Lasītājs jautā: Ja esmu sezonas strādnieks uz noteiktu laiku, vai man pienākas apmaksāts atvaļinājums? 0
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja esmu sezonas strādnieks uz noteiktu laiku, vai man pienākas apmaksāts atvaļinājums? Vai ir pareizi, ka karstajos darba mēnešos sezonas strādniekam jāstrādā ļoti garas stundas? Par samaksu nesūdzos, un nauda nekavējas, bet darba stundas ir ļoti garas, jāstrādā arī nedēļas nogalēs,” – jautā Aleksandrs Saldus novadā.
Vismaz sešus mēnešus nepārtrauktas darba attiecības
Valsts darba inspekcijas pārstāve Dace Stivriņa skaidro, ka arī uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums par sezonas rakstura darbu, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.
Darbinieks var prasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, ja viņš pie darba devēja nepārtraukti bijis nodarbināts vairāk par 6 mēnešiem.
Ja puses vienojas, darbiniekam var piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Savukārt, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis, darba devējam jākompensē neizmantotais atvaļinājums naudas izteiksmē, ko izmaksā darbinieka pēdējā darbadienā kopā ar darba algu par pēdējo nostrādāto mēnesi.
Normālais vai summētais darba laiks
Arī darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, jābūt norādītam nolīgtajam dienas vai nedēļas darba laikam. Saskaņā ar Darba likuma 131. panta pirmo daļu darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.
Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, tiek noteikta summētā darba laika organizācija, lai darba devēja noteiktajā pārskata periodā darbiniekam netiek pārsniegts noteiktais normālais darba laiks. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem.
Tomēr jāņem vērā, ka summētais darba laiks pēc būtības nozīmē – darba devējs var darbinieku nodarbināt dažādās dienās (gan darbdienās, gan brīvdienās, gan svētku dienās) ar atšķirīgu dienas vai nedēļas darba laika ilgumu ne ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un nepārsniedzot 56 stundas nedēļā. Savukārt atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas.
Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
To nosaka Darba likuma 140. panta sestā daļa.
