“Vairs nelietošu sintētiskos ķīmiskos preparātus!” Traģiska pieredze dārzniecei liek pārveidot uzņēmumu par bioloģisku 31
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc 20 gadiem, kas pavadīti Londonā, dārzniece un dārzu kopšanas bioloģiskā uzņēmuma “Anna’s Gardens” īpašniece Anna Bole kopā ar dzīvesbiedru gatavojas atgriezties dzimtajā Zvārdē uz palikšanu.
Astoņpadsmit hektāru saimniecību viņa iecerējusi veidot par mācību vietu, kur dalīties zināšanās un prasmēs bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Tikko Anna atkal aizlidoja uz Londonu ar cerību, ka pārcelšanos gada nogalē nekas neiztraucēs. Piecus gadus gatavojoties šim solim, varot teikt, ka jau kādu laiku dzīvo ar vienu kāju Anglijā, otru – Zvārdē, kur saimniekojot mamma.
Konvencionālo dārzu kopšanas uzņēmumu Anglijā pārveidojusi par bioloģisku, skarbas pieredzes vadīta, kad jūtami pasliktinājās pašas veselība, bet kolēģei un tuvai draudzenei nāca pasaulē bērniņš ar smagu fizisku un garīgu atpalicību uz mūžu, ko, kā atzinis ārstu konsīlijs, izraisījis ikdienas darbā lietotais nezāļu indēšanas līdzeklis raundaps.
Annas pašsajūta strauji uzlabojusies, kad veikusi veselīgas pārmaiņas gan darbā, gan savā ēdienkartē. Viņas uzņēmums gadā regulāri apkopj ap 300 Londonas klientu dārzus.
Kad saprati, ka jāatsakās no minerālmēsliem, dažādām augu, kukaiņu, sēnīšu indēm un citiem sintētiskās ķīmijas dārzu kopšanas līdzekļiem, ar ko sāki?
Ja tas ir apkalpojošais serviss kā man, jāsāk ar klientu izglītošanu. Teicu, ka dārzkopībā vairs nelietošu sintētiskos ķīmiskos preparātus, jo nevēlos apdraudēt ne savu, ne viņu veselību, tāpēc nebūs vairs superātrais rezultāts, vienlaikus padarot atkarīgus no ķīmiskajiem produktiem, kas jāpērk visu laiku.
Skaidroju, ka dārzs tagad izskatīsies atšķirīgi, jo rudenī atstājam lapas zem krūmiem, iestrādājam tās dobēs.
Dārzam jābūt dzīvam, ar kukainīšiem un citām radībām, ja visas lapas nogrābjam, zeme paliek kaila un vairāk slimo.
Kā klienti to uztvēra?
Ļoti dažādi, taču no piedāvātās biosaimniekošanas tolaik atteicās tikai daži, un tie nebija angļi. Viņiem vārds “bio” bija svešs un rezultātu vajadzēja vairāk ķeksīša pēc.
Kopš pagājušā gada pieprasījums pēc mūsu bioloģiskās dārzkopības ir ievērojami pieaudzis, tāpēc ka cilvēki vairāk apzinās, kas notiek pasaulē, cik svarīga ir veselīga vide, ēdiens, ka jāatsakās no sintētiskās ķīmijas.
Daudzi savos mazdārziņos vēlas audzēt burkānus, kāpostus, tomātus, zirņus. Bieži vien kopā ar bērniem tos stādām puķu dobēs.
Kā angļu dārzos tiekat galā ar dārzkopju biedu – nezālēm?
Vairākos veidos: nezāles dedzinājām ar gāzes lampu – līdzīgi kā svilina cūku, miglojām tās ar “Epsom” sāls un etiķa maisījumu, ravējām, ātram efektam izmantojām trimmeri, kas ilglaicīgi var diezgan labi palīdzēt.
Pati mācos arī biodinamisko lauksaimniecību, tāpēc tāpat kā mana vecāmamma ievēroju mēness fāzes un praksē esmu guvusi simtprocentīgu apstiprinājumu, ka tās ir efektīvas – jāravē vecā mēnesī, jāsēj un jāstāda – jaunā, tāpat labākus rezultātus palīdz sasniegt lapu un ziedu dienas.
Daba mums palīdz, un tie nav nekādi māņi.
Šogad uzņēmumā biolatiņu pacēlām vēl augstāk – atteicāmies no Holandē audzētajiem tulpju sīpoliem. Atkal bija jāizglīto klienti, ka vēlamies pāriet uz daudzgadīgajām, vienkāršākajām Anglijā izaudzētajām šķirnēm.
Spiežu uz viņu patriotismu – ja izvēlaties vietējo preci, atbalstiet savus audzētājus!
Holandes tulpju sīpoli, kā arī hiacintes ir spēcīgi apstrādāti ar ķīmiju, un dārzniekiem ļoti uzmanīgi jādarbojas, lai nekaitētu sev.
Kā kompānija mēs vairs nevaram arī ētiski ar tiem strādāt, jo tādējādi atbalstām kādu, kas lieto ķīmiju un rada dabai nedraudzīgu produktu.
Kā Latvijā turpināsi iesākto?
Mana vīzija ir vairāk par izglītojošu, nevis ražojošu saimniecību.
Mācīsim bioloģiskajā, biodinamiskajā lauksaimniecībā, permakultūrā, meža dārzos, nerakšanas kultūrā u. c. (Annas dzīvesbiedram ir zināšanas un pieredze arī reģeneratīvajā lauksaimniecībā ASV. – I. P.)
Viena metode neder visās situācijās, katram dārzam vajag savu pieeju. Tas būs augšanas process arī man pašai.
Kad kaut ko apgūšu, aicināšu arī citus, lai kopā varam mācīties.
Vai saimniecībai kārtosi bioloģisko sertifikātu?
Visticamāk, ka nereģistrēšu biosertifikātam, jo, iepazīstoties ar regulām, sapratu, ka dažas neļauj izdarīt augiem un zemei labāko.
Piemēram, man neder pļaušana līdz noteiktam datumam – ja savvaļas ārstniecības augu pļavās sēklas nav izbirušas, es tās vēl nevaru pļaut.
Man ir skaidras šīs lietas, un es zinu, ka darīšu pareizi – bioloģiski pēc būtības.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
