“Attīstībai/Par” veidojošās partijas arī 14. Saeimas vēlēšanās varētu startēt kopā 28
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienību “Attīstībai/Par” veidojošās partijas arī 14. Saeimas vēlēšanās varētu startēt kopā.
Pirmā lēmumu par apvienības saglabāšanu pieņēma veselības ministra Daniela Pavļuta vadītā “Kustība Par” (“Par”), kurai šis lēmums nebija viegls. Var paredzēt kādas nelielas biedru daļas aiziešanu no partijas.
“Latvijas attīstībai” valde lēmumu par startu uz Saeimu plāno pieņemt pirmdien, 18. oktobrī.
“Varu droši prognozēt, ka mēs startēsim kopā,” “Latvijas Avīzei” teica “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce. Abu politisko spēku pārstāvji uzskata, ka kopā ir vislielākās izredzes īstenot savus mērķus, jo ideoloģiski partijas ir tuvas, abas pārstāv liberālās vērtības. Apvienībā vēl ir partija “Izaugsme”.
Šaubas par sadarbības turpināšanu 14. Saeimas vēlēšanās radās pēc atklātībā nākušajiem faktiem par J. Pūces rīcību, izmantojot Rīgas domes autostāvvietas caurlaidi.
J. Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata un atgriezās Saeimā, bet no “Par” izskanēja šaubas par tālāko sadarbību. Notikušais atstāja iespaidu uz partiju attiecībām Rīgas domē, kur tagad no viena saraksta ievēlētie deputāti galvaspilsētas domē strādā divās frakcijās – “Par/”Progresīvie” un “Latvijas attīstībai”.
Domes frakcijā bija arī tagadējais Saeimas deputāts Māris Mičerevskis, kas tagad parlamentā darbojas ārpusfrakciju deputāta statusā. Viņš bija tas, kurš publiskoja informāciju par J. Pūces caurlaidi. “Mums nebija pieņemama atrašanās vienā frakcijā ar šo cilvēku,” tagad “Latvijas Avīzei” atzina Rīgas domnieks Viesturs Zeps no “Latvijas attīstībai.”
“Mūsu sadarbība Rīgas domē ir lietišķa, jo programmatiskās lietas ir kopīgas,” sacīja V. Zeps.
Arī pašvaldību vēlēšanās partijas startēja atsevišķi. “Latvijas attīstībai” vietējā varā guva lielāku pārstāvniecību. Taču “Par” startēja tikai ar saviem resursiem, bet “Latvijas attīstībai” piesaistīja vietējos līderus, kas iepriekš bija ievēlēti no citām partijām.
Starpposmā uzrunāja citus
Šajā starpposmā “Par” tuvinājās partijai “Progresīvie”, bet “Latvijas attīstībai” stratēģijas veidotāji apzināja citus iespējamos partnerus, individuāli uzrunājot arī “Jaunās Vienotības” (“JV”) vadošos cilvēkus. Par šīm neformālajām sarunām publiski daudz informācijas nebija. J. Pūce tagad saka, ka ar iniciatīvu nākusi “JV”, kas daļēji ir tiesa.
Redzot aktivitātes aizkulisēs, premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) jūlijā koalīcijas sanāksmē publiski aicinājis parunāt par partiju plāniem Saeimas vēlēšanās. Toreiz arī kļuva skaidrs, ka ar kādu atsevišķu “AP” daļu “JV” nav gatava runāt. “JV” par startu Saeimas vēlēšanās vēl nav lēmusi, bet viss liecina, ka tā startēs atsevišķi.
Arī “Progresīvie” vēlēšanās, visticamāk, pieteiks sevi ar partijas sarakstu, taču reģionos no tās varēs kandidēt arī nevalstisko organizāciju un reģionālo partiju cilvēki, kas nav partijas biedri, “Latvijas Avīzei” apstiprināja valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs, kurš vada “Par”/ “Progresīvie” frakciju Rīgas domē.
Viņš ar izpratni vērtē “Par” lēmumu. Uz Rīgas domes vēlēšanām bijis svarīgi apvienoties, jo visiem bija kopīgs uzdevums – nomainīt iepriekšējo varu, Rīgā tā bija pareiza taktika, uzskata M. Kossovičs. Pagājušajā nedēļā partijā uzņemti septiņi jauni biedri, kuru vidū ir arī bijušie “paristi”.
Vairs nav laika citam scenārijam
Aizvadītajā vasarā notika “Par” kongress, kur valdes vēlēšanās tā dēvētais progresīvi domājošo spārns, pie kura pieder arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, zaudēja. Viņam valdes vēlēšanās bija liels atbalsts, viņš arī vada partijas domi, bet valdē netika ievēlēti trīs mēra biroja cilvēki – Evija Celma, kura pa šo laiku no partijas jau ir aizgājusi, Rasmuss Filips Geks un Signe Grūbe. Valdē neiekļuva vēl vairāki izvirzītie jaunās paaudzes politiķi.
Kad nesen “Par” pieņēma šo lēmumu, pret sadarbību ar “Latvijas attīstībai” balsojis tikai viens valdes loceklis – Normunds Mihailovs. Arī M. Staķis lēmumu atbalstīja. M. Staķis “Latvijas Avīzei” skaidroja: “Mums vairs nav laika citam scenārijam. Vēlēšanu kampaņai ir jāsākas rīt.”
Viņš atzina, ka būtu vēlējies citu sadarbības modeli – tādu, kāds ir Rīgas domē, bet tas nebija iespējams. Kā partijas domes vadītājs M. Staķis esot devis skatuvi tiem, kam bija cits viedoklis. Visi viedokļi ir uzklausīti, lēmums ir pieņemts, viņš ciena vairākuma izvēli.
Par dažu “paristu” nevēlēšanos sadarboties, jo viņiem ir šaubas, vai “Latvijas attīstībai” īstenos godīgu politiku, V. Zeps teica: “Tā ir arhaistiska pagātnes laiku mistisku lietu apspēlēšana. Mūsu darbība ir caurspīdīga.”
Ar “Progresīvajiem” “Latvijas attīstībai” nekad neesot plānojusi sadarboties, jo tas ir ideoloģiski atšķirīgs politiskais spēks.
“Par” tagad lielāka ietekme ir tā dēvētajam “Viņķeļu spārnam”. Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele nav valdē, bet tajā ir Pēteris Viņķelis.
Viņš atgādināja, ka “Par” nekad neesot bijusi doma startēt atsevišķi uz Saeimu. Pirms lēmuma pieņemšanas par stratēģiju vēlēšanās partijā notikusi diskusija un arī biedru aptauja, “un mums bija dažādi redzējumi”, atzina P. Viņķelis.
Taču trīs ceturtdaļas aptaujāto bijuši par apvienības saglabāšanu. Lai mazinātu bažas par nekoleģiālu sadarbību, ir plānots “AP” izveidot, piemēram, kopīgu Ētikas padomi. Abi lielie politiskie spēki ir arī Eiropas liberālo partiju apvienībā.
Savukārt “Progresīvie” sevi pozicionē kā sociāldemokrāti, norādīja P. Viņķelis. Viņaprāt, “AP” vēlētājs nesaprastu apvienības sadalīšanos, jo “AP” zīmols jau ir pazīstams.
“Progresīvajiem” P. Viņķelis novēl veiksmi un prognozē, ka viņi iekļūs Saeimā un būs labi sabiedrotie.
“Par” priekšsēdētājs D. Pavļuts paziņojumā medijiem ir sacījis: “Kopā mēs esam spēks. Apvienībā “Attīstībai/Par” ir vislabākās izredzes gan īstenot savus mērķus, gan nodrošināt Latvijas liberāli demokrātiskas attīstības ceļu.”
