Attiecību sistēmas Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes mākslā 0
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā no 2. februāra līdz 14. aprīlim apskatāma izcilā latviešu glezniecības tandēma Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes izstāde “Gaismas un tumsas spēles”.
Paliekot uzticīgi glezniecības pamatuzdevumiem, mākslinieki turpina radīt suģestējošus mākslas darbus, kas ar vispārinātiem tēliem un niansētu krāsu saspēli veido ekspresīvas, abstraktas, bet vienlaikus tik harmoniskas un noskaņās piepildītas kompozīcijas.
Mākslinieku attiecības ar dabu kā iedvesmas avotu, krāsām un formām kā radošās domas izpausmes līdzekļiem, laiku kā virzītājspēku un vienam ar otru rada komplicētu attiecību sistēmu, kas līdz galam atklājas tikai sagatavotam skatītājam.
Cik mēs katrs jūtamies sagatavots mākslai, tas ir katra paša ziņā, bet, nenoliedzami, Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes veikums neatstāj vienaldzīgu nevienu skatītāju.
Ienākot Rotko centra izstāžu sektorā, vēl jaušama eļļas krāsas smarža. Ievērojama daļa no izstādītajiem mākslas darbiem tapuši 2018. gada nogalē gaidās un domās par plānoto izstādi. Līdzās smaržai skatītājiem pakāpeniski atklājas krāsu saspēle un kompozīciju radītā noskaņa.
Katrs otas triepiens ir iemūžināta ritmiska kustība, kam ir klātesoša dabas esence.
Krāsu pārejas, kontrasti, figurāli, tomēr tik plūstoši elementi. Šķietami ar elpas vilciena vieglumu radītie mākslas darbi slēpj sevī spēcīgu mākslinieka personību ar tai piemītošo viedumu un gadu gaitā izkoptajām prasmēm.
Sajūtu kopums veido neaptveramu, mazliet mistisku auru, kas, zaudējot laika un telpas sajūtu, ieskauj neparasti dziļā sajūtu virpulī. Gaisma un tumsa ir reliģijā un filozofijā balstīti labā un ļaunā pretmeti. Gaisma kā apgaismība, zināšanas un dievišķais spēks, turpretī tumsa – neziņas, mazvērtības un ļaunuma simbols.
Tomēr dabā esošā harmonija izslēdz viena vai otra spēka pārākumu, ieviešot harmoniju un nepārtrauktu līdzāspastāvēšanu. Gaisma netiek nošķirta no tumsas, bet gan pāriet no viena stāvokļa otrā, nodrošinot nepārtrauktu mainību un attīstību. Gaismas saspēle ar tās radīto ēnu ir klasiskas, nesamākslotas un precīzas glezniecības pamatā.
Klātbūtne ikdienā un radošajā darbībā ir veidojusi abu mākslinieku kopīgo izpratni par glezniecības uzdevumiem, kas atspoguļojas vienojošos aspektos, līdzīgās izpausmēs un gleznieciskajās manierēs. Tomēr mākslinieki ir spējuši saglabāt katrs savu individualitāti.
Edvarda Grūbes mākslas darbos gaisma ir centrālā figūra – majestātiska un nopietna.
Objekti viņa gleznās ir izkārtoti meistarīgā kompozīcijā, kas nav attēlojoša vai ikdienišķa, bet kam piemīt dziļš vēstījums un ekspresīvs emociju attēlojums. Katrs attēlotais priekšmets – krēsls, logs, māja, buras, durvis – iegūst simbolisku nozīmi ar dziļu apslēpto jēgu. Joprojām galvenā loma mākslinieka darbos ir piešķirta krāsai, kuras triumfējošais spēks atklājas niansēs un ļauj izteikt dažādās noskaņas.
Savukārt Intas Celmiņas gaisma ir kā zibšņi noslēpumainā tumsā. Pretēji Edvarda Grūbes spēcīgajam rokrakstam un monumentālajām kompozīcijām atklājas Intas Celmiņas sievišķīgais un romantiskais strāvojums, kas tiek panākts ar figurālajiem motīviem. Mākslinieces gleznās attēlotie motīvi tuvinās mitoloģiskiem tēliem un dabas elementiem.
Nenoliedzami, gan Inta Celmiņa, gan Edvards Grūbe ir Latvijas glezniecības virtuozi un Latvijas 20. un 21. gadsimta glezniecības tradīciju veidotāji, kuri vēl šodien paliek uzticīgi glezniecības pamatuzdevumiem un kuru tēmu pamatvērtības meklējamas dabā, gaismas un tumsas saspēlē. Laikam māksliniekam nekas nevar būt svarīgāks par spēli mūža garumā, iesaistot tajā jaušus vai nejaušus dalībniekus
Liekot sastapties paaudzēm un nododot sava izkoptā mākslinieciskā rokraksta tradīcijas, tiek likts pamats glezniecības pamatvērtību saglabāšanai.
Paralēli radošā ceļa gājumam Inta Celmiņa un Edvards Grūbe ar savu pedagoģisko darbu ir izskolojuši vairākas mākslinieku paaudzes, kas nodrošina meistaru pieredzes pārmantojamību un viņu ielikto pamatu lietošanu jaunos mākslas darbos. Izstāde “Gaismas un tumsas spēles” harmoniski iekļaujas mākslas izglītības kontekstā. Tā ir būtiska mākslas izglītības programmas sastāvdaļa, kas ļauj atklāt mākslinieku veidoto tēlu sistēmu, kopīgās izteiksmes un runāt par spēli kā formu un izteiksmi mākslā.
