“Attālinātā mācīšanās ir kā zupas vārīšana – visu laiku jānogaršo, kā ir izdevies!” Kuldīdznieku veiksmes stāsts 11
“Iespējams, mūsu veiksmes stāsts slēpjas tajā, ka uzreiz, jau pagājušā gada pavasarī, sapratām – šī situācija nebūs uz īsu laiku. Centāmies uzreiz pielāgoties, nevis gaidīt, kad tad pienāks tie laiki, kad dzīvosim un mācīsimies tālāk. Ļoti svarīgi ir dzīvot šodienai un saprast, ka skolēnam ir tikai šis mācību gads, nevis šis ir kaut kāds ģenerālmēģinājums,” pieeju attālinātajam procesam ieskicē Dace Rimaševska, Kuldīgas V. Plūdoņa vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā.
Skolas pārstāve atzīst – jau pērnajā pavasarī tika apjausts, ka darba lapas nebūs tas formāts, pēc kura ir jāvadās, tāpēc jau pirms gada, sākot ar vecāko klašu skolēniem, tika ieviestas tiešsaistes stundas.
Kā norāda Dace Rimaševska, veidojot tiešsaistes stundas, netika lolota ilūzija, ka klātienes modelis tiks pārnests uz attālināto stundu, tāpēc visu laiku tika meklēti labākie varianti, kā organizēt mācības jaunajos apstākļos. Lai arī attālinātās mācības norit jau gadu, viņa atzīst, ka šajā procesā visu laiku ir ko mācīties, uzlabot un papildināt.
“Mums visu laiku notiek taustīšanās. Tas ir tāpat, kā vārot zupu. Tu visu laiku pagaršo, kā ir izdevies, un saproti, kas ir jāuzlabo. Lai arī mēs esam nonākuši pie vienas labas sistēmas, kā strādāt, nav izslēgts, ka pēc laika tā būs jāmaina,” stāsta skolas pārstāve. Kuldīgas V. Plūdoņa vidusskolai ir praktiski ieteikumi, kas, iespējams, noderēs arī citām skolām.
Meklēt un pielāgoties
Šobrīd skolai ir atstrādāta sistēma, kā tiek organizētas mācības, un 1.–4. klašu grupā tās tiek plānotas vienā veidā, bet 5.–12. klašu grupā – citādi. “Lai nonāktu pie šobrīd esošā modeļa, gada laikā esam pielāgojuši un koriģējuši mācību procesa organizācijas kārtību četras reizes!
Lai uzlabotu mācību procesu un atrastu labāko veidu, kā strādāt, skolas vadības komanda kopā ar skolotājiem un atbalsta komandu jau sākotnēji izstrādāja plānu. Pēc tam par šo procesu saņemam atgriezenisko saiti un domājam, kā uzlabot tos posmus, kuri nestrādā,” stāsta Dace Rimaševska. Viņa norāda, ka būt elastīgiem un gataviem mainīties ir galvenā atslēga, lai pēc iespējas veiksmīgāk vadītu attālināto mācību procesu.
Plānošana nedēļas ietvaros
Skolā tika nolemts veidot mācību plānu nedēļai. Tas nozīmē, ka piektdienas pēcpusdienā līdz plkst. 18.00 skolēniem un vecākiem ir pieejams plāns nākamajai nedēļai, kur tiek attēlots stundu saraksts, darāmie darbi un kur tie jāiesniedz, sasniedzamais rezultāts, atbalsta materiāli.
Tur norāda arī plānotās tiešsaistes stundas un konsultācijas. Šādu pamatu katrai klašu grupai izveido skolas vadība, bet to papildina klases audzinātāji un priekšmetu skolotāji. “Nevienu brīdi mūsu skolā nav bijusi situācija, ka liekam plānu tikai nākamajai dienai. Ir ļoti svarīgi laikus informēt gan bērnus, gan – mazajām klasēm – jo sevišķi vecākus par to, kas gaidāms nākamajā nedēļā,” stāsta skolas pārstāve un uzsver, ka mazajām klasēm bez vecāku iesaistes mācību process nevar būt veiksmīgs.
Šāds nedēļas plāns ļauj sagatavoties vecākiem – ir vecāki, kas var ar bērnu strādāt brīvdienās, ir tādi, kas var strādāt pēcpusdienās. Plānošana nedēļai palīdz vecākiem jau pirms mācību nedēļas sniegt bērniem nepieciešamo atbalstu – izdrukāt materiālus, salikt īsceļus uz datora ekrāna, sameklēt atbalsta materiālus vai tamlīdzīgi.
Izvairīties no sadrumstalotības stundu sarakstā
Vēl pirms attālinātā mācību procesa Kuldīgas V. Plūdoņa vidusskolā 4. –12. klašu skolēniem bija ieviests bloku stundu princips un izstrādāts A un B nedēļu plāns. Kā norāda Dace Rimaševska, tas palīdz labāk arī plānot attālināto mācību procesu.
Bloka stunda nozīmē, ka viens priekšmets ir divas reizes pa 40 minūtēm jeb divas matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas vai kāds cits priekšmets pēc kārtas. Tas palīdz izvairīties no sadrumstalotības stundu sarakstā, ļauj labāk plānot darbu un arī nostiprināt skolēnu zināšanas.
Savukārt A un B nedēļu stundu saraksti nozīmē, ka tie priekšmeti, kam ir paredzēta tikai viena mācību stunda nedēļā, notiek ik pa pāris nedēļām, bet divas mācību stundas pēc kārtas. 5.–12. klašu grupai tas īpaši atvieglo attālināto mācību procesu (skat. pie plānošanas principiem).
Attālināto mācību plānošanas principi 1.–4. klašu grupā
• Plānošana nedēļai notiek, veidojot dokumentu, kas tiek dēvēts par “E-grāmatu”. Tajā ir norādīts plānotais stundu saraksts, tiešsaistes stundu saraksts, katrai stundai norādīti darāmie darbi, plānotais sasniedzamais rezultāts, vingrināšanās materiāli, kur un kā jāiesniedz darbs. Skola praktizē šo grāmatu sagatavot “Google” dokumentos.
• Visām paralēlajām klasēm ir vienots mācību saraksts – tas atvieglo plānošanas procesu, kā arī nodrošina, ka visas paralēlās klases apgūst vienādu vielu.
• Mācības sākas katru dienu tiešsaistē plkst. 9.00 ar rīta apli, ko vada klases audzinātājs. Tajā tiek izrunāts dienas plāns un aktualitātes. Pēc rīta apļa stunda turpinās kā kāds no mācību priekšmetiem.
• Mazajām klasēm tiešsaistes stundas sākas apaļās stundās: 9.00; 10.00; 11.00 utt. – tas palīdz gan skolēniem labāk orientēties mācību plānā, gan viņu vecākiem ir skaidri zināms, kad bērnam var sākties tiešsaistes stunda.
• 1. un 2. klasei tiek plānotas ne vairāk kā divas tiešsaistes stundas dienā.
• Tiešsaistē notiek visi mācību priekšmeti.
• Ļoti būtiski novērtēt un apzināties vecāku atbalsta nozīmi.
• Noteikti jāpiemin arī atbalsta komandas darba nozīme – logopēds, divi skolotāja palīgi. Arī šie skolotāji vada tiešsaistes nodarbības un individuālās konsultācijas.
Attālināto mācību plānošanas principi 5.–12. klašu grupā
• Nedēļas plāns tiek fiksēts vietnē E-klase.lv sadaļā “Melnraksts”. Tur tiek plānotas mācību stundas nākamajai nedēļai, norādītas tēmas, darāmie darbi, sasniedzamie rezultāti, tiešsaistes stundas. Tur iespējams jau pievienot atbalsta materiālus. Šādā veidā skolēniem ir iespēja izvēlēties, kad strādāt un veikt šo darbu, tādējādi attīstot pašvadītas mācīšanās prasmes.
• Mācību priekšmetiem tiek noteiktas obligātās un konsultatīvās tiešsaistes stundas, kas cieši sasaucas ar mācīšanos bloka stundās. Ja klasei ir plānotas divas matemātikas stundas pēc kārtas, pirmā stunda tiek noteikta kā obligātā tiešsaistes stunda, kurā skolotājs izskaidro jauno vielu, bet otrā mācību stunda ir konsultatīvā tiešsaiste.
Konsultatīvajā tiešsaistes stundā skolēniem tiek uzdots patstāvīgais darbs, bet, to pildot, skolotājs ir pieejams konsultācijai tiešsaistē. Vislabākā prakse ir, ja otrās konsultatīvās tiešsaistes stundas beigās klase atkal saslēdzas kopā un izrunā, pārbauda patstāvīgi veikto darbu, tādējādi skolotājs gūst atgriezenisko saiti.
Sadarbība jeb skolotājs skolotājam
Protams, šis process nav iedomājams bez skolotājiem, kam gada laikā ir daudz nācies mācīties un pielāgoties. Dace Rimaševska atzīst, ka sākumā kolēģu attieksme pret tiešsaistes nodarbībām bija dažāda, bet ātri visi saprata, ka tas ir ērtākais veids, kā nodrošināt attālinātās mācības.
“Katrā kolektīvā ir cilvēki, kas ienes jaunas un radošas lietas, tāpēc skolā tika veidota sistēma, kad skolotājs, kurš kādā jomā ir spēcīgs un zinošs, atbalsta un apmāca citus skolotājus. Mūsu priekšrocība ir, ka mēs kā liela skola varam arī finansiāli atbalstīt šos entuziastus.
Vienmēr kolektīvā ir vilcēji – tie, kuri ienes jauninājumus un labprāt dalās ar citiem,” stāsta Dace Rimaševska. Arī šobrīd skolā katru pirmdienu notiek skolotāju sadarbības pēcpusdienas – to laikā notiek ne tikai informatīvā apmaiņa, bet arī mācīšanās.
Dace Rimaševska arī atzīst, ka skolas vadība un skolotāji ir aktīvi dažādu vebināru apmeklētāji: “Varētu jau domāt, ka atkal tiek piedāvāts kārtējais garlaicīgais vebinārs, taču, ja no katra vebināra varam paņemt kaut vienu lietu, ko ieviest praksē, tas ir daudz!” meklēt labākos risinājumus mudina skolas pārstāve. Viņa gan atzīst, ka uz dažādiem ieteikumiem jāraugās kritiski – ne vienmēr viss, kas der vienai skolai, derēs citām.
Praktiski ieteikumi skolām veiksmīgam attālināto mācību procesam
• saglabāt skolēnu dienas ritmu un sākt tiešsaistes stundas katru dienu no rīta un vienā laikā;
• apzināties, ka nevienam (ne skolotājiem, ne skolēniem, ne vecākiem) nevar būt mācību un darba ritms nepārtraukti jeb 24/7 režīmā. Stiprināt skolotājos pārliecību, ka viņam nav jābūt pieejamam 24/7 režīmā, piemēram, nosakot, ka skolotājam aktīvā komunicēšana beidzas noteiktā laikā;
• mazajām klasēm tiešsaistes stundas sākt apaļās laika stundās;
• izvairīties no mācību principa pēc darba lapām;
• izvairīties no apjomīgiem darbiem, kas prasa ilgāku laiku. Gada pieredze liecina, ka labāk, ja uzdodamie darbi ir īsāki, koncentrētāki un precīzos laika termiņos izpildāmi;
• apmēram 50% no mācību stundām plānot tiešsaistē, kur tiek strādāts ar jauno materiālu vai tiek nostiprinātas skolēnu zināšanas. Vienlaikus jāseko līdzi, lai skolēniem neveidojas ekrānu pārslodze;
• sekot līdzi, lai visi mācību priekšmeti notiek tiešsaistē – arī sports, vizuālā māksla, mājturība u.tml.;
• ievērot principu – sadarbība, plānošana, atgriezeniskā saite;
• nedēļas plānā jau uzreiz iekļaut informāciju skolēniem par to, kā jārīkojas, ja skolēns nevar piedalīties tiešsaistes stundā (kāds darbs jāizpilda, kā jāiesniedz). Tas palīdz izvairīties no lieka stresa skolēniem;
• definēt, kurās platformās notiek saziņa un kādiem mērķiem tās tiek izmantotas. Piemēram, “E-klases” pasts tiek lietots mācību jautājumu risināšanai un darbu nosūtīšanai, bet “WhatsApp” grupas – sadzīviskai vai organizatoriskai saziņai;
• lūgt vecākiem ne tikai atgriezenisko saiti, bet arī ieteikumus mācību procesa organizēšanā;
• skolas vadībai reizi pa reizei piedalīties tiešsaistes stundās. Tas palīdz tās veidot jēgpilnākas;
• uzturēt darba disciplīnu un darba kārtību – ja visiem būs skaidrs plāns, būs vieglāk pie tā turēties.
IT speciālists – neatsverams palīgs, kad nobrūk ekselis
Iespējams, viens no svarīgākajiem aspektiem, kāpēc Kuldīgas V. Plūdoņa vidusskolai izdevās samērā veiksmīgi pāriet uz attālinātajām mācībām, bija IT speciālista esamība skolā.
Tieši IT speciālists palīdz tikt galā ar programmatūrām un citiem jautājumiem, ja skolotājiem vai skolēniem rodas kādas problēmas. “Sākumā secinājām, ka daudziem bija spēļu datori, bet nebija darbam piemērotu datoru. Mūsu IT speciālists palīdzēja pielāgot datorus darbam.
Ir skolotāji, kas strādā ar saviem privātajiem datoriem, bet ir tādi, kuri strādā ar skolas datoriem. Skolēniem esam izdalījuši ap 100 iekārtām – tika izdalīti skolā pieejamie datori, kā arī tika izformēta pat datorklase, un bērniem tika izdalīti stacionārie lielie datori līdzi uz mājām.
No valsts organizētā iepirkuma nesaņēmām ierīces. Protams, mums nav ne jausmas, kas mums pēc tam tiks atdots atpakaļ, taču par to tagad nedomājam, jo mums svarīgi risināt šo situāciju, lai visi var mācīties!” stāsta Dace Rimaševska.
