Foto – Austra Helēna Žaggere/LETA
Igors Studeņņikovs No 2001. līdz 2004. gadam 5
Vienmēr pieklājīgs un uzmanīgs – tāds palicis atmiņā vēstnieks Igors Studeņņikovs. Viņā, atšķirībā no priekšgājējiem un pēcnācējiem, bija grūtāk saskatīt lielvaras pārstāvi. Patiesībā viņa nonākšana Latvijā bija diezgan mīklaina, jo iepriekš visa diplomāta darbība bija saistīta ar Āfriku. Turklāt nebija noslēpums, ka viņš drīz dosies pensijā un šī varētu būt viņa pēdējā darbavieta ārlietu dienestā. Tāpēc “zīmju tulki” to uztvēra kā attieksmes izrādīšanu no Maskavas puses, sak, neesat nekas īpašs, lai te sūtītu kādu nozīmīgu “čiekuru”. Savā ziņā tas atspoguļojas arī Krievijas taktikā – ar dažādām sūdzībām un pārmetumiem tā arvien bieži vērsās starptautiskajās organizācijās, vērtējot to kā efektīgāku līdzekli, lai piespiestu baltiešus pie sienas. Protams, nekur nezuda arī iepriekš deklarētie politiskie priekšnoteikumi ekonomisko attiecību attīstīšanai: jāpiešķir nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu tiesības, jāatceļ krievu skolu izglītības reforma un tā tālāk. Pats vēstnieks Studeņņikovs asus pārmetumus gan izteica reti. Krievvalodīgā prese kā gardu kumosu pakampa tos ne pārāk biežos gadījumus, kad viņš bija runājis par “krievu diskrimināciju”.
Reklāma
Reklāma
