Lai gūtu ieskatu par dzīves līmeni lielpilsētā, esot jāapmeklē vietējais tirgus vai lielveikals. Sanktpēterburgā iegriezos lielākajā “O kei” veikalu tīkla tirgotavā. Pirmajā brīdī pārsteidza zivju, piena, konditorejas izstrādājumu, dārzeņu bagātība. Taču cenas… Piemēram, varavīksnes foreles tiek piedāvātas par akcijas cenu septiņi eiro kilogramā, Atlantijas okeāna siļķe – četri eiro kilogramā. Sasaldēta pangasijas fileja, kalmāri – septiņi eiro kilogramā, atdzesēta liellopu gaļas fileja – 6,50 eiro/kg. Saldumu nodaļā šokolādes konfekšu cenas nolasāmas par 100 gramiem produkcijas, iespējams, lai mazāks šoks, jo par “Lācīti ķepainīti” prasa 10 eiro/kg. Ieklausos ļaužu sarunās, vēl nesen šokolādes konfektes bijušas uz pusi lētākas. Arī citām pārtikas precēm šogad cenas esot pieaugušas vidēji par 30 – 40%. 2
No Latvijā ražotā atrodu vien nocenotas šprotes par 65 centiem kārbā. Alkoholisko dzērienu nodaļā īpaši izcelta Krimas vīnu kolekcija. Dārgākais Massandras “Muskatel” stiprinātais sarkanvīns maksā astoņus eiro pudelē. Pārējie uz pusi lētāki. Lasu jauno laiku pudeļu etiķetes, kur norādīts ražotājs: Krievijas Federācijas Prezidenta lietu pārvaldes federālais valsts unitārais uzņēmums “Agro ražošanas apvienība “Massandra”” (Федеральное государственное унитарное предприятие “Производственно-аграрное объединение “Массандра” Управления делами Президента Российской Федерации). Toties neredzēju vīnus no Francijas un Vācijas.
Oficiālais iztikas minimums vienam cilvēkam Sanktpēterburgā šogad noteikts 133 eiro mēnesī, bet dzīves dārdzība pastāvīgi aug.
Tie, kuriem vēl ir kādi lielāki ietaupījumi, steidz pirkt auto vai ieguldīt līdzekļus nekustamajā īpašumā. Viena kvadrātmetra dzīvokļa cena daudzstāvu jaunbūvē vidēji ir ap 1500 eiro. Celtniecība noritot visai raiti, bet būvdarbos par čaklākajiem un labākajiem esot atzīti viesstrādnieki no Ķīnas, kuri mitinās kādā rajonā Sanktpēterburgas pievārtē.
Uz Sanktpēterburgu esmu atvedis lielisku laiku: saulaino, silto dienu šeit nemaz nav tik daudz, tāpēc vietējie steidz to izbaudīt pilsētas parkos. Zālienā laiski atlaidušies jaunieši. Kāds lasa, cits uzņem selfijus jeb pašbildes.
Ņevas krastā šaurā akmeņainā zemes strēlē pie Pētera Pāvila cietokšņa mūriem saulstaru ķērāji cenšas atgūt lietainajā vasarā iekavēto un, stāvēdami viens otram cieši blakus, “izlikuši” savas miesas publiskai apskatei.
Lai pa īstam izbaudītu atvasaru Sanktpēterburgā, iesaku izvēlēties braucienu pa pilsētas kanāliem vai Ņevas upi. To organizatori, bruņojušies ar megafoniem, aicināt aicina doties ūdensceļos. Rūpīgi gan pārdomājiet, kādu kuģīti izvēlēties pusotras divu stundu ekskursijai! Jo mazāks peldlīdzeklis, jo ekskluzīvāks un dārgāks pakalpojums. Arī naktī no kuģīša klāja var vērot mirdzošo pilsētu un paceltos tiltus pār Ņevu. Jūs rūpīgi ievīstīs pledā, pagalvim sarūpēs spilvenus un varēsiet baudīt ausij tīkamu romantisku mūziku “dzīvajā” atskaņojumā. Vienubrīd šķiet, ka kuģīšu upē ir vairāk nekā auto centrālajās ielās…
Tiem, kuri Sanktpēterburgā pirmo reizi, iesaku doties uz Aleksandra parku (blakus Gorkija metro stacijai). Pirms vairākiem gadiem bijušās izgāztuves vietā atklāja miniatūru pilsētu, kurā varat iepazīties ar Sanktpēterburgas ievērojamākajiem vēsturiskajiem objektiem. Mērogā 1:33 te skatāmas bronzā izveidotas Admiralitātes ēka, Pētera Pāvila cietoksnis, Kazaņas katedrāle, Ziemas pils ar Aleksandra kolonnu, Pestītāja asiņu baznīca, kopā 10 maketi, kā arī pilsētas tēvu un aizbildņu skulptūras, tostarp svēto Pēteri. Lai to visu radītu, iztērētas 25 tonnas bronzas. Pārsteidz rūpīgi atveidotās pieminekļu detaļas. Par spīti aizliegumam pieskarties maketiem, apmeklētāji tos burtiski apsēduši un fotografējas uz nebēdu.
No Aleksandra parka arī izvēlos braucienu ar kuģīti pa Ņevas upi. Līgani slīdam zem tilta, te pēkšņi tā balstā ievēroju ērti iekārtojušos… koka zaķi. Tilts savieno Zaķusalu (Zajačij ostrov), uz kuras celts Pētera Pāvila cietoksnis, ar pārējo pilsētas daļu. Un, kā leģenda vēsta, šim atveidojumam ir īpaša nozīme.
Pēteris I, kurš pārraudzīja pilsētas celtniecību, bijis neapmierināts ar darbu lēno gaitu. Kad imperators kārtējo reizi dusmīgs ieradies inspicēt strādniekus un no laivas kāpis krastā, uz viņa zābaka negaidīti uzlēcis zaķis. Pārsteigts par zvēriņa drosmīgo izdarību, cars kļuvis pavisam līksms un atcēlis rīkojumu par strādnieku sodīšanu, bet būvdarbu vietu nodēvējis par Zaķusalu. Zaķa atveidojums ir tikai 58 centimetrus augsts. Tos, kuri pamanās no tilta trāpīt ar monētu zaķim, gaidot veiksme…
Brauciena beigās vēl viens patīkams pārsteigums. Esam nemanāmi nofotografēti un varam iegādāties suvenīru – nelielu šķīvīti ar magnētiņu, kurā ielīmēts katra braucēja portrets. Šķīvīti rotā arī pilsētas simbolika un uz tā uzrakstīts apciemojuma datums.
Aleksandra parkā bronzas maketā izpētījis Svētā Īzaka katedrāles kupolu vainagojošos enģeļus, varu tos vēlāk salīdzināt ar oriģināliem. Baznīca celta no 1818. līdz 1858. gadam. Veltīta Pētera I svētajam patronam Dalmācijas svētajam Īzakam. Tā ir viena no lielākajām katedrālēm pasaulē. Tās kupols atrodas 101,5 metru augstumā un ir pārklāts ar zeltu. PSRS laikā te atradās reliģijas un ateisma muzejs, kurā Fuko svārsts uzskatāmi demonstrēja zemes griešanos. Pārvarot 262 pakāpienus, nokļūstu vietā, no kurienes paveras fantastisks skats uz Sanktpēterburgas centrālo daļu. Īpaši lielisks tas ir saulrietā saspēlē ar pilsētas ugunīm.
