Attaisno demonstratīvo demaršu 0
“Saskaņas centra” (“SC”) deputātiem, kuri boikotēja Saeimas sēdi par Satversmes grozījumiem, nekādas sankcijas par to nedraud. Prezidijs vakar saskaņiešu kavējumu attaisnoja. Visi trīsdesmit “SC” pārstāvji, kas Satversmes grozījumu izskatīšanas laikā pameta parlamenta plenārsēžu zāli, vērsušies ar iesniegumu Saeimas prezidijā, lūdzot attaisnot šo kavējumu.
Sēdes neapmeklēšanu deputāti pamato ar frakcijas lēmumu.
“Formāli tas atbilst Saeimas prezidija lēmumam, ka frakcijas uzdevums uzskatāms par attaisnojošu iemeslu,” izskatot minētos kavējumus, teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Ābol- tiņa. Iebildumus pret kavējuma attaisnošanu izteica vienīgi Nacionālās apvienības pārstāvis prezidijā Dzintars Rasnačs. “Sēdes kavējuma iemesls bija pavisam konkrēts – demonstratīvs demaršs. Un šāda rīcība nav attaisnojama, ja vēlamies uzlabot parlamenta darba kvalitāti un prestižu. Mans priekšlikums būtu beigt šādu praksi, jo šādi mēs tikai diskreditējam paši savu darbu,” paskaidroja Dz. Rasnačs. Viņš arī atgādināja, ka deputāti var nepiedalīties balsojumā, arī atrodoties Saeimas zālē un reģistrējoties sēdei.
Saeimas priekšsēdētāja Rasnačam norādīja, ka prezidijs lemj tikai tehniskas lietas, kas fiksētas normatīvajos dokumentos. “Vai mums patīk kādas kolēģu izdarības vai ne, prezidijs nav tas, kurš dotu politisku vērtējumu šādai rīcībai,” sacīja S. Āboltiņa.
Pārējie kolēģi atbalstīja Āboltiņas nostāju, un kavējums tika attaisnots. Lēmuma pieņemšanā nepiedalījās vienīgi Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (“SC”), jo arī viņš ir kavētāju rindās.
Atgādināšu, ka “SC” deputāti pagājušā gada 22. decembra Saeimas sēdē pameta zāli pirms lemšanas par Satversmes grozījumiem, kuros rosināts piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai. Debatēm un balsojumam viņi sekoja televizora tiešraidē no blakus esošas “kuluāru zāles”. Kā attaisnojums saskaņiešu rīcībai tiek minēti arī līdzīgi precedenti no Saeimas vēstures. Piemēram, 2007. gada septembrī toreizējās opozīcijas partijas “Jaunais laiks” pārstāvji pameta zāli, protestējot pret iespējamām nelikumībām bijušā drošībnieka Edgara Gulbja konvojēšanā. Savukārt “SC” līdzīgi rīkojusies 2008. gada augustā, kad parlaments lēma par Krievijas militārā uzbrukuma Gruzijai nosodīšanu.
Jūtot, ka par nodarīto nekādas sankcijas neseko, “SC” pārstāvji iet tālāk, un ar katru dienu pieaug to saskaņiešu skaits, kas gatavojas piedalīties gaidāmajā referendumā, balsojot par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tie ir Saeimas deputāti Sergejs Mirskis, Igors Meļņikovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Dmitrijs Radionovs, Sergejs Potapkins un Nikolajs Kabanovs. Parlamentāriešu piemēram sekos arī viņu kolēģi pašvaldībās – to vidū Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs, Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieki Vitālijs Azarevičs un Vjačeslavs Širjakovs, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartašēvičs un citi. Jau agrāk par savu nodomu referendumā balsot “par” paziņoja “SC” līderi – Rīgas mērs Nils Ušakovs un apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
