Lembergs atstādināts, bet tomēr amatā 30
Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja lūgumu atcelt Aivaram Lembergam piemēroto drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu, proti, aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus.
Lembergs pēc tiesas sēdes bija satraucies, ka publiski esot parādījusies aplama ziņa, ka viņš, lūk, esot atstādināts no amata. Tā esot reportieru neprofesionalitāte, ka ilgstoši tiekot tiražētas patiesībai neatbilstošas ziņas saistībā ar drošības līdzekli, Lembergs raksta savā “twitter” kontā. Nav gan saprotams, kāpēc no pienākumu pildīšanas atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais A. Lembergs neaizrāda ilgstošu nepatiesības tiražēšanu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kuras interneta mājaslapā ikviens jau sen var izlasīt: “Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (atstādināts no amata)”. Tomēr vakardienas ziņa no tiesas sēdes kārtējo reizi atgādina par tiesisko absurdu, kāds saistībā ar Lembergu un viņa amatu pastāv jau gandrīz desmit gadus – prokuratūra jau 2007. gadā noteica aizliegumu A. Lembergam pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, taču politiķu, amatpersonu, uzņēmēju sarunās, mediju publikācijās viņš tiek dēvēts par domes priekšsēdētāju, arī valsts amatpersonas deklarācijā, kur redzama saņemtā atlīdzība, norādīts domes priekšsēdētāja amats. Kā no domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādināta persona var būt domes priekšsēdētājs bez pilnvarām?
Likumā par pašvaldībām var izlasīt, ka domes priekšsēdētājam ir 11 pienākumi. Tostarp arī finanšu komitejas vadīšana. Kaut gan Lembergam tiesa to ir aizliegusi, publiski pieejamā informācija Ventspils domes interneta mājaslapā apliecina, ka viņš turpina ignorēt piemēroto drošības līdzekli. Bet VARAM, kuras uzdevums ir pārraudzīt pašvaldības, ar sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas starpniecību informē, ka ministrija neveic uzraudzību par procesuālo līdzekļu piemērošanu. Kad interesējos, kāpēc ministrija neievēro precīzu juridisko terminoloģiju, par kuru Lembergs tā satraucies, un norāda, ka domes priekšsēdētājs ir atstādināts no amata, nevis amata pienākumu pildīšanas, no Kristīnes Kļavenieces saņēmu repliku, ka “tas jau viens un tas pats”. Atgādināšu, ka pirms četriem gadiem situāciju mēģināja risināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, taču viņa pūliņiem nebija sabiedroto.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne jau pirms dažiem gadiem konstatēja: “Šajā komunikācijā starp VARAM, Ģenerālprokuratūru un Aivaru Lembergu, manuprāt, no tiesiskuma viedokļa ir iezīmējušās vairākas būtiskas problēmas.” Taču risinājuma nav. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis attiecībā uz tiem iebildumiem, ka A. Lembergs domes priekšsēdētāja pienākumus nedrīkst pildīt, “Latvijas Vēstnesim” savulaik norādījis, ka “faktiski Lembergs ir domes priekšsēdētājs, neviens no amata viņu nav atcēlis un līdz tiesas spriedumam trešajā, galīgajā, instancē tāds arī paliks”.
Viens no šajā lietā apsūdzību uzturošajiem prokuroriem Juris Juriss, ziņu aģentūrai LETA atbildot uz jautājumu, vai Lembergs drošības līdzekli, pēc prokuratūras domām, nav pārkāpis, sacījis, ka “prokuratūra vairākkārt vērsusi tiesas uzmanību uz tādām darbībām, kuras mēs saskatām kā pārkāpumu no viņa puses”. Taču tiesa nav reaģējusi. Bet Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis uzsvēra, ka Lembergs pilnībā ignorē viņam piemēroto drošības līdzekli un uzvedas tā, it kā viņam šī drošības līdzekļa nebūtu.
Arī tiesas sēdes tā dēvētajā Lemberga krimināllietā nenotiek piecas reizes nedēļā, kā agrāk tika lemts. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans, kurš izskata Lemberga krimināllietu, paskaidroja, ka minētais lēmums ir pieņemts laikā, kad uz nopratināšanām intensīvi tika aicināts daudz liecinieku. Jau ziņots, ka iepriekš tiesa apmierināja lūgumu par 13 aizstāvības liecinieku pieaicināšanu. Aizstāvji bija lūguši pieaicināt 102 lieciniekus.
Vakar, nopratinot pēdējo no plānotajiem lieciniekiem, esot izdarīts viss, kas bija jāpaveic šajā posmā. Starplaikos starp liecinieku nopratināšanu tiesas sēdes netika nozīmētas biežāk, nekā tas nepieciešams, lai izskatītu pieteiktos lūgumus, jo visi tiesai sākotnēji iesniegtie lietas materiāli esot pārbaudīti un veiktas visas citas paredzētās darbības. Tiesnesis norādīja, ka apsūdzētie atteicās sniegt liecības, pirms visi liecinieki nebūs nopratināti, bet aizstāvība turpināja pieteikt lūgumus par papildu liecinieku aicināšanu.
Rīgas apgabaltiesas tiesneša palīgs sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem Raimonds Ločmelis pastāstīja, ka tiesa pasludinājusi pārtraukumu līdz 28. jūnijam, jo prokuratūra gatavojas iesniegt grozītu apsūdzību. Prokuratūra plašākus komentārus nesniedz. Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš specializējies krimināltiesībās, sacīja, ka grozījumus apsūdzībā parasti iesniedz, lai mainītu apsūdzībā uzrādīto Krimināllikuma pantu.
Atgādināšu, ka Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Prokuratūra lietu tiesai nodeva 2008. gadā, bet Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā to sāka skatīt 2009. gada augustā.
Krimināllikums noteic – ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt, kā arī noteikt citu, vieglāku, soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā. Par saprātīgu termiņu tiek uzskatīti pieci gadi. Vairāki krimināltiesību eksperti neoficiāli man sacījuši, ka, iespējams, tieši tādēļ Lemberga lieta tiek vilcināta.
