Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi atteikties no sportistu prēmēšanas 10
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi atteikties no sportistu prēmēšanas, tā vietā ieviešot mūža pabalstus lielāko sacensību laureātiem. Tiesa, izmaiņas izdosies ieviest tikai tad, ja budžetā sporta nozarei tiks rasti papildu līdzekļi.
Lēmums pēdējā instancē
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP), tuvojoties gada izskaņai, tradicionāli sprieda par sportistu prēmēšanu, dāvanu maisā pielasot 1,3 miljonus eiro. Tas vēl jāapstiprina Ministru kabinetam, taču, ņemot vērā, ka padomi vada premjers Krišjānis Kariņš, var uzskatīt, ka nauda jau ir ceļā pie adresātiem.
Prēmiju jautājumā allaž ir lietas, kas rada neizpratni, un arī šis nav izņēmuma gads. Lielākās balvas saņems Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas sportisti – peldētāja Zane Embrekte un vieglatlēts Māris Grēniņš, kurš maijā 41 gada vecumā nedzirdīgo spēlēs kļuva par vicečempionu 110 metru barjerskrējienā.
Viņš ir amatieris, šajā disciplīnā bija tikai pieci dalībnieki. Taču valsts vienkārši nevar nedot maksimālo, proti, šie sportisti tiesā panākuši, ka nedzirdīgo spēles tiek pielīdzinātas olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm, kur uzvara tiek novērtēta ar 142 tūkstošiem eiro.
“Iepriekš bijām piešķīruši pusi no prēmijas, sportists vērsās tiesā, un valsts zaudēja,” “Latvijas Avīzei” skaidro IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs. “Tiesvedība sākās 2014. gadā. Rajona tiesu vinnējām, apgabaltiesu vinnējām, bet Augstākā tiesa skatījās uz šo jautājumu plašāk.
Mūsu argumentācija bija, ka visas spēles nav vienlīdzīgas, bijām izpētījuši, ka nedzirdīgo spēlēs stafetē startē Latvijas komanda, paliek pēdējā no piecām vai sešām dalībniecēm un arī par to var pretendēt uz naudas balvu. Salīdzinājām, cik kopumā valstis un sportisti piedalās (šajos forumos), atzīmējām, ka valdība naudas balvas var arī vispār nepiešķirt, ka LNSP vērtē sacensību nozīmīgumu.”
Tiesa uzsvēra, ka paralimpiešiem Aigaram Apinim un Edgaram Bergam par rezultātiem sešu un septiņu sportistu konkurencē arī bijušas maksimālās prēmijas un šie ir salīdzināmi gadījumi.
Novembrī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība piešķīra 165 tūkstošus Grēniņam un 39 tūkstošus Embrektei par sasniegumiem nedzirdīgo spēlēs 2017. gadā.
Mūža pabalsts
“Esam rosinājuši reformēt sistēmu pašos pamatos un atteikties no naudas balvu sistēmas piešķiršanas, tas ir iesniegts valsts budžetam prioritāriem pasākumiem. Sarēķinājām, ka pēdējos desmit gados valsts vidēji piešķir naudas balvās 1,4 miljonus eiro ik gadu. Rosinām atteikties no vienreizējām prēmijām sportistiem, treneriem, apkalpojošajiem darbiniekiem un federācijām un aizstāt to ar ikmēneša mūža pabalstu olimpisko un paralimpisko spēļu medaļniekiem, kas būtu vairāki simti eiro,” stāsta Edgars Severs.
“Savukārt šos 1,4 miljonus eiro ielikt valsts sporta budžetā kā papildu finansējumu, sadalot tām federācijām, kuru sportisti uzrādījuši augstākus rezultātus. Ieviešana atkarīga no tā, vai budžetā tiks piešķirti līdzekļi, proti, bez papildu naudas to izdarīt nevar.”
Ja naudas nebūs, paliks spēkā esošais regulējums, kas gan arī nav akmenī iecirsts. Severs norāda, ka nesen piedāvāts to mainīt – nedzirdīgo spēles nepielīdzināt olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm, un paralimpiskajās spēlēs naudas balvās piešķirt pusi no tā, kas ir olimpiskajās spēlēs, bet otru pusi novirzīt paralimpiskajai komitejai. Sporta organizācijas protestēja.
Eksperimentāls kauss, reāla prēmija
Vienu no lielākajām prēmijām šogad saņems kamaniņu sportistes Viktorija Ziediņa un Selīna Zvilna – katrai 7684 eiro, viņām pērnajā ziemā vēl bija attiecīgi 17 un 16 gadi. Kā rakstīts lēmumā – par Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīto trešo vietu. Sieviešu divnieku sacensības Pasaules kausā debitēja aizvadītās nedēļas nogalē, bet iepriekšējā sezonā bija tikai junioru līmeņa mači.
“Mēs prasījām federācijai, pētījām rezultātus. Es teiktu, ka īstais Pasaules kauss sportiskā ziņā sākas tagad, bet uz papīra skaitījās arī iepriekš,” secina Edgars Severs. Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas mājas lapā norādīti divi Pasaules kausa saraksti. Šis faktiski uztverams kā junioru līmenis, par kuru prēmija nepienāktos, jo dalībnieces bija no mazāk nekā desmit valstīm. Bet viena papildu tabula globālajā tīmeklī, un kamaniņnieki no valsts var apgūt papildu ap 43 tūkstošiem eiro.
Komentārs no zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš”, kurš rakstā minētajās tiesvedībās pārstāvējis sportistus Māri Grēniņu, Zani Embrekti, Sergeju Soklakovu, kā arī viņu trenerus un atbalstošo personālu.
“Šobrīd kopumā tiesā ir skatītas jau trīs lietas saistībā ar nevienlīdzīgu attieksmi pret nedzirdīgajiem sportistiem saistībā ar apbalvojumu piešķiršanu. Visās trīs lietās tiesa secināja, ka apbalvojumi tika piešķirti pretrunā kārtībai un kritērijiem, kas noteikti Ministru Kabineta noteikumos Nr.26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru”.
Šie noteikumi noteic, ka, piešķirot naudas balvas bar izciliem sasniegumiem sportā, olimpiskās spēles, paralimpiskās spēles un nedzirdīgo spēles vērtējamas kā vienlīdz nozīmīgas. Pamatojoties uz šo regulējumu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2019.gada 5.novembra spriedumā lietā Nr. SKA 108-2019 nepārprotami apstiprināja, ka šie trīs sporta forumi, kas norit reizi četros gados, uzskatāmi par vienlīdz nozīmīgiem.
Sportisti ar dzirdes problēmām vērsās tiesā, jo jautājumā par piešķiramo naudas balvu apmēru vairāku gadu garumā sportistu panākumi nedzirdīgo spēlēs vai nu netika apbalvoti vispār vai saņēma vairākkārtīgi zemāku apbalvojumu par sportistu panākumiem olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs. Panākumi paralimpiskajās spēlēs konsekventi ir tikuši novērtēti ar maksimālo saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.26 pieļaujamo apmēru, neskatoties uz to, ka sportiskā konkurence arī šajās sacensībās ir ierobežota un nereti ir pat zemāka par konkurenci nedzirdīgo spēlēs. Minētais norādīja uz nepārprotami atšķirīgu attieksmi attiecībā pret personām, kas atradušās vienlīdzīgos un salīdzināmos apstākļos.
Tāpat norādāms, ka, izvērtējot naudas balvas apmēru, atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.26 sportista vecums nav vērā ņemams kritērijs un rakstā ietvertā norāde uz M.Grēniņu attiecīgi ir nevietā. Turklāt, piemēram, paraolimpiskajam sportistam Aigaram Apinim, kam par panākumiem paralimpiskajās spēlēs vienmēr piešķirts maksimālais apbalvojums, pašlaik ir jau 49 gadi, taču augstvērtīgi sasniegumi sportā turpinās.
Vēršanās tiesā un savu tiesību aizstāvība nebija vērsta uz dažādu Latvijas sportistu sasniegumu nozīmīguma nivelēšanu vai noniecināšanu. Visi sportisti – gan bez, gan ar īpašām vajadzībām – kas starptautiskā līmenī pārstāv un reprezentē Latviju, ir pelnījuši vislielāko atzinību. Tomēr, izvērtējot tādu jautājumu kā piešķiramās naudas balvas apmērs par izciliem sasniegumiem sportā, ir jāievēro konsekvence, vienlīdzīgi un taisnīgi izturoties pret visiem sportistiem. Diemžēl nevienlīdzīga attieksme un iesāktā prakse attiecībā pret nedzirdīgajiem sportistiem ir turpinājusies ilgstošā laika posmā.
Ceram, ka šo tiesvedību rezultātā būs izdevies turpmāk ieviest praksi, kas nepieļaus kādas sportistu grupas diskriminēšanu. Sportistu sasniegumu apbalvošanas mehānisma izmaiņas ir kopējās valsts politikas jautājums, taču jebkurām šādām izmaiņām jābūt iekļaujošām un tās nedrīkst nepamatoti ignorēt vienlīdzīgos apstākļos esošus sportistus, faktiski šķirojot tos pēc invaliditātes veida.”
