“Pabāza ožamo spirtu zem deguna, izmērīja asinsspiedienu un paziņoja, ka sieviete esot piedzērusies” – NMPD brigāde rīkojas neprofesionāli 38
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Agitai (vārds mainīts) bija tikai 31 gads un daudzas ieceres. Jaunā sieviete tās nekad vairs neīstenos, jo viņas dzīves gaitas šajā pasaulē traģiski izdzisa 11. augustā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī šā gada 15. augustā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 138. panta otrās daļas par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei.
Neminēšu sievietes īsto vārdu viena iemesla dēļ – pēc nāves viņa, kļūstot par orgānu donoru, izglāba piecu cilvēku dzīvības – gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts. Likums, kā arī Eiropas Savienības regulas liek saglabāt gan donora, gan recipienta anonimitāti. Lai netiktu atpazīts donors, nesaukšu īstajā vārdā arī Agitas radinieku, kurš bija aculiecinieks notikušajai traģēdijai.
Dēvēšu viņu par Aivaru. Viņš nevēlējās klusēt par piedzīvoto, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes mediķi, kuru rokās katru dienu ir cilvēku dzīvības, viņaprāt, parādījuši tik dramatisku neprofesionalitāti un bezatbildību. Aivars teic – nav saprotams, kā tādiem cilvēkiem vispār ļauts doties izsaukumos pie smagi slimiem un negadījumos cietušiem cilvēkiem.
Ārsta palīgs teicis: “Viņa ir piedzērusies”
Tā bija Agitas tuvu radinieku svinību otrā diena skaistā vietā netālu no jūras. Jubileja bija aizvadīta Aivara plašajā mājā, un otrās dienas pievakarē viesi sāka izklīst, lai dotos mājup.
“Vakarpusē vēl ne visi bija aizbraukuši. Cilvēki ārā runājās, ienāca arī iekšā mājā, un te pēkšņi viens no viņiem ieraudzīja, ka Agita bezsamaņā guļ uz grīdas. Pirmā domā bija, ka viņa acīmredzot ir nokritusi pa kāpnēm, kas ved uz otro stāvu un ir diezgan stāvas. Izskatījās, ka Agita ir noripojusi atmuguriski līdz pašai kāpņu apakšai. Viņa bija bezsamaņā, tāpēc nekavējoties izsaucām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi,” tā notikušo atceras Aivars.
Uz notikuma vietu devusies NMPD 182. brigāde no Jūrmalas, Kauguriem, un, kā informēja NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša, tajā kopā ar autovadītāju bijuši divi ārsta palīgi un rezidents, kas apgūst NMPD darba specifiku.
“Mediķu brigādes vadītājs – ārsta palīgs –, ieraugot Agitu, kura joprojām nebija nākusi pie samaņas, piecēla viņu sēdus un atstutēja pret sienu. Pabāza ožamo spirtu zem deguna, izmērīja asinsspiedienu un paziņoja, ka sieviete esot piedzērusies un lai mēs viņu nesot augšstāvā uz gultu. Mēs sacījām, ka viņa taču ir bezsamaņā, bet ārsta palīgs atbildēja: viņa ir piedzērusies, viņai ir vajadzīgs miers.
Agita nekad nav bijusi draugos ar alkoholu. Iespējams, ka viņa bija izdzērusi kādu vīna glāzi, bet tur nevarēja būt runa par dzeršanu līdz nemaņai. Mēs vairākas reizes neatlaidīgi atkārtojām, ka Agita ir bezsamaņā, bet ārsta palīgs paziņoja, ka nekur viņu nevedīšot. Tā arī mediķi aizbrauca projām, atstājot saļimušo Agitu turpat pie trepēm,” pastāstīja Aivars, kuram Agita bija ļoti tuvs cilvēks kopš bērnības un ar kuru viņš strādāja kopā un raksturoja kā ļoti profesionālu un cienītu darbinieci.
Kad Agitu uznesa augšā uz guļamistabu, viņai kļuvis pavisam slikti, viņa vēmusi, bet pie samaņas tā arī nav nākusi. Pēc pāris stundām stāvoklis neuzlabojies, elpošana kļuvusi arvien smagāka.
Aivars: “Mēs vēlreiz izsaucām NMPD. Šai brigādei visu cieņu – brigādes vadītājs, ieraugot Agitu, saķēra galvu un teica, ka viņa ātri jāvedot uz slimnīcu. Viņu nofiksēja uz nestuvēm, lai varētu nonest lejā. Mediķi teica, ka esot ļoti liels risks vest Agitu tādā stāvoklī bez reanimācijas mašīnas, jo viņai nepieciešama mākslīgā elpināšana, tāpēc no Jelgavas izsauca reanimācijas mašīnu ar ārstu.
Tā ieradās bez kavēšanās, mediķi izdarīja visu, kas nepieciešams, lai Agitu varētu nogādāt Stradiņa slimnīcā Rīgā. Ievietoja neiroķirurģijas nodaļā, kur viņai veica galvas operāciju. Operācija bija veiksmīga, bet pēc tās viņa tomēr neatlaba un pēc četrām dienām nomira.”
Pastāvēja iespēja izglābt
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis uzskata, ja paciente būtu atvesta laikus, pastāvēja iespēja viņu izglābt. “Es neapgalvoju, ka tas būtu simtprocentīgi noticis, bet būtu lielāka iespēja,” sacīja neiroķirurgs, kurš Agitai veica operāciju. Datortomogrāfijas attēlā bijis redzams, ka pacientes smadzeņu stāvoklis ir ļoti slikts. “Operācijas laikā tika noņemts galvaskausa kauls no smadzenēm, lai tās atslogotu. Diemžēl smadzeņu bojājums bija tik liels, ka smadzenes neatveseļojās,” pastāstīja ārsts.
Atlaiž pēc atvaļinājuma
Kad “Latvijas Avīze” vērsās ar jautājumiem NMPD, dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša par šo traģēdiju un ierosināto kriminālprocesu neko nebija dzirdējusi, tāpēc viņai vajadzēja pāris dienas laika, lai noskaidrotu un atbildētu uz maniem jautājumiem. I. Bukša “Latvijas Avīzi” informēja, ka jau nākamajā dienā pēc izsaukuma dienestā esot ierosināta pārbaudes lieta un brigādes vadītājs nekavējoties atstādināts no darba pienākumu pildīšanas. Dienestā darbojoties sava iekšējā kvalitātes kontroles sistēma – eksperti ik rītu veicot pārbaudes un rīkojoties, ja konstatējot kādas būtiskas neatbilstības.
“Šis kontroles mehānisms mums ļāva operatīvi atpazīt minēto izsaukumu, lai vērtētu tā atbilstību dienesta procedūrām. Dienesta pārbaudes komisija detalizēti vērtēja brigādes rīcību un sniegto palīdzību izsaukumā un ir atzinusi, ka brigādes vadītājs nerīkojās atbilstoši dienestā noteiktajai kārtībai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Dienests var vērtēt darbinieka rīcības atbilstību savām iekšējām procedūrām. Bet, lai analizētu ārstniecības personu atbildību un rīcības atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem ārstniecības jomā, dienests informāciju ir nodevis Veselības inspekcijai,” informēja Bukša.
“Latvijas Avīzei” neoficiāli zināms, ka brigādes vadītājs (redakcijai vārds un uzvārds ir zināms) turpinājis strādāt – ārsta palīga kolēģi bija pārliecinājušies, ka viņš nav atstādināts. Bukša gan to noliedza. Pats ārsta palīgs neatsaucās uz “Latvijas Avīzes” lūgumu sazināties. Jāpiebilst, ka šis mediķis nebija iesācējs – viņam bija pamatīgs darba stāžs NMPD un atlicis vien gads līdz izdienas pensijai.
Kad NMPD pārstāvi informēju, ka “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākusī informācija nesakrīt ar to, ko sniedz dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja, Bukša atsūtīja vēl papildu informāciju, ka laikā pēc atstādināšanas darbinieks izmantojis savas likumā paredzētās tiesības izņemt ikgadējo atvaļinājumu. Pēc ārsta palīga atvaļinājuma dienests esot izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.
Sākts kriminālprocess
Veselības inspekcija nekādu informāciju no NMPD tā arī nav saņēmusi. Inspekcijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode “Latvijas Avīzi” informēja, ka septembra otrajā nedēļā policija ir atsūtījusi pieprasījumu inspekcijai, krimināllietā lūdzot veikt pārbaudi par ārstniecības personu darbību vai bezdarbību un sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti. Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļa esot uzsākusi ekspertīzi šajā lietā, taču no NMPD neesot saņemta nekāda informācija.
Jau augusta vidū inspekcija esot saņēmusi privātpersonas iesniegumu par minēto gadījumu, un patlaban notiekot iesniegumā minēto faktu izvērtējums. Par kriminālprocesa esamību inspekcija uzzinājusi tikai nesen, saņemot pieprasījumu no policijas.
Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa skaidroja, ka šobrīd kriminālprocesā notiekot pirmstiesas izmeklēšana un nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze, lai konstatētu mirušās personas gūtos miesas bojājumus un nāves apstākļus. D. Kalniņa: “Kriminālprocesā ir nopratināta virkne liecinieku, tomēr pagaidām nevienai personai nav noteikts statuss, kam ir tiesības uz aizstāvību.
Apstākļu izvērtēšanai ir nosūtīts pieprasījums Veselības inspekcijai, pēc kuras atzinuma saņemšanas tiks lemts par personas vai personu kriminālatbildību. Pēc visu notikušā apstākļu un pierādījumu apkopošanas tiks lemts par lietas tālāku virzību. Par lietas apstākļiem nevaru sniegt vairāk informācijas, jo, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums.”
Policijai nosūtītas 17 lietas
Cik bieži ir tādi gadījumi, kad Veselības inspekcija vēršas policijā? Inspekcijas pārstāve I. Balode informēja – ja inspekcija, izvērtējot sūdzības par veselības aprūpi, saskata iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad atbilstoši Krimināllikuma definējumam lietu nosūta Valsts policijai. Inspekcija policijai šī gada astoņos mēnešos nosūtījusi 17 lietas, no kurām lielākā daļa ir tā sauktās imunologa gadījuma lietas. (Policija seksuālā vardarbībā vainotā imunologa Ņikiforenko lietu maijā nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.)
Pēc inspekcijas publiskā aicinājuma atsaukties personas, kuras apšauba ārsta darbību medicīnisko pamatotību, policijai tika pārsūtītas 14 lietas. Lietu tālākā virzība ir policijas kompetence, un inspekcija par kriminālprocesu gaitu netiek informēta.
