“Attīstībai/Par” uzsāk šķiršanās procesu 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienības “Attīstībai/Par” veidojošo partiju “Kustības Par”, “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme” lēmums turpināt sadarbību Saeimā un valdībā, bet pašvaldību vēlēšanās startēt atsevišķi esot vērsts uz katras partijas identitātes nostiprināšanu.
Taču apvienības biedri pieļauj, ka ar to, iespējams, uzsākts šķiršanās process.
Pašvaldību vēlēšanas ir 2021. gada 5. jūnijā. Abas “Attīstībai/Par” lielākās dalīborganizācijas bija izteiktas Rīgas partijas un tikai šogad sāka paplašināt reģionālo nodaļu tīklu. To “Latvijas attīstībai” pēdējā laikā sekmīgi veica, lielā mērā pateicoties bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces un viņa tā brīža ārštata padomnieka Aivara Tiesneša entuziasmam.
“Kustībai Par” ir nodaļas Cēsu, Ādažu, Mārupes, Ogres novadā un Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Valmierā. Tai ir nodaļa arī Rīgā, kuru vada Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kā arī Apvienotās Karalistes un Eiropas nodaļa. “Latvijas attīstībai” bez Rīgas tās vēl ir Alūksnē, Bauskā, Gulbenē, Jūrmalā, Ķekavā, Olainē, Saldū, Saulkrastos, kā arī Jēkabpilī, Priekuļos, Babītē un Stopiņos – šo pašvaldību vadītāji “Latvijas attīstībai” pievienojās īsi pirms ministra J. Pūces atkāpšanās un nedienām, kuras partijai sagādāja bijušais tās biedrs Māris Mičerevskis, atklājot dažādas neglītas lietas par bijušo partiju.
Taču “Latvijas Avīzes” aptaujātie pašvaldību vadītāji šo norišu iespaidā savu izvēli nenožēlo.
“Šie notikumi manu izvēli nav ne sašķobījuši, ne pat likuši aizdomāties. Es to nenožēloju un šodien būtu rīkojies tāpat. Svarīgi ir cilvēki. Un “Latvijas attīstībā” ir ļoti spēcīgas personības,” sacīja Babītes novada priekšsēdētājs Aivars Osītis.
“Kustība Par” cīnīsies par pilsētām
“Mēs pašvaldību vēlēšanās startēsim atsevišķi. Taču mērķis nav piedalīties visu domju vēlēšanās. Mūsu prioritāte ir Pierīgas novadi un valstspilsētas,” “Latvijas Avīzei” skaidroja “Kustības Par” priekšsēdis Daniels Pavļuts. Viņš pieļāva, ka var būt vietas, kur vairāki politiskie spēki veido kopīgu sarakstu – un arī ar “Latvijas attīstībai”.
“Kustībai Par”, kas dibināta 2017. gada augustā, šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet 2013. gada nogalē izveidotā partija “Latvijas attīstībai” uz novadu un pilsētu domēm startēja jau 2017. gada jūnijā. Tā pieteica sarakstus astoņās pašvaldībās, bet ārpus Rīgas iekļuva tikai Pļaviņu un Ķekavas novada domē, uz kuru startēja kopā ar “Izaugsmi” un “Vienotību”, kā arī Bauskas novada domē, kur “Latvijas attīstībai” pārstāvēja tagadējais Saeimas deputāts un ministra kandidāts Artūrs Toms Plešs. “Izaugsme” vēl ir pārstāvēta Madonas novadā.
“Kustība Par” ar citu partiju mēru pārvilināšanu nenodarbojas tik aktīvi kā “Latvijas attīstībai”. Tomēr “pariešu” nesen izveidotajā Ogres nodaļā iestājās arī Lielvārdes novada priekšsēde Santa Ločmele un vēl četri domnieki, kuri ievēlēti no Latvijas Zemnieku savienības.
Toreiz S. Ločmele skaidroja, ka tas nav bijis viegls lēmums, bet esot ļoti pārdomāts – viņai ar “Kustību Par” esot lielāka viedokļu sakritība nekā ar LZS.
“Latvijas attīstībai” šogad pievienojās vairāk nekā desmit vietējie deputāti, kas pašvaldībās ievēlēti no citām partijām. Dažviet tas notika drīz pēc ministra J. Pūces reģionālās vizītes pašvaldībā. Iespējams, šo procesu bija un varbūt arī ir iecerēts turpināt.
Ministra atkāpšanās un ar to saistītie notikumi uz dažiem vietējiem domniekiem tomēr atstāja iespaidu. Alojas novada priekšsēža vietnieks Jurģis Rācenis (ievēlēts no “KPV LV”, bet vairs nebija šīs partijas biedrs) 17. novembrī “tviterī” paziņoja, ka, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par iespējamu nelikumīgu “Latvijas attīstībai” finansēšanu, viņš atsauc savu iesniegumu par iestāšanos šajā partijā.
“Ja paslīdēja kāja…”
Dažas stundas pirms J. Pūces atkāpšanās bija publiskota ziņa, ka “Latvijas attīstībai” pievienojies arī Jēkabpils mērs Aivars Kraps (ievēlēts no “Gods kalpot mūsu Latvijai,” bet bijis arī “Vienotībā”). Pirms satricinājumiem bijušā ministra partijā A. Kraps atzina – viņam esot labas attiecības arī ar Leonīda Salceviča vadīto reģionālo partiju, kura ir “Jaunās Vienotības” dalīborganizācija, bet “tajā tomēr esi tikai kā mazais brālis”. Viņaprāt, kaut ko pilsētas labā var izdarīt, ja esi piederīgs kādai no valdības partijām, jo “tad Rīgā ir, kas tevi uzklausa”.
Pašvaldību reformas apspriešanas gaitā A. Kraps esot iepazinies ar J. Pūci, kurš viņu pārliecinājis pievienoties. Arī A. Kraps savu izvēli nenožēlojot. “Esmu bijis vairākās partijās, bet tik atklāti un demokrātiski, kā tas notiek šeit, nekur nav bijis. Te necenšas nospārdīt cilvēku, kuram paslīdējusi kāja, bet gan atbalstīt,” sacīja A. Kraps.
Arī viņam dzīvē ir bijis tā, ka paslīdēja kāja, bet toreiz tieši politiski vistuvākie bijuši tie, kas viņu situši. Šeit esot pretēji – cilvēkam palīdzot piecelties.
Jēkabpils mēru nebiedējot “Kustības Par” lēmums startēt atsevišķi, jo viņš nav jutis šīs partijas aktivitātes pilsētā un apkārtējos novados.
Topošajā Cēsu novadā “Attīstībai/Par” partijām varēja būt kopīgais saraksts, jo Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins vada “Kustības Par” Cēsu nodaļu, bet Priekuļu novada priekšsēde Elīna Stapulone nesen no Latvijas Zemnieku savienības pārgāja uz “Latvijas attīstībai”.
Tagad E. Stapulone sacīja: “Vienmēr visi pavērsieni ir jāuztver kā jauna sākums un jāskatās uz priekšu. Pavērsieni arī liek aizdomāties par vērtībām.” Viņa šo izvēli izdarījusi, jo redzējusi cilvēkus, kuri vēlas kaut ko sasniegt, kuri ir vairāk liberāli noskaņoti. Ar “pariešu” pārstāvi M. Šteinu viņa esot runājusi un arī sadarbojusies, taču par to, kā būs tagad, grūti kaut ko teikt, jo satikties nav izdevies.
Līdzīgi jaunveidojamajā Mārupes novadā, “pariešiem” ir nodaļa Mārupē, bet “Latvijas attīstībai” pievienojies Babītes novada priekšsēdis A. Osītis un vēl vairāki domnieki, kas ievēlēti no Latvijas Reģionu apvienības. A. Osītis sacīja, ka arī viņa pārstāvētajai partijai būšot nodaļa Mārupē, bet to, vai veidot partiju kopīgu sarakstu, lemšot “Attīstībai/Par” valde, kas nekur neesot pazudusi.
