Foto – Shutterstock

Atsvabina no galvassāpēm, nervu operācijā polsterējot ar paša cilvēka taukaudiem 0

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā mikroķirurgu komanda veikusi unikālu operāciju, lai atsvabinātu pacientu no mokošām galvassāpēm, pret kurām pretsāpju medikamenti nelīdz. Galvassāpju iemesls bija nospiests pakauša nervs, kas operācijas laikā tika atbrīvots un ietīts no paša pacienta taukaudiem izveidotā polsterējumā, lai pasargātu to no atkārtota nospieduma veidošanās, informēja slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

50 gadus vecais pacients sūdzējās par stiprām galvassāpēm, kuras ilgāk par gadu apgrūtināja viņa ikdienu, traucēja koncentrēties un strādāt. Biežo galvassāpju dēļ vīrietis nespēja tikt galā ar saviem darba pienākumiem, bieži ņēma slimības lapu, līdz bija spiests no darba aiziet. Viņš bija meklējis palīdzību pie vairākiem neirologiem un citiem speciālistiem, lietojis dažādus pretsāpju medikamentus, taču tie tikai nedaudz mazināja mokošās sāpes. Neirologs pacientam bija diagnosticējis lielā pakauša nerva nospiedumu. Meklējot risinājumu savai problēmai, galvassāpju mocītais vīrietis vērsās pēc palīdzības pie mikroķirurga Jāņa Zariņa.

„Pacients bija izmisis. Stāstīja, ka katru dienu izdzer 10–15 pretsāpju tabletes, bet sāpes vienalga neizzūd, vien mazliet samazinās. Šķaudot, klepojot, noliecot galvu uz leju un darot fizisku darbu, sāpes pastiprinās. Lai kaut cik normāli justos, pacients lietoja arī antidepresantus un antikonvulsantus,” stāsta dakteris Zariņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

„Galvassāpēm var būt ļoti daudz iemeslu, un, lai tās varētu sekmīgi izārstēt, ir ļoti svarīgi zināt īsto. Salīdzinoši nesen ir atklāta galvassāpju saistība ar ekstrakraniālajiem nerviem. Tie ir nervi, kas atrodas ārpus galvaskausa un nodrošina noteiktu galvas zonu jutību. Ir pierādīts, ka viens no galvassāpju cēloņiem var būt šo nervu nospiedumi. Nervus var nospiest patoloģiski paplašināti asinsvadi, pastiprināta asinsvadu pulsācija, palielināti muskuļi, fasciju jeb muskuļu saistaudu apvalku sabiezējumi, kā arī sašaurinātas dabīgās kaulu atveres, caur kurām iet nervi,” skaidro Zariņš.

Ar pretsāpju tabletēm novērst nerva nospiedumu nav iespējams, tādēļ tās parasti nesniedz vēlamo rezultātu – cilvēku turpina mocīt galvassāpes. Lai novērstu galvassāpes, ir jāatbrīvo nospiestais nervs, un tas ir izdarāms tikai ķirurģiski. Latvijā šāda operācija līdz šim nebija veikta, taču ārzemēs tādas veic jau kādu laiku un rezultāti ir ļoti labi – pacientiem ievērojami samazinās sāpju lēkmju biežums un sāpju intensitāte vai pat pilnībā izzūd sāpes. Līdzīgā veidā tiek ārstēta arī migrēna.

Pirms veikt operāciju, pacients tika rūpīgi izmeklēts. Ultrasonogrāfijā, ko veica daktere Aija Dzirkale, atklājās, ka viņam lielais pakauša nervs ir nospiests vairākās vietās – nervu nospieda sabiezējušas muskuļu šķiedras un fascijas. „Šīs izmaiņas lielā mērā bija sekas galvas un kakla rajona traumai, ko pacients bija guvis negadījumā. Tāpat vīrietis bija strādājis smagu fizisku darbu, kā ietekmē tika pārslogoti kakla daļas muskuļi, un arī tas bija veicinājis kakla daļas muskuļu palielināšanos,” skaidro Zariņš.

Pacientam operāciju veica mikroķirurgu komanda – Jānis Zariņš un Kalvis Pastars. Lai atbrīvotu nervu, pacientam izdarīja griezienu pakauša rajonā un uzmanīgi atbīdīja muskuļus, piekļūstot nervam. Operācijas gaitā vietās, kur nervs bija nospiests, tika izgriezti nelieli muskuļu fragmenti, to atbrīvojot. Pēc tam nervu visā garumā ietina no pacienta paša taukaudiem izveidotā polsterējumā, lai pasargātu no atkārtotu nospiedumu veidošanās.

„Lielā pakauša nerva diametrs resnākajās vietās sasniedz 3–4 milimetrus, taču posmā, kur tas ieiet zemādā, ir mazāks par milimetru. Nerva izdalīšanu visā garumā veicām maksimāli uzmanīgi un saudzīgi, izmantojot optisko palielinājumu un mikroķirurģisko tehniku, jo, traumējot šo nervu, pacientam parādītos jušanas traucējumi daļā pakauša un galvas. Operācija noritēja veiksmīgi,” stāsta Zariņš.

Reklāma
Reklāma

Pēcoperācijas periodā pacients ergoterapeites Diānas Bringinas vadībā regulāri veica stiepes vingrinājumus kakla daļai, lai mazinātu pēcoperācijas rētaudu veidošanos un veicinātu brūces veiksmīgu sadzīšanu.

„Pēc šādām operācijām rezultāts nav redzams uzreiz. Sāpes samazinās pakāpeniski, jo vajadzīgs laiks, lai atbrīvotais nervs reģenerētos. Nervi atjaunojas ar ātrumu 0,1–1 milimetrs diennaktī, tāpēc vajadzīgi vairāki mēneši vai pat pusgads, lai ieraudzītu gala rezultātu,” skaidro Zariņš.

Jau dažas dienas pēc operācijas pacients norādīja, ka sāpes ir mazinājušās, tomēr vēl liek sevi manīt. Pašlaik pēc operācijas pagājuši gandrīz četri mēneši, un pacients par sāpēm vairs nesūdzas, atgriezies dzīvesprieks un spēja strādāt. Par mokošajām galvassāpēm un veikto operāciju vairs nekas neliecina – pēcoperācijas rētu jau noseguši mati.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.