Atvadas no slēpošanas sezonas 0
3. martā Alūksnē ziemas sporta centrā “Mežinieki” risināsies “Sport2000” tautas slēpojums – vienas no šosezon pēdējām masu sacensībām distanču slēpošanā.
“Tautas slēpojums nenozīmē, ka uz startu var ierasties pilnīgi nesagatavojušies dalībnieki. Lai gan šī slēpošanas sezona sanāca ļoti īsa, neskatoties uz auksto laiku gandrīz katru nedēļas nogali, Latvijā notika kādas sacensības, kurās varēja uzkrāt fizisko rūdījumu. Iepazīstoties ar rezultātiem, redzams, ka regulāri piedalās arī tādi slēpotāji, kuri no labākajiem atpaliek pat vairāk nekā stundu. Protams, nav slikti ievērot olimpisko principu un piedalīties, taču Alūksnē tas var apgrūtināt sacensību norisi, jo meistarības klasē septiņu kilometru garais aplis būs jāslēpo trīsreiz un ievērojami atpalikušie dalībnieki var traucēt līderiem viņus apdzīt,” skaidro Alūksnes novada domes sporta pasākumu organizators Vilnis Veļķeris.
Sporta centrs “Mežinieki”, kurā trenējas arī Latvijas izlases biatlonisti, atrodas tikai pusotru kilometru no Alūksnes. 4 – 6 metrus platā trase ir ierīkota ainaviski skaistā apvidū un paredzēta slēpošanai slīdsolī, bet sacensību rīkotāji sola – ja laika apstākļi atļaus, tiks iebraukta sliede arī klasiskā stila cienītājiem. Vilnis uzskata, ka Alūksnes aplis ir vidēji grūts, līdzīgs Smeceres sila trasei Madonā, kur kāpumi mijas ar nobraucieniem. Lēzenākais posms esot starp 4. un 6. kilometru, bet finišā trase vedot mazliet uz leju – laba ziņa tiem, kuriem spēki sākt izsīkt. Skatītāji varēs ērti vērot slēpotāju spēkošanos, jo pirms pēdējā kilometra trase ies cieši garām slēpošanas stadionam, kur par sacensību gaitu stāstīs komentētājs.
“Pagājušās nedēļas atkusnis daudziem licis bažīties, vai līdz sacensībām Alūksnē viss sniegs nebūs nokusis.
Gribu nomierināt satrauktos, jo pie mums sniega segas biezums ir vairāk nekā 30 centimetru, un sinoptiķi sola aukstumu. Cik atceros, kopš sacensību pirmsākumiem pagājušā gadsimta 80. gados šis slēpojums ne reizi nav ticis atcelts, lai gan marta sākumā dažkārt ir lijis un sniegs atsevišķās trases vietās pievests klāt no malas,” atklāj V. Veļķeris.
Kaut gan “Mežiniekos” vēl plānots Latvijas jauniešu čempionāts biatlonā, slēpojums “Alūksne” būs tautas slēpošanas sezonas pēdējais akords. Sporta kluba “Sportlat” projektu vadītāja Anna Šteinere cer, ka tas pulcēs vismaz pustūkstoti slēpotāju tāpat kā iepriekšējos “Sport2000” slēpojumos. Pusmaratonā (21 km) starts plkst. 12.30, Veselības trasē – plkst. 12.45 – tās garums šoreiz būs tikai 7 km, kas pa spēkam ikvienam veselam cilvēkam. Distancē būs vietas, kurās tiks pasniegts enerģijas dzēriens, bet finišā – uzkodas. Mazajiem bērniem distance – 0,5 km, lielajiem (12 g. v.) – 3 km. Mājas lapā www.sportlat.lv slēpojumam var pieteikties vēl šodien līdz plkst. 24 (dalības maksa – Ls 1 – 7) vai 3. martā no plkst. 10 sacensību vietā (Ls 2 – 10). Dalībnieki varēs saņemt sacensību atbalstītāju “Virši A” degvielas atlaižu karti un izmantot sporta centra teritorijā esošā atpūtas kompleksa “Paideri” pakalpojumus – kafejnīcu, pirti, viesnīcu, slēpju smērētavu un ģērbtuvi (tālr. 64381588).
Darbosies arī slēpju sagatavošanas darbnīca. Šo iespēju nevajadzētu novērtēt par zemu, jo no slēpju slīdvirsmas kvalitātes lielā mērā būs atkarīgs spēka patēriņš un ātrums distancē. Pieredzējuši speciālisti noslīpēs skrāpējumus, uzklās parafīnu un izvēlēsies konkrētajiem laika apstākļiem un gaisa temperatūrai atbilstošāko slēpju smēri. Vēloties panākt labu slīdamību, iesācēji parasti nepadomā, ka trasē būs arī kāpumi, kuru pārvarēšanu apgrūtinās slīdēšana atpakaļ, tādēļ slēpju pēdas daļa jāiesmērē ar pretslīdes ziedi.
Vērts apskatīt
* Alūksnes luterāņu baznīca. Būvēta klasicisma stilā no vietējiem laukakmeņiem purvainā vietā netālu no ezera, tādēļ uzbērts uzkalniņš, bet pamatos ieguldīti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Dievnams glabā vācu mācītāja Ernsta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu. Torņa augstums – 55,5 metri. 1786. gadā tajā uzstādīts gailis, ko vietējie iedzīvotāji izmanto laika apstākļu noteikšanai. Augšup tornī ved platas ozolkoka kāpnes. 1885. gadā Rīgas lielākās ērģeļbūves darbnīcas vadītāja A. Martina uzraudzībā uzbūvētas 24 reģistru ērģeles.
* Livonijas ordeņa pilsdrupas. Pilssalā – lielākajā no Alūksnes ezera salām – mūra pils celtniecību pabeidza 1342. gadā un nosauca to par Marienburgu. 1702. gada augustā, kad Alūksnē ienāca krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā, zviedru kapteinis Vulfs pili uzspridzināja. Saniknotie krievi nodedzināja pilsētu un nogalināja vai aizveda gūstā visus tās iedzīvotājus. Pēc Ziemeļu kara pils vairs netika atjaunota. Mūsdienās pilsdrupās ir ierīkota brīvdabas estrāde, uz kuru ved tilts (atjaunots 2007.). Senā cietokšņa makets apskatāms Alūksnes muzejā.
* No 3. marta Alūksnes muzejā (Jaunajā pilī) aplūkojama izstāde “Neskati vīru no cepures!”, kas iepazīstinās ar 20. gs. 20. – 30. gadu Alūksnes cepurnieku, drēbnieku un kurpnieku amatu.
* No marta vidus “Zudusī darbīgā Latvija” – Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošā izstāde par dažādu vēsturisku notikumu un cilvēku nesaimnieciskas darbības rezultātā zaudētiem objektiem un vērtībām Latvijas tautsaimniecībā no 19. gs. beigām līdz Otrajam pasaules karam.
Kas jāapskata 1. Alūksnes ezers ar salām. 2. Ziemeru muiža (viena no vislabāk saglabātajām muižām Vidzemē). 3. Bijusī padomju armijas kodolraķešu bāze Zeltiņos.
Kur nakšņot 1. Viesnīca “Jolanta” (Alūksne, Merķeļa 16). 2. Viesnīca “Paideri” (Jaunalūksnes pag. – pie ziemas sporta centra “Mežinieki”). 3. Viesu māja “Lāzberģa muiža” (Jaunalūksnes pag. “Muižnieki”).
Kur paēst 1. Kafejnīca “Mora” (Alūksne, Pils 9 b). 2. Kafejnīca “Pie Martas” (Pilssalas 4). 3. “Katrīnkrogs” (Ziemeru pag. “Jaunsētas”). |
