Foto – Shutterstock

Katram no mums resursus atjauno un atpūtu sniedz kaut kas cits, bet vienojošais faktors ir daba. Kādam gribas vairāk uzturēties cilvēku kompānijā, bet citam – vienatnē palasīt. Nevajag baidīties ceļot vienam, ja tas sagādā prieku. Tāpat nav piecu vietu, kur pilnīgi noteikti jānokļūst, jo kādam Eifeļa tornis var būt pilnīgi vienaldzīgs.

“Man atvaļinājumā patīk nevienu neredzēt, būt prom, jo ikdienā darbs saistīts ar cilvēkiem. Es varu būt dobē, saskarē ar zemi, kas būtībā ir meditācija. Ir labi, ja ikdienas darbības nomaina ar kaut ko neparastāku. Izmazgāt veļu, nomainīt bērnam autiņus, sakārtot māju – tā ir ikdiena. Jādara kas tāds, lai atpūstos no ikdienas un mājas darbiem,” pārliecināta ir Diāna Zande. “Darbaholiķis var justies vainīgs, ja neko nedara. Bieži vien sievietes mājās rosās kā bitītes. Vīrietis sēž uz dīvāna, bet sieviete skrien kā skudriņa un tad saka – viņš man nemaz nepalīdz. Bet kāpēc gribi, lai tagad divas skudras joņo pa māju tā vietā, lai apsēstos uz dīvāna? Vārds atpūta nereti saistās ar ģimenes pieredzi, ko bija ierasts darīt brīvdienās. Vai pavadīt tās mājās vai kopīgi doties kādā piedzīvojumā. Vai brīvdienas paredzētas atpūtai vai pienākumiem. Ir daudz ģimeņu, kuras no rīta līdz vakaram strādā dārzā vai pļauj mauriņu, bet nemaz nepaskatās uz padarīto. Mēs neesam iemācījušies, ka rūpes par sevi ir tikpat svarīgas kā rūpes par citiem.”