Juris Lorencs: “Izrādīsies, ka valdības sēdes attālināti vadīja neīstais Kariņš un vakcīnas ministrēja neīstais Pavļuts” 13
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Notikums, kas, iespējams, ieies cilvēciskās saskarsmes vēsturē ar nosaukumu “Volkova gadījums”. Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs nesen esot kontaktējis ar vairākiem Baltijas valstu, Ukrainas un Lielbritānijas politiķiem, sazinājies ar masu medijiem un sastāstījis ja ne skandalozas, tad interesantas lietas gan.
Lūk, kā notikušo sociālajos tīklos komentēja pats Volkovs (cerams, īstais): “Iespaidīga mēroga operācija! Kas ir pats interesantākais – “mana” seja sarunā ar Baltijas parlamentāriešiem. Man pašam šķiet, ka attēls ir īsts. Tātad iznāk, ka viņi to kaut kā ielikuši “Zoom” zvanā. Sveicināti “deep fake” laikmetā…”
Tikmēr Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols atzīstas: “Saruna bija visai neizteiksmīga un īsa, un tas, iespējams, bija vienīgais, kas saistībā ar šo tikšanos bija neparasti. Nekas nelika domāt, ka tiekamies ar kādu viltus Volkovu, kādu, kas cenšas “izjokot”.”
Un nav pat svarīgi, kas izspēlējis šo joku – pazīstamie “prankeri”, atdarināšanas meistari Leksuss un Vovans, vai kādas valsts specdienesti. Mums ir darīšana ar jaunu tehnoloģisko rīku – “deep fake” jeb “dziļviltojumu”.
Ar mākslīgā intelekta palīdzību uzkonstruētu video, kurā attēlojamā persona runā un dara lietas, ar kurām tam nav pilnīgi nekāda sakara. Līdzīgi kā daudzu tehnoloģiju gadījumā, arī šo var izmantot gan cilvēka labā, gan tieši otrādi – kaitēt.
Diemžēl arī viltus ziņu, kompromatu un dezinformācijas iespējas ir teju vai bezgalīgas.
Volkova gadījums uzskatāmi ilustrē attīstību, kādā virzās modernais cilvēks. Proti, viņš pamazām kļūst par “attālināto cilvēku”. Vai saprātīgā būtne, “homo sapiens”, tāpēc kļūst arī gudrāka? Diezin vai. Ievainojamāka gan.
Jo savstarpējā komunikācijā un attiecībās pa vidu cilvēkiem nostājas tehnoloģijas – gan tehniskas, gan sociālas dabas. Darba ņēmējs un darba devējs, pa vidu – attālinātais darbs. Vīrietis un sieviete, pa vidu – iepazīšanās portāls. Skolēns un skolotājs, pa vidu – “Zoom”.
Divi politiķi, pa vidu – “deep fake”. Klients un banka, pa vidu – kodu kalkulators. Cilvēks un ēdiens, pa vidu – “Bolt”, piegādes firma. Pircējs un prece, pa vidu – interneta veikals. Cilvēks un policija, pa vidu – novērošanas kameras. Pacients un ārsts, pa vidu – “e-veselība”. Tā var turpināt.
Piemēram: cilvēks un pote, pa vidu – Vakcinācijas birojs. Cilvēks un valsts, pa vidu – birokrātija. Pilsonis un politiķis, pa vidu – sabiedriskās attiecības.
Process, kurā tiek pārdota nevis prece (šajā gadījumā politiķis), bet gan ārējais iepakojums. Tēls, kādam vajadzētu izskatīties nākamajam deputātam. Savulaik kā aģitators es piedalījos Tautas frontes vēlēšanu kampaņās Rīgā.
Mēneša garumā kopā ar deputātu kandidātiem katru dienu apstaigāju vairākus desmitus dzīvokļu, pavisam kopā apmēram sešus simtus. Tas bija laiks, kad māju ārdurvis vēl netika slēgtas.
Pavisam rets bija mājoklis, kurā mūs atteicās ielaist. Cilvēki varbūt nepiekrita Tautas frontes idejām, bet viņi vismaz bija ar mieru sarunāties. Šodien mēs netiktu tālāk par noslēgtajām parādes durvīm.
Domājot par “Volkova gadījumu” – kāda ir garantija, ka ministri, kuri mūs uzrunā no “Zoom” ikonām, ir īsti? Viņu diskusijas, lēmumi? Tas, protams, ir joks. Bet katrā jokā sava daļa taisnības. Kāds asprātis Jāzeps Benjamins Baško tviterkontā šajās dienās raksta:
Tāpēc mans vēlējums valdībai – pēc iespējas ātrāk apsēsties visiem pie viena galda. Tas ir vajadzīgs jums, man, patiesībā mums visiem.