Attālināti, bet neregulēti – ko no 1. jūlija atnesīs grozījumi darba aizsardzības likumā 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šā gada aprīlī Latvijā 22% darbinieku strādāja attālināti, kas bija astoņas reizes vairāk nekā pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas. Teju trīs mēnešus ilgusī ārkārtas situācija oficiāli beigusies, taču ne visi uzņēmumi steidz birojos atgriezt darbinieku pūļus.
Kaut arī attālinātais darbs teorētiski ir tāds pats kā darbs birojā, izrādās, ka pašlaik nav ārēja normatīvā akta, kurā attālinātais darbs būtu regulēts.
Taču jau pavisam drīz situācija mainīsies – no 1. jūlija stāsies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā. Tiks definēts attālinātā darba jēdziens, kā arī noteikta sadarbība starp darbinieku un darba devēju par darba vides jautājumiem, veicot darbu attālināti.
Kā skaidroja Valsts darba inspekcijas (VDI) Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa, veicot darbu attālināti, darbinieks tāpat atrodas darba devēja rīcībā, pakļaujas darba devēja rīkojumiem un noteiktai darba kārtībai. Tas nozīmē, ka, arī strādājot attālināti, gan darbiniekam, gan darba devējam ir jāievēro darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pamatprasības.
Tāpat darba devējam jāspēj kontrolēt darbinieka darba pienākumu izpildi attālināti, nodrošinot darba līgumā nolīgtā darba laika, darba samaksas un citu noteikumu izpildi. Svarīgi, lai nodarbinātais vadītājam ir pieejams telefoniski un arī regulāri seko līdzi e-pasta sarakstei. Līdz ar to nodarbinātajiem, strādājot attālināti, ir jānodrošina attālināta piekļuve darba e-pastam, darba mobilajam telefonam vai darba telefonam ir jābūt pāradresētam uz privāto telefonu.
Arī darba laika uzskaites dokumentos darba devējam precīzi jāuzskaita darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks neatkarīgi no tā, vai darbs tiek veikts uzņēmumā uz vietas vai attālināti no mājām. Bet, runājot par darba vidi, kam arī mājās jāatbilst attiecīgām vadlīnijām, nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā un jāsniedz darba devējam informācija par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa drošību un veselību.
Stivriņa uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus. Par to jāuzņemas atbildība nodarbinātajam.
Bet kā ar mājās lietoto internetu un datoru? Par šādu papildu izdevumu kompensēšanu darbiniekam un darba devējam jāvienojas atsevišķi. Nedrīkst aizmirst, ka darba ņēmējam par attālināto darbu darbinieks jāinformē ne tikai mutiski, bet arī rakstveidā, piedāvājot darba līguma grozījumus, ievērojot Darba likuma 97. un 98. pantā noteikto kārtību.
Daudz atvērtu jautājumu
Viens no uzņēmumiem, kas veiksmīgi pārgājis uz attālināto darbu, ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Accenture”, kas turklāt nodrošina milzīgu skaitu darbinieku – vairāk nekā 1600. Uzņēmuma darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā Inga Zvaigzne skaidroja, ka uzņēmums jau no 2016. gada atļauj darbiniekiem strādāt attālināti – ir pieejami nepieciešamie digitālie rīki, piekļuves, kā arī sakārtoti drošības jautājumi.
Viņa norādīja – kaut arī “Accenture” seko līdzi normatīvo aktu izmaiņām un prasībām, šajā jomā esot daudz “atvērtu jautājumu”. “Jaunus izaicinājumus rada darbinieku izdevumu kompensēšana un darba drošības jautājumi, darbiniekiem strādājot attālināti.
Domājam, ka noteicošais ir darba devēja un darbinieka vienošanās par attālinātā darba noteikumiem. Mūsu gadījumā uzskatām, ka darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, ja tas nepieciešams darba pienākumu izpildei, bet neuzskatām, ka būtu jānodrošina interneta pieslēgums, jo šobrīd tas tāpat ir pieejams ikvienā mājsaimniecībā.”
Lieliski pielāgojās arī “LMT” – ārkārtas situācijas laikā attālināti strādāja 85% darbinieku, bet pārējiem 15% to neļāva darīt vien darba specifika. Uzņēmuma darba laiks ārkārtas situācijā netika mainīts, tādēļ darbiniekiem šajā laikā bija jābūt pieejamiem attālināti.
“Protams, strādājot attālināti, ir pieļaujama zināma fleksibilitāte, kuru darbinieki arī izmantoja. Strādājot attālināti, darbinieki uzņemas atbildību par daudzām lietām, tostarp par pārtraukumiem darbā un atpūtas pauzēm. Mēs visi esam pieauguši cilvēki un protam plānot savu darbu,” skaidroja “LMT” personāla vadības direktore Žozita Beresņeva.
“LMT” gadījumā visiem darbiniekiem bija nodrošināta attālināta pieeja ne tikai darba e-pastiem, bet arī visām darbam nepieciešamajām sistēmām. Savukārt uzņēmuma darba aizsardzības daļa izstrādāja un izsūtīja rekomendācijas ergonomiskas darba vietas iekārtošanai un nepieciešamības gadījumā sniedza konsultācijas par to, kā labāk atrisināt kādu problēmu.
“LMT” šobrīd aktīvi strādā pie visām nepieciešamajām darba aizsardzības instrukcijām, lai organizētu darbinieku instruktāžas par attālinātā darba noteikumiem. Līdz 1. septembrim “LMT” ir noteikts pārejas periods, kurā darbinieki var vienoties ar saviem tiešajiem vadītājiem, kādā veidā turpinās darbu – klātienē, dalīti vai attālināti.
