“Attiecību temperatūra joprojām vēsa” 0
Ikgadējās Latvijas un Krievijas politiskajās konsultācijās Maskavā Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvji ar Krievijas pārstāvjiem pārrunājuši arī situāciju Ukrainas austrumos un uzsvēruši Latvijas nepiekāpīgo pozīciju šajos jautājumos.
Krievijas un Latvijas politiskās konsultācijas notiek katru gadu. Tā gan ir rutīnas tikšanās, un tās rezultāti neliecina par būtiskām pārmaiņām Latvijas un Krievijas attiecībās, taču tikšanās var vēstīt par to, kāda ir abu valstu attiecību temperatūra. Iepriekšējās abu valstu politiskās konsultācijas notika pērn Rīgā. Latviju politiskajās konsultācijās pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs un citas ministrijas amatpersonas, bet Krieviju – Krievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks Vladimirs Titovs, kā arī pārstāvji no Krievijas domes un Federācijas padomes starptautisko lietu komitejām. “Situācija pasaulē nav tāda, kā tā bija pirms gada. No Latvijas puses konsultācijās tika skaidri uzsvērta mūsu pozīcija saistībā ar Krimas aneksiju, konfliktu Ukrainas austrumos. Atkāpes šajos jautājumos nebija un nebūs,” uzsvēra Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, norādot, ka Latvijas puse arī politiskajās konsultācijās norādījusi, ka ir būtiski ievērot Minskā panāktās vienošanās un ievērotu pamieru. Abas puses bijušas vienisprātis, ka jāturpina trīspusējās kontaktgrupas darbs – tajā ietilpst Ukrainas, Krievijas un EDSO pārstāvji. K. Eihenbaums skaidroja, ka tikšanās laikā varot sajust, kāda ir attiecību temperatūra starpvalstu attiecībās, pašlaik tā vērtējama kā vēsa. Konsultāciju mērķis nav to mainīt, bet gan signalizēt par Latvijas nostāju pret Krievijas rīcību Ukrainā. Sankciju jautājums konsultācijās neesot skarts. A. Pildegovičs un V. Titovs parakstījuši Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju sadarbības plānu 2015. – 2016. gadam, kurā skarti jautājumi par Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas procesu, konsulārie, kā arī pārrobežu reģionu sadarbības jautājumi. Konsultācijās Latvijas pārstāvji informējuši par gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē. Tāpat abas puses vienojušās par darba turpināšanu Krievijas un Latvijas starpvaldību komisijā, kā arī darba turpināšanu pie dažādiem starpvalstu līgumiem, piemēram, par gaisa satiksmi, dzelzceļa satiksmi un Daugavas baseina ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību.
