Attieksmē pret mežu notikušas lielas pārmaiņas 0
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Meži, jaunaudzes – tā ir mūsu zemei raksturīga ainava. Daba iespaido cilvēku raksturu, veido paradumus. Varbūt tāpēc mēs, latvieši, esam maigi kā bērzu lapiņas, izturīgi kā alkšņi un tiecamies gaismai pretim kā priedes?
Arī daudzi mūsu ticējumi saistīti ar mežu: ja pie maza vēja izgāžas lieli koki, secinām – kritīs ietekmīgi politiķi. Ja kūko dzeguze, skaitām reizes un secinām, vai priekšā vēl daudzi dzīves gadi.
Arī daudzi uzvārdi latviešiem tādi mežaini – Ozols, Osis, Bērziņš, Priede, Liepa, Kļava, Alksnis, Vītols, Pīlādzis – gandrīz neviens koks nav aizmirsts, nesmādējot uzvārda izvēlē arī krūmiņus, lapiņas un zariņus. Par uzvārdiem ņemti arī meža tipi – Sils, Lāns.
Meži ir svarīga mūsu valsts bagātība. Meža nozares uzņēmumos Latvijā strādā apmēram desmitā daļa darbspējīgo valsts iedzīvotāju, bet vēl vairāk meža īpašnieku no meža gūst peļņu, kas papildina ģimenes budžetu vai pat nodrošina regulārus ienākumus.
Nedaudz vairāk kā puse no 3,2 milj. ha meža zemju Latvijā pieder valstij, bet puse – privātajiem meža īpašniekiem, pašvaldībām, juridiskām personām, baznīcām. Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropas Savienībā aiz Somijas, Zviedrijas un Slovēnijas.
Latvijā zemes reformas laikā meža īpašumus atguva ap 144 000 cilvēku. Daudzi savu mežu pārdeva, neapzinoties tā vērtību. Daudzi īpašnieki mežu nocirta un neatjaunoja, un nekopa, uzskatot, ka mežs ir mežs, tas izaugs tāpat. Izaugt jau izaugs, bet cik ilgā laikā? Un cik tas būs vērtīgs?
Meža īpašnieks Dzintars Laivenieks, kurš saimnieko Kandavas pusē, pieredzējis, ka kubikmetru apjoms, kas iegūts no kopta un nekopta meža, var būt aptuveni vienāds, tomēr starpība cenas ziņā, kāda iegūta par sortimentu, var atšķirties trīs līdz četras reizes.
Taču kopumā attieksmē pret meža kopšanu notikušas lielas pārmaiņas, un tagad privātie meža īpašnieki izkopuši tādas pašas platības kā valsts mežu apsaimniekotāji, kuri šajā jomā nekad nav grēkojuši.
Liela nozīme šeit bijusi darbam, ko izglītošanas un informācijas sfērā veikušas dažādas meža īpašnieku apvienības un Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kas panākusi, ka atbalstu par jaunaudžu kopšanu sev piederošā mežā var saņemt arī privātais meža īpašnieks.
Latvijā vidējais meža īpašuma lielums ir 8 ha, kamēr Zviedrijā tas ir 50 ha. Aptauja liecina, ka 60% mazo meža īpašnieku par lielāko materiālo vērtību, ko var iegūt savā mežā, uzskata malku. Bet tie, kuru īpašums sasniedz jau kādus 50–60 ha, atzīst, ka, prasmīgi saimniekojot, no meža var nodrošināt ienākumus, kas ģimenē atsver vienu pelnītāju.
Bet ko gan nozīmē prasmīgi saimniekot? Cirst tikai izlases cirtes, saudzīgi izvedot no meža izvēlētos kokus, vai arī veikt kailcirti? Tas atkarīgs no tā, kāds ir galvenais saimniekošanas mērķis – ātra peļņa vai arī mazāki, bet ilglaicīgi ienākumi.
