– Lai Latvijas un ārvalstu studenti studētu kopā, nepieciešami gana daudzi studiju kursi angļu valodā. 3
– Tajās studiju programmās, kur ir ārzemju studenti, jau tagad visi kursi ir angļu valodā. Taču angļu valodas īpatsvars studijās būtu jāpalielina arī citviet. Dažās fakultātēs tā jau dara. Laikus brīdina, ka, piemēram, 3. studiju gadā būs jāizvēlas kāds no studiju kursiem angļu valodā.
– Solījāt arī, ka LU būšot 100 jaunas darba vietas – mācībspēkiem un zinātniekiem.
– Papildu darba vietas vairāk būtu vajadzīgas pētniecībā, jaunu tehnoloģiju ieviešanā, inovāciju attīstībā. Tās jāveido arī tāpēc, lai uzlabotu paaudžu nomaiņu universitātē.
– Kādu saredzat zinātnes attīstību universitātē?
– LU ir lielākā zinātniskā institūcija Latvijā – gan pēc zinātnieku, gan publikāciju, gan aizstāvēto promocijas darbu skaita…
– Taču pētniecības sistēma LU šķiet sadrumstalota un grūti pārskatāma. Piemēram, bioloģijas jomā pētījumi notiek gan LU institūtos, gan Bioloģijas fakultātē.
– Tā tas veidojies vēsturiski. Sadrumstalotība būtu jāmazina, taču ne jau mākslīgi kaut ko samazinot un likvidējot. Svarīgāk ir nodrošināt mijiedarbību ne tikai starp Bioloģijas institūtu un fakultāti, bet arī plašāk. Piemēram, Bioloģijas institūts var sadarboties arī ar ģeogrāfijas, ķīmijas un fizikas-matemātikas jomas pētniekiem. Tāpēc plānā ir veidot zinātņu centrus: dabaszinātņu, dzīvības zinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu. Tajos varētu veidoties ciešākas mijiedarbības saites. Centri būs funkcionālas atbalsta vienības – projektu vadībā, finanšu ieguvē –, taču esošās atsevišķās zinātniskās struktūrvienības plānots saglabāt. Vismaz pagaidām, kamēr dzīve nav pierādījusi, ka apvienošana nepieciešama.
