Magnija izšķirošā loma stresa pārvaldībā 3
Stress var būt arī pozitīvs – parasti tas ir neliels stresa līmenis, kas motivē sasniegt noteiktos mērķus, taču vairumā gadījumu cilvēki saskaras ar stresu, kas ir ilgstošs un destruktīvs. To raksturo emocionāla vai fiziska spriedzes sajūta, kas ir ķermeņa atbildes reakcija uz tā kairinātājiem. Diemžēl mūsdienās daudziem negatīvs stress ir kļuvis par neizbēgamu ikdienas sastāvdaļu un gaidāmais atvaļinājums to saasina vēl vairāk.
Ilgstoša trauksme var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselības stāvokli, attīstīt dažādas hroniskas slimības, kognitīvos traucējumus un pat depresiju. Satraukuma jeb stresa stāvoklī ķermenis patērē vairāk magniju, kas izraisa tā deficītu, skaidro farmaceite.
Tāpēc Magnijam ir izšķiroša loma stresa pārvaldībā, palīdzot regulēt organisma reakciju uz stresa faktoriem – tas samazina kortizola līmeni un trauksmi, kā arī atbalsta muskuļu relaksāciju un uzlabo miega kvalitāti, kas ir ļoti svarīgi cilvēka organismam, lai atgūtos no stresa izraisītajām sekām. Papildu magnija nomierinošā ietekme veicina serotonīna sintēzi, kas uzlabo garastāvokli un vispārējo cilvēka labklājību. Stresa izraisītie magnija deficīta simptomi ir nogurums, trauksme, muskuļu sasprindzinājums, miega traucējumi, galvassāpes, apetītes trūkums un paaugstināta jutība pret stresa situācijām.
