Kā rīkoties, lai neviltos atvaļinājumā, pat ja ir draņķīgs laiks? Skaidro psihoterapeite Diāna Zande 0
Atvaļinājumi – mazi, bet bieži
Konsultante DIĀNA ZANDE, psiholoģe (Dr. psych., Mg. art.), kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite
Nereti piemirstas, ka atvaļinājums ir laiks, kas jāvelta sev. Saskaņā ar kāda pētījuma datiem elementi, kam jāietilpst atvaļinājuma formulā, ir prieks, atslābums un savu aktivitāšu kontrole. Tomēr ne vienmēr brīvdienas izdodas tik lieliskas, kā cerēts, un cilvēks jūtas tikpat noguris, neatpūties un saīdzis kā pirms atvaļinājuma, turklāt jāklausās citu kolēģu lieliskajos piedzīvojumos. Psihoterapeite Diāna Zande vērtē, kāpēc brīvdienas var neizdoties, un iesaka paņēmienus, kā nodrošināt sev atpūtu.
“Cilvēkam ir normāli darboties. Darbība mijas ar miera periodu, kas fizioloģiski ikdienā ir miegs, kā arī ar atjaunojošām darbībām, kas ir atpūta. Cilvēces attīstības kontekstā mēģinājumi atpūsties bijuši vienmēr, pat brīžos, kad atpūta bijusi ārkārtīgi ierobežota. Mūsdienās saprotam, ka atvaļinājums ir normāls process,” stāsta psihoterapeite. “Vajadzība pēc atpūtas mūsos ir ieprogrammēta. Ir pilnīgi skaidrs: ja cilvēks ilgi strādā, izsīkst enerģijas rezerves, pasliktinās veselība un emocionālais stāvoklis. Atvaļinājums vajadzīgs, lai atslēgtos no darba un visa tā, ko dara ikdienā. Tas palīdz samazināt stresu.”
“Neder paņemt vienu atvaļinājumu gadā un pārējo laiku cītīgi strādāt. Pētījumu rezultāti rāda, ka ir bezjēdzīgi visu gadu pārstrādāties un cerēt, ka atvaļinājumā varēs atpūsties. Tādā gadījumā, stresa līmenim strauji krītot, brīvdienu sākumā gadās saslimt,” faktus min psiholoģe. “Tāpēc brīvdienas un mazās nedēļas nogales jāpārvērš miniatvaļinājumos. Ikdienā nepieciešams obligāts pusdienu pārtraukums, pārdomu pauzes.
Daļa ļaužu lielās, ka atvaļinājuma viņiem nav bijis gadiem. Tad rodas jautājums – kurā brīdī šis cilvēks sabruks? To var salīdzināt ar ļoti labu automašīnu, ar ko dragājam pa Latvijas bezceļiem, lejam draņķīgu degvielu, neejam uz tehnisko apskati. Šāda mašīna pilnīgi noteikti sabojāsies ātrāk nekā tā, kas tiek pienācīgi aprūpēta. Cilvēks mēdz strādāt ļoti ilgi bez jebkādām rūpēm par sevi, bet tad izsīkums un saslimšana ir jaudīgāka.”
