“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 40
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents atkal bija nelāgā garastāvoklī. Tikko uzticamie līdzstrādnieki bij ziņojuši, ka ietekmīgais parlamenta vairākuma deputāts Bondars un opozīcijas līderis Augulis tika devuši negatīvu atsauksmi iecerētajam likumprojektam par valsts ministra amata pakāpes ieviešanu.
“Deva negatīvu atsauksmi” vēl maigi teikts – tie abi bij publiski bradājuši un mīdījušies pa prezidenta likumdošanas jaunrades ugunskuru, izspārdot visas ogles! Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas! Viņu deputātiskajos pauros nekā cita nav, kā vien putra!
Valsts padomi nevajag, valsts ministrus nevajag, grozījumi partiju finansēšanas likumā, lai apturētu un limitētu naudas straumi bankrotējušām partijām, kavējas. Visas valsts pārvaldes pārkārtojumu rūpes jāuzņemas prezidentam pašam – bez neviena ceļabiedra, kas Levita kungu reformu līkumotajā gājienā atbalstītu un spēcinātu.
Novembris bija ļoti grūts. Nav vārdiem izteicams tautas līdzpārdzīvojums mēneša sākumā, sekojot ikrīta biļeteniem par Latvijas augstākā amatvīra slimības gaitu. Daudzu pilsoņu sirdis sažņaudzās, uzzinot, ka, aplipinātam ar SARS CoV-2, cilvēkam varas augstumos, tāpat kā mums pārējiem, jāiztiek ar galvas aptīšanu ar samitrinātu dvieli un pastiprinātu šķidruma dzeršanu.
Tomēr spēkpilnais organisms uzvarēja vīrusu, atkopās no vājuma un tika piepičkāts ar antivielām pāri malām. Kaulos parādījās tāds spēks, ka nācijas tēvs viens pats spētu saražot Latvijas armijai nepieciešamās bruņumašīnas un savām rokām kaldināt artilērijai tālšāvējus lielgabalus!
Atguvies prezidents devās ceļojumos no Glāzgovas līdz Dubaijai. Globālā spēlētāja pienākumi ierāva pasaules vēstures riteņos. Visur uzņemšana tip-top līmenī, ar grandiozu sagaidīšanu un sveikšanu, ar pusdienu organizēšanu un vakariņām ar emīriem.
Mēneša vidū, ziedojis milzu pūles un ielicis pamatīgas enerģijas lādiņu, daudzās lietās aizsācējs un iniciators Levits nosūtīja sagatavoto likumprojektu “Par valsts ministra amata iedibināšanu” uz Mūrnieces valstību.
Pavadvēstulē tika izskaidrots, lai projekta nozīmi apjēgtu pat problēmas dziļuma saprašanā pilnīgi nevarīgie saeimieši. Ir tādi jautājumi, kas piekritīgi piecām sešām ministrijām, bet konkrēta atbildīgā nav. Tāpēc nevirzās uz priekšu ne bērnu un ģimenes lietu politika, ne darbaļaužu labklājības celšana. Tiešām, vai latviešus, kas tā mīl žēloties par rūgto likteni, nepacilātu, piemēram, laimes lietu valsts ministra postenis?
Vai, neatdzīvinot seno piejūras zemes iedzīvotāju profesiju un nodarbošanos, nederētu ieviest zvejniecības valsts ministra pozīciju? Vai tik ilgi, kamēr nepanāks reālu dzimumu vienlīdzību, nebūtu vajadzīgs amats un cilvēks, kurš sasāpējušo jautājumu pieskatītu kā acuraugu?
Galvaspilsētā gan saprot progresīvu pārveidojumu nepieciešamību, un Staķa kungam papildus radīs Rīgas nakts mēra posteni! Turklāt prezidenta aizsūtītais likumprojekts gandrīz mats matā sakrita ar konsultantu, nu jau bankrotējušās Kaimiņa partijas priekšvēlēšanu kampaņas variantu, kurš paredzēja samazināt ministru skaitu līdz sešiem, bet akūto problēmu pārvarēšanai radīt sekretariātus, kurus pēc problēmas atrisināšanas likvidēt.
Diemžēl Saeimas neatsaucība ir neiedomājama, ieguldītais darbs paputējis. Valsts vadītājs kļuva ērcīgs un pūcīgs. Būdams civilizēts cilvēks ar attīstītām prāta spējām un kā tāds nokļuvis barbaru vidū, kuri it neko nesaprot no valsts pārvaldes, likumdošanas un konstitucionālajām tiesībām, prezidents vairs nepagodinās deputātus ar laipnu skatienu, attiecībās iezagsies vēsums un nesaskaņas.
Būtu tikai taisnīgi, ja, šķīlis zibeņus, laidis elektriskās strāvas dzirksteles, nācijas tēvs, lai novērstu tālāku nervu bojāšanu, paņēmis līdzi ģimeni un padomnieci Sarmīti, kādudien aizcērt pils durvis un dodas prom, izīrējis rezidences telpas kādai nespējnieku patversmei.
Nē, niķupolis prezidents nav! Valsts vadītājs berzēja augsto pieri zem matu kodaļas, pārdomādams tikko prātā iešāvušos jauno domu! Viņš nepacietīgi sauca – Andri, kas šodien pusdienās? Atkal omārs? Piegriezies!
