Atstarotājs tiešām ir labs, bet… 2
Saņēmis pastiņā CSDD kārtējo “intrografiku”, jau grasījos to, kā saka, arhivēt (nebūs jau nekā jauna – dzert ir slikti, ātri braukt arī…), kad skats aizķērās aiz bildītes vidusdaļas. Paskatieties arī jūs! Vai tikai autori neblefo? Kā gan var gājēja piekārts atstarotājs tā paša auto tās pašas tuvās gaismas segto laukumu gan tālāk pārbīdīt, gan augstāk pacelt?
Nolēmu veikt gandrīz zinātnisku eksperimentu. Brīvdienas vakarā aizbraucu uz Ilmeņa ielu Buļļu salā, kur satiksmes praktiski nav, un auto gaismām palīdzošs apgaismojums nulle. 50 un 100 metru attālumā no auto noliku divus pusmetru augstus sarkanbaltus konusiņus, vēl 50 soļus tālāk foto statīvu izgreznoju ar nesen preses konferencē dāvinātu CSDD zaļo atstarotāja lentīti. Atgriezies novērošanas punktā pie stūres, biju maķenīt pārsteigts.
Atstarotājiņš tiešām dara brīnumus. Laba auto labas, nesen pārbaudītas tuvās gaismas bez palīglīdzekļiem redzamais kūlis izsīkst tūlīt aiz pirmā konusa. Otrais, pat tik spilgti krāsots, acij nav redzams nemaz (superjutīgas kameras stipri palielinātā fotogrāfijā tādu kā ēniņu var atrast). Bet atstarotājiņš, viltīgos virsmas materiālos salasītus man neredzamus gaismas fotoniņus atspīd kā zvaigzne. Labais!
Tātad taisnība sākotnēji apšaubītajam CSDD bildītes otrajam “stāvam”. Ir 140 (un pat vairāk) metru attālumā atspulgs. Ja gribu piekasīties, varu gan prasīt piebildi par to, ka arī šie šķietami tik garie metri būs par maz, lai apstātos, ja ar tuvajām gaismām brauksi 100 km/h (27,7 m/sek) lietū un ar pusnodilušām riepām. Vidusmēra reakcijas laiks paņems metrus 40, bet bremzēšanas ceļš var būt garāks par atlikušo simtu, ja protektora dziļums mazāks par četriem milimetriem. Varu kritizēt bildītēm pievienotos tekstus, kas iznākuši tādi diezgan kropli.
Bet ne jau tas ir svarīgi. Jautājums, kas ir šīs bildītes adresāts. Ja gājējs, kāda viņam daļa un ko viņš jēdz par tuvām vai tālām gaismām un km/h? Ja braucējs – kā es varu uzkārt katram atstarotāju? Un, ja arī uzkārtu – tik lieliski “viennozīmīgas” šīs bildītes ir tikai Ilmeņa ielas un tamlīdzīgu taku pilnīgā tumsā, kur šis zibsnis ir viens no dažiem un uzmanību piesaistošs.
Nākamajā dienā tikpat slapjā tumsā braucu no Kurzemes. Un Jūrmalas apvedceļā vēlreiz pārliecinājos, ka citu auto gaismās, ceļmalas stabiņu, ceļa zīmju atspulgos, mazais atstarotājiņš būtu tikai viens no dažādu zibšņu desmita un nez vai kļūtu par pietiekamu brīdinātāju. Bet gandrīz visi plaucē tā ap simtu. Ar tuvajām gaismām, jo tālās te nav kur ieslēgt. Prātīgākos apdzen. Un jūtas drošībā. Maldīga pārliecība, ko tā vien gribas pašķobīt. Nevis stiprināt, kā to dara plakana aģitācija par vienu drošības sastāvdaļu un palīglīdzekli. Tādēļ – pat visaptverošā atstarotāju ērā galvenais dzīvību saudzētājs joprojām būsi tu pats.
