Franks Gordons: Attālināšanās no Kremļa 24
Vērts atgādināt, ka 2013. – 2014. gadu mijā, kad Kijevā mutuļoja Maidans, Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieņēma strikti neitrālu pozīciju, un tā nebija nejaušība, ka nu jau ceturto gadu starptautiskā līmenī velkas sarunas par stāvokli Donbasā uz t. s. Minskas vienošanās pamata, bet Baltkrievijas galvaspilsēta Minska te spēlē tādu pašu sarunu platformas lomu kā, teiksim, Ženēva vai Vīne.
Baltkrievijas pašreizējās ekonomiskās problēmas likušas Lukašenko nākt klajā ar mājieniem, kas tikai pirmajā acu uzmetienā šķiet mīklaini.
Mogiļevas apgabala apmeklējuma laikā Lukašenko teica, ka Baltkrievija riskē “zaudēt savu neatkarību”, ja tā netiks galā ar pašreizējām ekonomiskajām problēmām: “Mēs esam frontē, ja nenoturēsimies šajos gados, cietīsim neveiksmes, tātad nāksies iekļauties kādas citas valsts sastāvā vai mēs vienkārši kļūsim par kājslauķi un, nedod Dievs, vēl izraisīs karu kā Ukrainā.” Kas tad ir tā “cita valsts”? Mājiens gana smalks.
Jāatgādina, ka 9. maijā, svinot uzvaru “lielajā tēvijas karā”, Lukašenko teica, ka Baltkrievijai nākas cīnīties ar šīs uzvaras “privatizāciju”, neraugoties uz to, “ka visa padomju tauta nesa tai (uzvarai) savu artavu”. Kurš tad nezina, ka Vladimirs Putins nenogurst atkārtot, ka šo uzvaru izcīnīja Krievija…
Pagājušā gada nogalē medijos pavīdēja vēsts, ka “Krievijas vadība ārkārtīgi neapmierināta ar Lukšenko mēģinājumiem normalizēt attiecības ar Rietumiem”. Kļuva arī zināms, ka kopīgo Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību laikā Krievija ieveda Baltkrievijas teritorijā savus spēkus, ieskaitot tankus un desantniekus, daudz lielākā skaitā, nekā bija norunāts.
Komentējot Lukašenko izteikumus Mogiļevā, Bogdans Bezpalko, kurš darbojas “Krievijas prezidenta starpnacionālo attiecību padomē”, teica, ka Baltkrievijas prezidents pazīstams kā “emocionāls un impulsīvs” cilvēks. Viņaprāt, “tuvākajā nākotnē Krievija revidēs savas attiecības ar Baltkrieviju, padarot tās pragmatiskākas”.
Vērts arī atzīmēt, ka pēdējā laikā Baltkrievijā arī oficiālā līmenī baltkrievus arvien biežāk dēvē par “ļitviniem”, jo šīs tautas identitāte sakņojas Lietuvas lielkņazistē, kuras sastāvā baltkrievu novadi atradās četrus gadsimtus (līdz 1772. gadam), t. i., divreiz ilgāk nekā Krievijas sastāvā.
Arī no Armēnijas nāk ziņas, kas Kremlim nav tīkamas. Nikola Pašinjans, kam Armēnijas premjerministra amatā ir plašas pilnvaras, tracina Maskavu ar savu tieksmi uz “globālismu”. Nemaz nerunājot par to, ka nevardarbīgās revolūcijas gaitā, kuras rezultātā uzvarēja Pašinjans, citstarp bija redzams plakāts ar uzrakstu “Krievu okupācija – ārā no Armēnijas”.
Krievijas kompānijai “Dienvidkaukāza dzelzceļš” atņemtas tiesības darboties Armēnijā, un tās funkcijas pārņēmusi kompānija “Armēnijas dzelzceļš”. Tāpat tiek apspriesta iespēja izbeigt Krievijas TV kanālu translāciju. “Vārda brīvības aizstāvības komitejas” priekšsēdis Ašots Melikjans nosodījis impērisko propagandu, ko izplata Krievija, noklusējot tās pašmāju problēmas un cilvēktiesību pārkāpumus.
Viss jau nav gluži tā, kā gribētos Putinam, – ar visu futbola čempionātu.
