Atstādinātiem tiesnešiem maksās vien minimālo algu 0
Atstādināšanas laikā tiesnešiem plāno izmaksāt vien valstī noteikto minimālo algu, nevis pilnu darba algu, kā tas ir pašlaik, to ceturtdien līdz ar citiem grozījumiem likumā par tiesu varu otrajā lasījumā atbalstīja parlaments.
Deputāti izmaiņas atbalstīja vienbalsīgi. Saeimai par šiem grozījumiem vēl būs jālemj trešajā galīgajā lasījumā. Priekšlikumi galīgajam lasījumam jāiesniedz līdz 28.janvārim.
Ja pret rajona tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai kriminālprocess, viņu var atstādināt no amata līdz nolēmuma pieņemšanai vai lietas izbeigšanai. Ja pret Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, viņu var atstādināt no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā, bet, ja sākta krimināllieta, viņu atstādina obligātā kārtā līdz kriminālprocesa izbeigšanai vai nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.
Savukārt, ja pārkāpumi netiks konstatēti, tiesnesim izmaksās visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.
Tādējādi otrajam lasījumam atbildīgā Juridiskā komisija virzīja likuma redakciju, kas noteic, ka atstādinātajam tiesnesim izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. No amata atstādināto tiesnesi ar viņa piekrišanu tieslietu ministrs var norīkot darbā Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā uz atstādināšanas laiku.
Komisijas deputāti uzskata, ka ir absurda situācija, ka tiesnesis faktiski ierodas darbavietā, aizņem darba kabinetu, bet pilda, piemēram, arhivāra funkcijas un saņem par to pilnu tiesneša algu.
Likumprojektā paredzēts, ka šāda pieeja būtu attiecināma arī uz Satversmes tiesas tienešiem un prokuroriem, un uzdeva ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot nepieciešamos grozījumu projektus attiecīgajos likumos.
Cita starpā grozījumi likumā par tiesu varu paredz publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā. Tiesas nolēmumā tiks aizklāta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti.
Tāpat piedāvātā likuma redakcija paredz visiem tiesnešiem noteikt vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu, turpmāk arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesim to pielīdzinot Augstākās tiesas (AT) tiesneša amata pildīšanas maksimālajam vecumam ― 70 gadiem. Vienlaikus plānots noteikt, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas tiesneša un Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Vairs netiek paredzēta iespēja tiesnesim pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas turpināt skatīt iesāktās lietas.
Likuma grozījumi mainīs arī Augstākās tiesas struktūru un kompetenci. AT vairs nebūs Senāta, to veidos Administratīvo lietu, Civillietu un Krimināllietu departaments. Augstākā tiesa ir kasācijas instance, nosaka piedāvātā likumprojekta redakcija. Savukārt apelācijas kārtībā lietas skatīs apgabaltiesās.
