“Latvijas finiera” Iekārtu rūpnīca uzņem apgriezienus 0
Par inovatīvu uzņēmējdarbību koncerna “Latvijas Finieris” Iekārtu rūpnīca šogad saņēma meža nozares balvu – “Zelta čiekurs”. Parasti šajā nominācijā kandidāti tiek vērtēti par panākumiem koksnes produktu ražošanā, bet šoreiz balva saņemta par inovācijām iekārtu ražošanā, kas paredzētas koksnes pārstrādātājiem.
“Latvijas Finiera” Iekārtu rūpnīca tika izveidota 2000. gadā, ražošanai piemērotas telpas iegādājoties no kaimiņos esošās kokskaidu plātņu rūpnīcas, toreiz vēl AS “Bolderāja”. Taču šis sākums nebija gluži tukšā vietā, jo kodols – pašiem sava konstruktoru grupa – “Latvijas Finierī” bija jau pirms tam. Vienīgi tehnoloģisko attīstības ideju īstenošanu dzīvē tolaik realizēja apakšuzņēmēji.
Tagad, pēc 17 gadiem, Iekārtu rūpnīca ir mērķtiecīgi attīstījusies par vērā ņemamu mašīnbūves uzņēmumu, kas 2016. gadā sasniedzis jaunu rekordu, pirmo reizi vēsturē kopējam apgrozījumam ar platu soli pārkāpjot 10 miljonu eiro slieksni (12 078 000 EUR). Paralēli tehniskā servisa nodrošināšanai Iekārtu rūpnīca šobrīd veic gan jaunu iekārtu projektēšanu, izgatavošanu, montāžu, gan tālākās ekspluatācijas apkalpošanu “Latvijas Finiera” rūpnīcās, kā arī dažādu projektu izstrādē cieši sadarbojas ar lielajiem Skandināvijas kokapstrādes iekārtu ražotājiem. Turklāt Iekārtu rūpnīca pastarpināti ir iesaistīta arī inovatīvu koksnes produktu radīšanā. Kad koncerna pārdošanas speciālisti sadarbībā ar klientu izstrādā kādu vēl nebijušu bērza saplākšņa pielietojuma veidu, pirms ražošanas uzsākšanas nepieciešams veikt virkni dažādu testu. Un arī tiem paredzētās iekārtas top “Latvijas Finierī” uz vietas.
Unikāli risinājumi
Iekārtu rūpnīcas direktors Māris Bumbieris uzsver, ka konstruktoru grupa, ko šobrīd veido astoņi speciālisti, joprojām ir rūpnīcas kodols un smadzeņu centrs. Ne velti konstruktoru birojs tiek bāzēts augstākajā, ceturtajā, stāvā. “Ļoti būtiska ir abu šo inženiertehnisko virzienu – saplākšņa un kokapstrādes tehnoloģiju – ražošanas sinerģija,” skaidro M. Bumbieris. “Tikai tad, ja abās pusēs būs kvalificēti speciālisti, kuri viens otru lieliski saprot, kokrūpnieki spēs ražot aizvien unikālākus produktus, bet mašīnbūves uzņēmumi izgatavot to ražošanai vispiemērotākās iekārtas.”
Ilgtermiņā šāda sinerģija vislabāk attīstās gadījumos, ja mašīnbūves uzņēmumam ir ilgstoša sadarbība ar kādu lielu pasūtītāju. Iekārtu rūpnīcai šāds sadarbības partneris no pirmās dienas ir koncerns “Latvijas Finieris”. M. Bumbieris atzīst, ka tas ievērojami ceļ saplākšņa ražošanas rentabilitāti. Protams, kokapstrādes tehnoloģiju bāzes procesos revolūciju raisošas inovācijas radīt ir ļoti grūti. Varbūt pat nevajadzīgi. Taču katru procesu iespējams paveikt dažādi. Kā – tas galvenokārt atkarīgs no iekārtām un to efektivitātes. “Pateicoties Iekārtu rūpnīcai, mums ir lieliska iespēja dažādos saplākšņa ražošanas procesos radīt unikālus risinājumus, kādi nav nevienam citam konkurentam. Kaut ko paveicot ātrāk, kaut ko precīzāk, kādā citā procesā samazinot atlikumus,” stāsta M. Bumbieris. Kā piemēru viņš min šogad “Latvijas Finiera” rūpnīcā “Hapaks” uzstādīto automatizēto saplākšņu maliņu krāsošanas līniju, kur līdzšinējais roku darbs aizstāts ar robotizētu risinājumu. Rezultātā ir iegūta mūsdienīga saplākšņu apdares līnija, kas līdz pat 60% ietaupa krāsošanas procesā izmantotās izejvielas.
Klastera domāšana
Piedaloties koncerna “Latvijas Finieris” investīciju plānu īstenošanā, Iekārtu rūpnīca šobrīd nodrošina gan projektu uzraudzību, gan realizāciju. Tas nozīmē, ka paralēli pašu radītajiem risinājumiem tiek veidota arī cieša sadarbība ar citu iekārtu piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem – apakšuzņēmējiem. Līdz ar to spilgti iezīmējas partnerības attīstība, veidojot spēcīgu klasteri Latvijas mašīnbūves nozarē. Vienlaikus Iekārtu rūpnīca ir kļuvusi par atpazītu spēlētāju arī Eiropas kopējā mašīnbūves klasterī – gandrīz pusi rūpnīcas apgrozījuma veido eksports. “Mums ir cieša sadarbība ar Skandināvijas kokapstrādes iekārtu ražotājiem, kuri mūs kopā ar citiem apakšuzņēmējiem piesaista lielu un sarežģītu projektu realizācijā. Esam sasnieguši līmeni, kad sadarbības partneri jautā mūsu speciālistu viedokli dažādos ar tehnoloģiju saistītos jautājumos,” ne bez lepnuma atzīst M. Bumbieris. Piebilstot, ka sadarbība ar citiem ražotājiem ir veids, kā palielināt arī savu kompetenci. “Savā ziņā esam dzinējspēks Latvijas metālapstrādes attīstībai. Skandināvi prasa kvalitāti no mums, mēs – no saviem apakšuzņēmējiem. Tādā veidā tiek celts visas nozares kopējais līmenis.”
Nākotne ir izglītībā
Ņemot vērā, ka saplākšņa ražošanas iekārtas ir pietiekami unikālas, arī to tehniskā līmeņa uzturēšana, uzraudzība, iekārtu mezglu diagnostika un pareiza apkopju plānošana prasa specifiskas augsta līmeņa zināšanas un kompetences. Kopumā Iekārtu rūpnīcā, kuras pārziņā ir arī “Latvijas Finiera” transporta saimniecība un tās tehniskā servisa nodrošināšana, strādā 206 darbinieki. No tiem ar iekārtu projektēšanu, ražošanu, montāžu un servisa apkalpošanu ir saistīti 145.
“Mūsu uzņēmuma stratēģija ir veidot ilgtermiņa sadarbību gan ar saviem partneriem, gan darbiniekiem, tāpēc kadru mainība ir salīdzinoši neliela,” atzīst M. Bumbieris. Ar vienīgo ierakstu “Latvijas Finiera” CV darba pieredzes ailītē viņš pats tam ir lielisks pierādījums. Pēc studijām Rīgas Tehniskajā universitātē tukumnieks M. Bumbieris darba gaitas uzņēmumā sāka 2004. gadā, pēc sešiem gadiem kļūstot par Iekārtu rūpnīcas ražošanas vadītāju, bet vēl pēc pieciem – par direktoru. “Neatlaidība, interese par visu jauno,” viņš min galvenos stūrakmeņus straujajam karjeras kāpumam. “Rutīna? Nekad! Joprojām katru dienu ir kaut kas jauns, kaut kas inovatīvs.”
Tajā pašā laikā M. Bumbieris nenoliedz, ka Latvijā ir liels tehnisko speciālistu deficīts, tāpēc Iekārtu rūpnīcas vadība lielu nozīmi piešķir jauno speciālistu sagatavošanai. Īpaši aktīva ir sadarbība ar Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu, Rīgas Tehnisko koledžu, Rīgas 3. arodskolu, Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību, kā arī Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Katru gadu rūpnīcā praktizējas ap 20 studentu, turklāt 80% strādājošo jauniešu apvieno darbu ar mācībām. Pēdējos trīs gados no praktikantu vidus rūpnīcas kolektīvam pievienojušies astoņi jaunie speciālisti.
Uzziņa
* Iekārtu rūpnīca izveidota 2000. gadā.
* Ietilpst koncerna “Latvijas Finieris” sastāvā.
* Gatavo risinājumus saplākšņa ražošanas un kokapstrādes tehnoloģijas nodrošināšanai.
* Nodrošina ražošanas līniju apkopi un servisu.
* Kopējais Iekārtu rūpnīcā nodarbināto skaits: 206.
* Iekārtu projektēšanā, ražošanā, montāžā un servisa apkalpošanā nodarbina 145 cilvēkus, par katru gadā nodokļos samaksājot 7000 eiro.
* 2016. gada apgrozījums – 12 milj. eiro.
* Kopš 2015. gada rūpnīcas direktors – Māris Bumbieris.
