Attīstībai 7 gados – 14,5 miljardi eiro. Kur tos ņemsim un kam tērēsim? 0
Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021.–2027. gadam ir pabeigts un gaida savu apstiprināšanu Saeimā. Tā ietvaros valsts attīstībai nākamo septiņu gadu periodā paredzēti 14,5 miljardi eiro.
Svarīgākais valsts plāns
Neskatoties uz dažbrīd skeptisko attieksmi pret NAP, tas ir svarīgākais valsts plāns, kas tiek izmantots diskusiju procesā ar Eiropas Savienību par Latvijai nepieciešamo struktūrfondu finansējumu, kas arī ir valsts attīstības visnozīmīgākais un lielākais resurss.
Tāpat NAP ir nozīmīgs iekšpolitiski, definējot mērķus, kurus valsts vēlas sasniegt. Nākamā septiņu gadu perioda lielie mērķi ir četri: vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība, kas sadalās daudzās sīkākās aktivitātēs.
Šī tāpat kā jebkura cita plāna problēma ir lielo izvirzīto mērķu un reāli pieejamo resursu neatbilstība.
Kur ņemsism 14,5 miljardus eiro
NAP nav izņēmums no šī likuma – ministrijas nākamā plānošanas perioda plāniem un to ietvaros paredzētajiem 538 projektiem bija pieprasījušas gandrīz 41 miljardu eiro, reāli pieejami būs aptuveni 14,5 miljardi eiro. Taču arī tā nav maza summa – aptuveni divi miljardi eiro gadā.
Galvenie šīs summas avoti ir dažādi ES fondi – lai gan precīzi skaitļi vēl nav zināmi, jo par tiem notiek diskusijas.
Taču, izmantojot piesardzīgas un konservatīvas aplēses, tiek uzskatīts, ka Latvijai būs pieejami 5,4 miljardi no ES kohēzijas fonda (no tā finansē infrastruktūras, vides aizsardzības un transporta projektus), 3,7 miljardi no lauksaimniecības un zivsaimniecības fonda, kura ietvaros tiek domāts daļu līdzekļu izmantot reģionālajai attīstībai.
2,2 miljardi eiro būs pieejami no valsts budžeta – tā saucamā “fiskālā telpa”, kas ir valsts budžetā no jauna ienākusī nauda, kura vēl nav piesaistīta konkrētiem mērķiem, apmēram 900 miljoni – no Eiropas Sociālā fonda, 2,9 miljardi cita ārvalstu finansējuma, daļa finansējuma tiks meklēta arī pašvaldību budžetos un uzņēmumu līdzfinansējumā.
Attīstības prioritātes
Tā kā galvenais Latvijas attīstības resurss ir ES fondu līdzekļi, tad arī attīstības prioritātes diktē Eiropas Savienības izvirzītās prioritātes – nākamajā plānošanas periodā tās būs klimats, digitalizācija, zinātne, inovācijas, infrastruktūra un sociālā aizsardzība.
Viens atsevišķais projekts, kuram nākamo septiņu gadu gaitā tiks visvairāk naudas, būs “Rail Baltic” – tiek paredzēts, ka nedaudz vairāk nekā trīs miljardi eiro tiks iztērēti šim projektam.
No 6,7 miljardiem eiro, kas paredzēti vides un teritoriju attīstībai, gandrīz pusi pieejamo līdzekļu, lauvas tiesu, “apēdīs” tieši šis projekts.
Jāpiebilst, ka daļa attīstības projektu tiek finansēti arī no valsts pamatbudžeta, kurā, piemēram, ir iezīmēti 2% drošības un aizsardzības vajadzībām, kas ir galvenais resurss šīs jomas attīstībai, tādēļ NAP neaptver pilnīgi visus Latvijas attīstības projektus, bet lielāko daļu gan.
Grūtāk sasniedzamā vienlīdzība
Ņemot vērā, ka ne visus NAP izvirzītos mērķus izdodas sasniegt, piemēram, šajā, 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika izvirzīts mērķis sasniegt demogrāfiskos rādītājus – 28 tūkstoši jaundzimušo gadā, bet reāli ir nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem, “LA” vaicāja Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Pēterim Vilkam viņa vērtējumu par grūtākajiem un sarežģītāk sasniedzamajiem mērķiem nākamajā plānā.
Viņa vērtējumā – visgrūtāk sasniedzamais mērķis tuvāko septiņu gadu periodā būs nevienlīdzības mazināšana, kas sevī ietver ienākumu izlīdzināšanu reģionos, iespējas saņemt labu izglītību un veselības aprūpes pakalpojumus, strādāt labu darbu un dzīvot drošā vidē visos reģionos.
