Deputāti satraukušies par bēgļu integrācijas politikas neesamību Latvijā 6
Savu pirmo rudens sesijas sēdi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti vakar aizvadīja kaismīgās diskusijās par bēgļu jautājumu.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) gan vairākkārt aicināja deputātus neizvērst padziļinātas debates bez iepriekšējas sagatavošanās, taču tautas kalpiem vasaras brīvlaikā bija iekrājies sakāmais, un viņi nebija tik viegli apklusināmi.
Deputāts Artuss Kaimiņš rosināja Latvijai noteiktos 250 bēgļus uzņemt tikai no Tibetas. “Tibetieši mūsu cilvēkiem būtu daudz saprotamāki, pieņemamāki un inteliģentāki. Un viņi no Ķīnas represijām cieš ne mazāk kā ziemeļafrikāņi vai arābi no kariem. Tas ir ārprāts, kas tur notiek,” sacīja Kaimiņš, kurš parlamentā darbojas arī deputātu grupā Tibetas atbalstam. Citi deputāti gan Kaimiņa ierosinājumu uztvēra kā joku.
Deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) aizrādīja, ka bēgļus nevajadzētu uztvert kā nedzīvas preces. “Mēs nerunājam par lietām, ko var izvēlēties kādā Ķīnas internetveikalā, nopirkt un, ja nepatīk, sūtīt atpakaļ. Mēs runājam par dzīviem cilvēkiem ar traģisku pagātni. Viņi būtu pelnījuši palīdzību un labestības izrādīšanu.” Kaimiņš uz to sarkastiski aizrādīja, ka Judinam esot iespēja savu labestību pret bēgļiem izrādīt, uzņemot viņus savās mājās.
Saskaņietis Ivans Ribakovs pārmeta valdošās koalīcijas pārstāvjiem izvairīšanos informēt opozīciju un sabiedrību par saviem lēmumiem bēgļu uzņemšanas sakarā.
Vislielākās raizes deputātiem rada neskaidrība par to, kā uzņemamie bēgļi iekļausies sabiedrībā un apgūs valsts valodu. Kaimiņš niknojās, ka Latvijai joprojām nav bēgļu integrācijas plāna. Pašlaik Iekšlietu ministrijas veidotā darba grupa tikai sākusi darbu pie šāda stratēģiskā dokumenta. Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis ar nožēlu atzina, ka bēgļu integrācijas jautājums “tiek mētāts no vienas ministrijas otrai”, bet neviens īsti nevēloties uzņemties atbildību.
“Ārvalstu pieredze ne reizi vien apliecinājusi – ja kādā valstī ierodas liels skaits pieaugušu ārzemnieku, tad viņi nevēlas integrēties, bet gan veido savu komūnu vai pat mēģina uzspiest savu kultūru un paradumus. Viņu bērni vēl varētu iemācīties valodu un integrēties, bet kas viņus mācīs? Un par kādu naudu?” retoriski jautāja Arvīds Platpers (“NSL”).
Deputāts Ingmārs Līdaka (“ZZS”) pauda sašutumu par Kultūras ministrijas pakļautībā strādājušā Nacionālā integrācijas centra (NIC) likvidēšanu. Gada sākumā NIC pārstāvji iepazīstināja Sabiedrības saliedētības komisijas deputātus ar paveiktajiem darbiem, gan mācot iebraucējiem latviešu valodu, gan palīdzot viņiem iejusties vietējā sabiedrībā. “Toreiz bijām vienisprātis, ka mācību programma būtu jāturpina arī pēc NIC projekta beigām, iespējams, jau citas ministrijas paspārnē. Taču tagad uzzinām, ka vasarā NIC ir beidzis pastāvēt un visas iestrādnes ir pārtrūkušas. Tad kāda jēga šai komisijai te kaut ko diskutēt un solīt?” niknojās Līdaka.
Deputāti vienojās 9. septembrī doties izbraukuma sēdē uz patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki”, lai klātienē iepazītos ar imigrantu dzīves apstākļiem. (Jūlijā ” Muceniekus” jau paguva apmeklēt Saeimas Eiropas lietu komisija). Tāpat Saliedētības komisija uz kādu no nākamajām sēdēm aicinās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani, lai iztaujātu viņu par latviešu valodas mācīšanu bēgļiem.
