– Labi, ka, būdams dabaszinātņu nozares pārstāvis, esat gatavs gādāt par humanitārajām un sociālajām zinātnēm! Tātad LU nav nesamierināmu pretrunu starp fiziķiem un liriķiem un pēdējiem nekaitēs tas, ka LU ilgstoši pie varas nav bijis neviens humanitārās vai sociālās jomas pārstāvis. 3
– Pēc dabas es pats varbūt esmu liriķis (smejas). Uzskatu, ka humanitārās un sociālās jomas noteikti jāatbalsta, jo to pārstāvji veic unikālus, tieši Latvijai nepieciešamus pētījumus. Ir jāsaglabājas harmoniskam nozaru balansam.
– Vai gādāsiet par atalgojuma celšanu pētniekiem un mācībspēkiem? Vai tas tiks izlīdzināts? Jo fakultātēs, kur ir daudz maksas studentu, tas esot ļoti labs, bet citviet pat nožēlojams.
– Atalgojums, protams, svarīgs, taču zinātnieki strādā ne jau tikai atalgojuma dēļ. Taču pat likums paredz, ka rektors ir atbildīgs par vienotu un caurspīdīgu atalgojuma sistēmu. Tajā pašā laikā atalgojuma sistēma nedrīkst būt nivelējoša. Profesoram, kurš strādā ar 100 studentiem, būtu jāsaņem vairāk nekā tam, kurš strādā ar 10 studentiem. Tomēr alga nevar atšķirties desmit reizes. Jāņem arī vērā, ja darba tirgū šīs jomas speciālists ir augstu atalgots, tad nedrīkstam to neievērot. Tāpēc vienota sistēma varētu būt par kvalifikāciju un nostrādātajām stundām, bet vajadzīgi arī bonusi par konkurētspēju darba tirgū, par projektu piesaistīšanu u. c. Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā jau šogad.
– Jūs nevēlaties vēl atklāt savu prorektoru komandu, bet varbūt varat vismaz pateikt, cik jums to būs kādās nozarēs.
– Prorektori būs vismaz trīs, iespējams, pat četri. Prorektors jau ir tikai vārds, ko vadības pārstāvim var piešķirt un var arī nepiešķirt. Piemēram, šobrīd LU ir seši vadības pārstāvji, kaut prorektori – tikai divi. Vairs nebūs zinātņu un studiju prorektori, bet būs jomu prorektori – humanitāro un sociālo zinātņu, dzīvības zinātņu, kā arī eksakto zinātņu. Plānoju, ka manā komandā varētu būt arī attīstības prorektors vai direktors.
– Auziņa kungs uzskata, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un daļa no tām varētu iekļauties LU. Borzova kungs pauda līdzīgu uzskatu. Iepriekš bija izskanējusi ideja par Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas pievienošanu LU. Vai jūs arī centīsieties panākt LU izplešanos?
– Visas Latvijas augstskolas ir cēlušās no universitātes, kad atdalījušās kādas fakultātes. Domāju, ka LU ir gravitācijas centrs Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Tomēr centieni ar intrigu palīdzību piespiest kādu pievienoties LU nebūtu pareizi. LU rokas gan vienmēr būt atplestas uzņemt tos, kuri paši grib tai pievienoties.
