Atvainošanās pēdām 0
Ceļojums bija lielisks, tik daudz apskatījām, visur paspējām pabūt! Tikai, lūk, ķibele – vakarā daudziem grupas dalībniekiem pēdas bija kā salauztas, smeldza un sāpēja. Citi vaimanāja, ka uz papēžiem radušās milzonīgas tulznas, vēl kādam – kauliņi noberzti jēli… Vai iespējams pasargāt pēdas, lai tās neciestu no staigāšanas neprāta, kas ir dabiska vasaras sastāvdaļa?
“Tas, kurš visu ziemu tikai sēdējis birojā, nevar cerēt, ka spēs ar rāvienu ceļojumā braši nosoļot desmit kilometrus. Pēdas noteikti sāpēs, vienalga, cik ērti apavi būs uzvilkti,” uzsver ārstnieciskās podiatrijas speciāliste Veselības centrā 4 Inita Seļicka.
Pa šķembām – čabatās?
Pēdas uzņemas visu vainu – amortizē triecienus, kas rodas ejot. Nāksim tām talkā – gan izvēloties atbilstošus apavus, gan norūdot pēdas, gan ļaujot tām gana daudz atpūsties.
Ja zināms, ka vasaras ceļojumā paredzama ilga staigāšana, jau laikus sāksim pieradināt kājas – dosimies arvien garākās pastaigās.
Pēdu apakšu apradināsim saskarei ar raupjākām virsmām, piemēram, jūrmalā vai ezermalā staigājot pa smiltīm un bradājot pa ūdeni. Ādu nepieciešams norūdīt, lai bez liekām likstām var pāriet uz vasaras apaviem.
“Visu ziemu esam turējuši kājas kā pūkainos zābakos, āda ir maiga, izlutināta. Tādēļ nedrīkst uzreiz ieslodzīt pēdas siksniņkurpēs un staigāt visu dienu, pēc tam brīnoties, kādēļ visur radušies noberzumi un tulznas. Pamainīsim apavus, lai kājām nav stresa,” iesaka podiatrijas speciāliste.
Iesākumā pat visērtākie un labākie apavi mēdz berzt vai spiest. Turklāt pēdām jāpierod pie jaunām kurpēm, jo katrām ir nedaudz atšķirīga lieste.
Ikvienam zināms gudrais ieteikums – braucot ceļojumā, jāizvēlas apavus, kas ir ievalkāti, tātad praksē pārbaudīti. Nevajadzētu jauno pirkumu aut kājās arī tad, ja skaidri zinām – visu dienu būs jāstāv. Paķersim līdzi ērtos un ievalkātos, bet jaunos uzvilksim vien uz pāris stundām.
“Pirms tālāka brauciena noteikti der noskaidrot, kāda programma paredzēta, cik liela slodze būs kājām. Ceļojumā uz Krētu bija jāiet pa Samārijas aizu, daudzus kilometrus pa šķembainu, akmeņainu ceļu … Bet dažas grupas biedrenes bija uzvilkušas pludmales čībiņas! Lieki stāstīt, cik pamatīgi cietušas bija viņu pēdas,” piebilst Inita Seļicka.
Noderīgā otrā āda
Ja pēdas neērtos apavos tomēr cietušas, pietūkušas, radušies noberzumi vai tulznas, jārīkojas pareizi, lai vainas sadziedētu.
Aptiekā iegādājami dažādi līdzekļi – gan pirmajai palīdzībai, gan profilaksei. Ļoti noderīgi ir plāksteri, īpaši tie, ko dēvē par otru ādu. Tie gan nav lēti, taču, dodoties ceļojumā, labāk nodrošināties. Izpētīts, ka brūce vai tulzna ātrāk sadzīst tad, ja tā nav sausa. Otrās ādas un citi līdzīgi plāksteri ir pārklāti ar hidrokoloīdu masu, kas rada dzīšanai labvēlīgus apstākļus.
Var pielikt gan profilaktiski, gan tad, ja noberzums vai tulzna – zemādas pūslītis, kas pildīts ar limfu – jau izveidojusies. Tulznas rašanos veicina karstums, mitrums un berze.
“Tā ir ādas aizsargreakcija pret spiedienu un berzi. Āda veido tādu kā buferi, barjeru, lai pasargātu dziļākos audus. Tulznas izveidošanās signalizē – vairs nav labi,” skaidro speciāliste.
Kā rīkoties, ja tulzna tomēr radusies? Drīkst pārdurt, protams, ar dezinficētām šķērītēm vai adatu. Var atbrīvoties no šķidruma, kas veido pūsli, taču vaļīgo ādiņu nedrīkst noraut, citādi apakšējais, vēl maigais ādas slānis būs pārlieku neaizsargāts.
Vārīgajai vietai uzlīmē plāksteri. Naktī gan to vajadzētu noņemt, lai rēta labāk dzīst. Ja uzlikts otrās ādas vai speciālais tulznu plāksteris, tas gan jāatstāj.
Cietušo pēdu var paturēt remdenā sālsūdenī – ēdamkarote sāls uz litru ūdens, tas palīdzēs vainai sadzīt.
Noderīgs ir speciāls rullītis pret tulznām. Zinot, kur kurpe varētu berzt, piemēram, vietā, kur siksniņa saskaras ar ādu, pārvelk ar rullīti. Uzziestā substance mazina iespēju siksniņai vai kapei berzties pret ādu, tādējādi novērš tulznas rašanos.
Līdzīgi darbojas aerosola plāksteris, ko uzpūš pēdas vārīgākajām vietām – iegūtais slidenums pasargā ādu no agresīvas berzes, tai vairs nav tik cieša saskare ar apavu.
Pekas pret sauli
Ja pēc garas pastaigas pēdas ir pietūkušas, labi palīdz vannošana vēsā ūdenī. Tāpat arī kāju pacelšana augstāk par ķermeni – tās der kaut kur uzstutēt.
Iedarbīgs ir speciāls krēms nogurušām kājām ar atvēsinošu efektu, tas mazina nogurumu un smaguma sajūtu. Dāma to var uzziest pat virs plānām zeķēm, piemēram, ballē. No dejošanas augstpapēžu kurpēs kājas mēdz neganti satūkt, šāds līdzeklis palīdz tūsku mazināt.
Var izvēlēties ziedi, kam pievienots līdzeklis labākai asinsritei. Uzziežot to, tiek veicināta apasiņošana, uzlabojas venozā attece.
Nereti enerģiskā pastaigā tiek nospiesti kājas nagi, īpaši cieš lielie pirksti. Tas visbiežāk notiek, ja kāpj kalnos nepiemērotos apavos. Pēc nospiešanas tiek traucēta apasiņošana, nags var mainīt krāsu, sākt atdalīties no pamatnes. Ja tā gadījies, vajadzētu aiziet pie speciālista, lai pārbaudītu, vai notikušajam nav vēl citas nelāgas sekas – inficēšanās ar nagu sēnīti. Visbiežāk tā iekļūst organismā, ja ir novājināta ādas aizsargfunkcija un vāja imūnsistēma. Traumējot nagu, sagraujam arī šo aizsargbarjeru.
Pat ja nags noiet, tas atkal ataug, tikai rūpīgi jākopj. Profilakses nolūkā der lietot arī pretsēnīšu preparātu. Diemžēl jaunais nags var izaugt deformēts, ja tikusi traumēta sakne, kur veidojas naga bazālās šūnas.
Pirms došanās ceļojumā, kur paredzēta kāpšana kalnos, apavi jāizvēlas īpaši rūpīgi, ar ērtu liesti. Noteikti diezgan īsi jānogriež nagi, lai būtu mazāka iespēja tos traumēt.
Varbūt vaina nav kilometros?
Ja kājas bieži nogurst, iespējams, tas notiek pēdu deformācijas dēļ. Pavērosim savas kurpes – kā tās ir nostaigātas, vai abas dilst vienādi, bet varbūt vienai allaž vairāk nošķiebts papēdis… Tas var liecināt par deformāciju.
Derētu veikt podometrijas izmeklējumu un konsultēties ar ārstu ortopēdu. Podometrija ir pēdu noslodzes diagnostika ar datoru. Ja veic ne tikai statisko, bet arī dinamisko podometriju, kas fiksē datus ejot, iespējams noskaidrot, cik pareizs ir slodzes sadalījums pēdās.
Aplamu noslogojumu var koriģēt ar ortopēdisko zolīšu palīdzību, ko pielāgo individuāli, atbilstoši izmeklējuma rezultātiem.
Prātīgāk gan speciālos ieliktņus sākt nēsāt tad, kad kājām nav tik liela slodze kā vasarā, lai pierastu pamazām. Iesākumā speciālās kurpju zolītes nedrīkst lietot visu dienu, jāsāk vien ar stundu vai divām. Turklāt jārēķinās, ka tās aizņem vietu apavos, tādēļ pat vecās labās kurpes varētu kļūt neērtas.
Atpūtinām… * Vispirms pēdas atvēsinām. Paskalinām vēsā vanniņā, var pievienot jūras sāli. Noberžam ar aukstā ūdenī samērcētu dvieli virzienā no pēdām uz augšu. Var izmantot ledus gabaliņus. * Labi palīdz kontrastduša. Vispirms pāris minūtes pēdas laistām ar siltu ūdeni, pēc tam minūti – ar aukstu, atkal siltu… Pabeidzam noteikti ar auksto peldi! * Apsēžamies vai apguļamies un paceļam kājas augstāk par ķermeni – atbalstām pret dīvāna malu, spilvenu vai krēsla atzveltni. Šādi pavadām vismaz desmit minūtes, mazinot noguruma un smaguma sajūtu, uzlabojot venozo asinsriti. * Izvingrinām, kārtīgi izlokām pēdas – ar abām veicam apļveida kustības uz iekšpusi un ārpusi; kustinām, pievelkot uz augšu un leju; savelkam un iztaisnojam pirkstus.
Rūdām… * Vasarā bradājam pa ūdeni basām kājām. * Ejam pa smiltīm, sūnām, zāli. Staigājot basām, liekam pēdas gan uz ārmalas, gan iekšmalas, gan pirkstgaliem un papēžiem, šādi stiprinot muskulatūru un saites. * Ar pēdām paviļājam kādu priekšmetu – bumbiņu, gumijotu ezīti vai nelielu akmeni. * Nomazgājam kājas un norīvējam pēdu apakšu ar parupju dvieli, kamēr sasilst – pēc Ziņģītes metodes. Sēžot izstiepjam kāju, apņemam ar dvieli pēdas priekšdaļu un rīvējam uz abām pusēm. Pēc tam tāpat papēdi. Rīvējam pēdas, kamēr – kā saka Inese Ziņģīte – galvā rodas karstums. |
