Jāņos dodamies uz laukiem 1
Katrs septītais Latvijas cilvēks dzīvo viensētā, kas Jāņos kļūst par latviskās identitātes stiprinātājām.
Agrārās reformas laikā Latvijā radās 67 tūkstoši jaunsaimniecību, kas ir divreiz mazāk nekā šodien apdzīvotās 142 tūkstoši viensētu, izrēķinājis Vidzemes Augstskolas pētnieks An- dris Klepers. “Pirmās Latvijas laikā izveidojās puse no šodienas viensētām, tā laika ideāli atspoguļojas viensētās arī šodien,” viņš uzskata.
Latvijas viensētu iemītniekiem būtiski, lai, iznākot uz nama sliekšņa, pavērtos plašs skats līdz pat horizontam. Daudzi uzsver, ka, dzīvojot laukos, ļoti svarīga ir saskare ar dabu. A. Klepers, apstaigājot daudzās Latvijas viensētas, novērojis, ka to iemītnieki cenšas padarīt daudzveidīgāku vidi. Piemēram, viens no veidiem, kā piesaistīt savam īpašumam putnus, ir iedzīt pļavas malā divus mietus un pāri pārlikt kārti – tur spārnaiņiem būs kur piemesties.
Dzīve lauku sētā dod plašumu, brīvību, neatkarību, klusumu un mieru, tāpat bieži kā vērtība tiek uzsvērts senatnīgums, senču vēsture un bērnības nostalģija. Viensētai līdzās jābūt arī upei vai ezeram.
Ne mazāk svarīgi elementi viensētā ir dabas skaņas un smaržas – kopumā veidojot galveno atšķirību no pilsētu un ciemu savrupmājām.
