“Ekonomikas izrāvienu” nomaina vienlīdzība un produktivitāte! Kāda ir attīstības vīzija nākamajiem septiņiem gadiem? 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien atbalstīja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Tas ir galvenais valsts attīstības plānošanas dokuments, kurā ir noteiktas prioritātes un ar tām saistītie darbības virzieni nākamajiem septiņiem gadiem.
Uz to pamata arī lems, kā nākamajā Eiropas Savienības vidēja termiņa plānošanas periodā tiks ieguldīti ES fondu, kā arī valsts budžeta līdzekļi.
“NAP 2027” stratēģiskie mērķi ir četri – produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanās, kā arī reģionālā attīstība, kuru valdība iekļāva jaunajā NAP tikai pēc tam, kad Saeima deva šādu uzdevumu. NAP būs liela nozīme sarunās ar ES par Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu, tāpēc opozīcija veltīja valdībai kritiku, ka neviens no ministriem sēdē neaizstāvēja dokumentu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”), kura vadībā vairāk nekā 40 sēdēs notika NAP apspriešana Saeimā, sacīja, ka ministrijas bija iesniegušas 538 priekšlikumus, kuru īstenošanai būtu nepieciešams 41 miljards eiro, bet pieejamais finansējums ir četras reizes mazāks.
Komisijas priekšsēdis pateicās Pārresoru koordinācijas centram un valsts ierēdņiem, kuri uz saviem pleciem ir iznesuši plāna sagatavošanu. “NAP ir kā mozaīka, kas atspoguļo dažādo sabiedrības grupu viedokli.
Plānā katrs var atrast ko tādu, par ko būt sajūsmā un pret ko iebilst.
Tas atspoguļo to, kas notiek cilvēku prātos,” sacīja V. Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā septiņu gadu NAP 2013.–2020. gadam, kuru Saeima apstiprināja 2012. gadā, vadmotīvs bija “Ekonomiskais izrāviens”, kas, pēc politiķa domām, nav īstenots tā, ka bija cerēts.
Jaunā “NAP 2027” vadmotīvs ir “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību”. Premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka šajā ilgtermiņa dokumentā ir ietverti arī īstermiņa risinājumi, kuru iekļaušanu noteica Covid-19 izraisītā krīze. Valdība reizi divos gados ziņos Saeimai par NAP īstenošanas gaitu.
Vairāki deputāti, kas runāja debatēs, bija strādājuši pie iepriekšējā Nacionālā attīstības plāna sagatavošanas. Tajā kā Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdības ekonomikas ministrs piedalījies arī tagadējais “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts (toreiz – Reformu partija).
Viņaprāt, ekonomika ir augusi un ir palielinājušies arī cilvēku ienākumi, taču tā esot tiesa, ka no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas vēl Latvija atpaliekot un nabadzības riskam ir pakļauti daudzi cilvēki.
“Tagad ir jātuvojas tam, lai, būvējot modernu valsti, cilvēks būtu centrā,” sacīja D. Pavļuts. Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) nebija guvusi pārliecību, ka NAP ietvertie pasākumi varētu būtiski samazināt nabadzības risku un nevienlīdzību.
Reģionālā attīstība bija vēl viens no debatēs biežāk pieminētajiem tematiem, jo vairāki parlamentārieši uzskatīja, ka tā nav pietiekami atspoguļota NAP. Tas mazinot pārliecību par iespējām izlīdzināt reģionālās atšķirības un izraut atsevišķas teritorijas no atpalicības.
“Pēc administratīvi teritoriālā reformas [likuma] pieņemšanas nav skaidrs, kā robežu maiņa veicinās ekonomisko aktivitāti šajās teritorijās, lai nebūtu jāpiedzīvo iedzīvotāju aizbraukšana.
Nav plāna, kā atgriezt cilvēkus atpakaļ Latvijā. Kur būs tie cilvēki, kas nodrošinās ekonomisko aktivitāti,” vaicāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Taču ZZS un “Saskaņa” atbalstīja “NAP 2027” apstiprināšanu, jo runa ir par vairākus gadus gatavotu dokumentu, kam ir būtiska nozīme valsts attīstībā. Valdības partiju deputāti Jānis Butāns (JKP), Jānis Dombrava (NA) un vairāki viņu kolēģi izmantoja iespēju debatēs pastāstīt par partijām svarīgām prioritātēm, kuru lomu izdevies nostiprināt šajā dokumentā.
Savukārt Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP) paziņoja, ka nevarēs balsot par “NAP 2027”, jo tajā “sporta nozarei ir paredzēta stagnācija”, redzot niecīgo finansējumu, kas tai ir paredzēts. Par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam apstiprināšanu balsoja 77 deputāti, pret bija divi, atturējās – divi, bet 11 deputāti nebalsoja.
NAP mērķi, prioritātes, virzieni un uzdevumi
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) izvirzītie četri stratēģiskie mērķi:
* produktivitāte un ienākumi,
* vienlīdzīgas iespējas,
* sociālā uzticēšanās,
* reģionālā attīstība.
Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 noteiktas sešas prioritātes:
* stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki;
* zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei;
* uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība;
* kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība;
* kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei;
* vienota, droša un atvērta sabiedrība.
NAP2027 sešās prioritātēs kopumā 18 rīcības virzienos noteikto 124 uzdevumu īstenošana ir sasaistīta ar laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Latvijas attīstībai plānotajiem pieejamajiem finanšu resursiem aptuveni 14,5 miljardu eiro kopapjomā no valsts budžeta attīstības daļas, Eiropas Savienības struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem.
Ir izvērtēts un izveidots indikatīvais investīciju pasākumu kopums ar 369 pasākumiem. Katram īstenojamajam pasākumam ir noteikti atbildīgie un līdzatbildīgie.
NAP2027 kā galveno vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokumentu apstiprina Saeima, bet īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku, kā arī visi valsts iedzīvotāji ar aktīvu rīcību ikdienā un ilgtermiņā.
Avots: Pārresoru koordinācijas centrs
