Attālināti uzmanīs mājās strādājošos 9
Darba devējiem turpmāk būs jānovērtē, vai darbiniekiem, kuriem viņi atļāvuši strādāt attālināti – mājās vai citās telpās, ir darbam piemēroti apstākļi. To paredz Labklājības ministrijā sagatavotie un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Darba aizsardzības likumā.
Kā skaidro Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne, likuma grozījumi visvairāk skar tos attālināti strādājošajos, kuri darba uzdevumu veikšanai izmanto internetu un strādā mājās pastāvīgi. Bet tie neparedz darba devēja pienākumu apmeklēt mājās katru attālināti strādājošo darbinieku. Galvenā prasība darba devējam – būt pārliecinātam, ka telpa, tās aprīkojums un labiekārtojums, kurā darbinieks pastāvīgi strādā attālināti, ir piemērota darbam un ka nekas neapdraud viņa veselību un dzīvību. Ja nav pārliecības, darba devējs var aizliegt darbiniekam strādāt attālināti. Likuma grozījumi vērsti uz to, lai attālināti strādājošais darbinieks, strādājot mājās vai citur darbam nepiemērotos apstākļos, zinātu par šīm prasībām un nevarētu celt iebildumus darba devējam, pieprasot viņam maksāt atlīdzību par darbā iegūtu traumu vai arodslimību.
Likuma grozījumi paredz pilnīgot arī pašnodarbināto personu drošību un veselības aizsardzību, sevišķi, ja viņi strādā kāda uzņēmuma telpās un var apdraudēt citu tur nodarbināto drošību un veselību.
Pašnodarbinātajiem turpmāk būs pienākums apdrošināt veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi strādā nozarēs, kuras darba aizsardzības jomā uzskata par bīstamām un kurās smago un letālo nelaimes gadījumu un iegūto arodslimību skaits ir lielāks nekā vidēji valstī, rēķinot uz 100 000 nodarbinātajiem. Ministru kabineta noteikumos uzskaitītas 39 nozares, kuras uzskata par strādājošiem bīstamām, tostarp lauksaimniecība, mežsaimniecība, būvniecība un citas.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gadā bija 19 024 pašnodarbinātie, kuri strādāja par bīstamām atzītajās nozarēs un kuriem turpmāk būs pienākums apdrošināt savu dzīvību un veselību pret nelaimes gadījumiem darbā. Labklājības ministrijā atzīst, ka šiem pašnodarbinātajiem būs jārēķinās ar papildu izdevumiem dzīvības un veselības apdrošināšanai. Tomēr, iekļūstot nelaimē, pašnodarbinātie varēs saņemt apdrošināšanas atlīdzību un būs pasargāti no būtiskiem neparedzētiem izdevumiem. Starp apdrošinātiem riskiem ir invaliditātes, sakropļojuma, nāves riski, slimnīcas dienas nauda, psiholoģiskā palīdzība, profesijas pārkvalifikācijas izdevumi, medicīniskie izdevumi.
Citstarp likuma grozījumi paredz, ka lielajos uzņēmumos, kuros ir 250 vai vairāk nodarbināto, darba devējam būs jāpieņem darbā vai no esošo darbinieku vidus jānorīko vismaz divi darba aizsardzības speciālisti. Plānots, ka pēc likuma grozījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā un Saeimā tie būs spēkā no 2019. gada 1. jūlija.
