Atspēkojam mītus par zāļu aktīvās vielas izrakstīšanu 0
Šā gada 1. aprīlī stājās spēkā jaunā valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – tagad ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis zāļu nosaukumu, savukārt aptiekām ir pienākums izsniegt pacientam lētākās kompensējamās zāles.
To, ka pāreja uz jauno sistēmu ir notikusi sekmīgi, apliecina aprīlī izrakstīto un aptiekās izsniegto kompensējamo zāļu statistika – 88% recepšu bija minēta aktīvā viela jeb starptautiskais nepatentētais nosaukums. Pretstatā – martā tikai 15% izrakstīto un atprečoto kompensējamo zāļu recepšu lietots aktīvās vielas nosaukums.
Šādas izmaiņas kompensējamo zāļu izrakstīšanā no 1. aprīļa tika īstenotas, lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem.
Līdz šim iedzīvotāji ik gadu par valsts kompensējamām zālēm pārmaksāja līdz pat 25 miljoniem eiro,
izvēloties dārgākas zāles, jo “dārgāks taču pilnīgi noteikti ir arī efektīvāks”, lai gan tas neattiecas uz zālēm.Sabiedrībā ir šāds un vēl citi dziļi iesakņojušos mīti par zāļu līdzvērtīgu efektivitāti, kvalitāti un drošumu.
Kādi ir šie biežāk sastopamie mīti, kā uzskata iedzīvotāji un ko atstāsta gan farmaceiti, gan ārsti? Un kāda ir pārbaudīta un patiesa informācija saistībā ar deviņiem populārākajiem mītiem, kas izskan sabiedrībā par valsts kompensējamo zāļu jauno izrakstīšanas kārtību?
Mīts- Zemāka zāļu cena = sliktāka zāļu kvalitāte un vājāka iedarbība!
Patiesība – Zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti.
Vielu, kas nodrošina zāļu efektivitāti jeb ārstniecisko iedarbību, sauc par aktīvo vielu. Izstrādājot jaunas zāles, zāļu ražotāji veic apjomīgus klīniskos un citus pētījumus, lai pierādītu aktīvās vielas iedarbību un drošumu. Tiek noskaidroti šādi jautājumi: Vai zāles ārstēs konkrēto slimību? Vai zāles ir drošas? Kuriem pacientiem šīs zāles ir piemērotas? Kāda ir pareizā zāļu deva? Šī obligāti veicamā izpēte par līdz šim nezināmo aktīvo vielu prasa ilgu laiku un lielus finansiālus līdzekļus.
Reizēm pētījumos tiek noskaidrots, ka jaunā aktīvā viela nav efektīva vai to nevar izmantot ārstēšanai. Līdz ar to šo patentēto (jeb oriģinālo) zāļu ražotājs vēlas atgūt savus veiktos ieguldījumus. Tāpēc šim uzņēmumam tiek piešķirtas monopoltiesības (patenta un datu aizsardzības veidā)un tas šajā laikā vienīgais var piedāvāt pacientiem tirgū savas zāles. Kad monopoltiesības beidzas (apmēram pēc desmit gadiem), tirgū drīkst parādīties citu ražotāju tādas pašas zāles (tās sauc par ģenēriskām jeb patentbrīvām zālēm).
Šajā laikā papildus zāļu reģistrēšanai nepieciešamajiem pētījumiem, kurus veicis patentēto zāļu ražotājs, jau ir gūta papildu informācija par zāļu iedarbību, drošumu un citiem jautājumiem, jo zāles ir bijušas reģistrētas jau vismaz desmit gadus un pacientitāsšo laika periodu ir jaulietojuši. Tāpēc ģenērisko zāļu ražotājam nav nepieciešams veikt tik plašu izpēti par jau zināmo aktīvo vielu. Tas nozīmē, ka tiek ietaupīts uzņēmuma laiks un nauda.
Tādēļ ģenēriskās zāles ir lētākas. Ģenērisko zāļu ražotājiem ir jāsniedz dati par to, ka viņu ražotās zāles ir līdzvērtīgas oriģinālajām zālēm ārstnieciskās iedarbības ziņā un atbilstoši dati par zāļu kvalitāti.
Līdz ar to zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi ražotāji, nosaukumi, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) uncenas, bet tās ir vienlīdz kvalitatīvas, drošas un ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību.
Gan ģenērisko, gan patentēto zāļu ražošanas uzņēmumus arī pārbauda pēc vienādi stingriem kvalitātes standartiem, un tie ir vienoti Eiropā.Turklāt izejvielas zālēm ar vienu aktīvo vielu jeb vielu, kas nodrošina ārstēšanu, dažkārt nāk no vienas un tās pašas rūpnīcas.
Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras statistikas datiem ik gadu Latvijā aptuveni 7 no 10 pārdotajiem zāļu iepakojumiem Latvijā ir tieši ģenēriskās zāles.Kā minēts, ģenēriskās zāles ir patentētu zāļu dublikāts jeb kopija. Ģenēriskās zāles satur to pašu aktīvo vielu, tādā pašā koncentrācijā kā patentbrīvās zāles. Citiem vārdiem sakot, ģenēriskās zāles ir tikpat efektīvas un drošas, bet to ražotāja izvēlētais izskats var būt atšķirīgs.
Turklāt farmācijas uzņēmumi ir ieinteresēti, lai viņu zāles tiktu kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Pirms zāļu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests veic stingru to ārstniecisko, ekonomisko un ietekmes uz budžetu izvērtējumu.
Piemēram, ir noteikts, ka Latvijā kompensējamo zāļu cena nav augstāka par šo zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Līdz ar to zemāku zāļu cenu veido valsts mērķtiecīga veselības politika un valsts pārvaldes iestāžu atbildīgo amatpersonu darbības rezultāts, nevis zāļu augstāki vai zemāki kvalitātes aspekti.
Neatkarīgi no zāļu cenas tām tiek piemērotas identiskas prasības zāļu drošumam, iedarbībai un kvalitātei.
Kāpēc pārmaksāt par līdzvērtīgas iedarbības zālēm? Uzticies savam ārstam un farmaceitam aptiekā!
Mīts – Manas iepriekšējās zāles atšķīrās ar zāļu ražotāja nosaukumu un palīgvielām, tāpēc tās ir efektīvākas. Turklāt lietoju šīs zāles jau ilgi.
Patiesība- Zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi ražotāji, nosaukums, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un cenas.
Bet tās ir vienlīdz kvalitatīvas, drošas un ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību. Ārstēšanu nodrošina tieši zāļu galvenā sastāvdaļa jeb aktīvā viela, nevis zāļu palīgvielas, izskats, krāsa vai forma!
Zāļu palīgvielām (to sastāvam) neatkarīgi no to izcelsmes vai izmantotā daudzuma, arī krāsvielām, konservantiem, saistvielām, stabilizatoriem, biezinātājiem, emulģētājiem, garšvielām, aromātiskajām vielām, nav ārstnieciskas ietekmes uz cilvēka organismu.
Zāļu palīgvielas veido zāļu formu, krāsu, garšu un citas īpašības. Piemēram, zāļu palīgvielas var būt laktoze vai tādas pašas krāsvielas, ko lieto pārtikas produktos.
Tāpēc, ja cilvēkam nav alerģiska reakcija pret kādu no zālēs (neatkarīgi no to cenas) esošām palīgvielām, zāļu palīgvielas nav apstāklis, kāpēc cilvēkam būtu jāmaksā par tām lielāka naudas summa.
Kāpēc pārmaksāt par līdzvērtīgas iedarbības zālēm? Uzticies savam ārstam un farmaceitam aptiekā!
Mīts – No 1. aprīļa pilnīgi visiem pacientiem mainījās līdz šim lietotās zāles!
Patiesība – Līdz šim lietotās zāles mainījušās tikai nelielai daļai pacientu.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka vairāk nekā 85% gadījumu zemākas cenas kompensējamām zālēm gada laikā cenas nemainās. Līdz ar to, ja pacienti līdz šim lietoja zemākās cenas zāles, pastāv iespēja, ka viņiem nebija pārmaiņu pēc 1. aprīļa.
Mīts – No jaunās kārtības iegūs tikai valsts, nevis pacienti!
Patiesība – 35 eiro – vidējā summa, ko viens pacients pārmaksāja pērn par kompensējamām zālēm, nezinot, ka par zālēm ar tādu pašu iedarbību varēja maksāt mazāk, ja izvēlētos cita ražotāja medikamentu.
Jaunā kārtība pacientiem kopumā Latvijā ļaus ietaupīt līdz 25 miljoniem eiro gadā, jo ir nodrošinātas vienlīdz iedarbīgas, kvalitatīvas un drošas zāles par zemāku cenu.
Īpaši svarīga zemākas cenas zāļu pieejamība ir iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem. Taču arī iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem ir svarīgi zāles lietot racionāli, jo tādējādi ietaupītie naudas līdzekļi var tikt novirzīti citu vajadzību apmierināšanai, kā arī ražotāji, kuri šobrīd zāles piedāvā iegādāties par augstāku samaksu, tiek motivēti to samazināt.
Tā kā, uzzinot par jauno kārtību, proti, par kārtību, ka valsts pirmām kārtām samaksā par lētākām zālēm, 250 kompensējamiem medikamentiem ražotāji līdz 1. aprīlim samazināja cenu. Tas nozīmē, ka ir samazinājušies pacientu līdzmaksājumi par zālēm, t.i., summa, ko pacienti piemaksāja līdz šim.
Pēc 1. aprīļa ir palielinājies kompensējamo zāļu skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta.
Mīts – Jaunā kārtība ierobežo pacienta tiesības! Nevar izvēlēties zāles.
Patiesība – Gluži pretēji jaunā kārtība kompensācijas kārtības ietvarā aizsargā pacienta tiesības un intereses lietot zāles racionāli un nepārmaksāt par zālēm gadījumos, kad tas nav ārstnieciski nepieciešams.
Savukārt, ja pacientam ārstnieciski nepieciešams lietot konkrēta ražotāja zāles, ārsts aizvien ir tiesīgs tās izrakstīt, norādot ārstniecisku pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē un receptē.
Jaunā kārtība paredz, ka pacients ir informēts par apstākļiem, kāpēc viņam ir nepieciešams maksāt vairāk, bet valsts var pārbaudīt, vai dārgāku zāļu izrakstīšana nav notikusi patvaļīgi.
Turklāt pēc 1. aprīļa ir palielinājies kompensējamo zāļu skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta. Ja iepriekš nereti bija tikai vienas lētākās kompensējamās zāles kādai diagnozei, tad šobrīd ražotāji samazinājuši zāļu cenu un nodrošinājuši, ka ir trīs vai četras tādas pašas iedarbības zāles par vienādu zemāko cenu.
Mīts – Lētākās zāles aptiekās nav pieejamas!
Patiesība – Ja zāles ar zemāko cenu aptiekā nav pieejamas uzreiz, tās farmaceits var pasūtināt un informēt pacientu par zāļu pieejamību, jo Zāļu reģistrā ir nodrošināta aktuāla informācija par zāļu pieejamību.
Zāļu lieltirgotavu pienākums ir katru dienu ziņot par zāļu pieejamību Zāļu reģistrā. Šo informāciju par zāļu krājumu daudzumu lieltirgotavās izmanto farmaceiti, ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti.
Ar zāļu piegāžu pārtraukumiem saskaras visas pasaules valstis, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, tāpēc atsevišķi zāļu piegāžu traucējumi var būt vērojami visām zālēm neatkarīgi no to cenas.
Farmācijas uzņēmumi, zinot, ka pēc 1. aprīļa pieaugs pieprasījums pēc lētākajām zālēm, Latvijas pacientiem nepieciešamos zāļu krājumus ir laicīgi saplānojuši.
Mīts – Jaunās zāles noteikti izraisīs blaknes!
Patiesība – Jebkuras zāles var izraisīt blaknes, taču ne visiem cilvēkiem tās izpaužas
Par jebkuriem veselības traucējumiem, kas rodas, lietojot zāles, un, iespējams, varētu būt zāļu blaknes, nepieciešams nekavējoties ziņot ārstam vai farmaceitam un Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnes sadaļā “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci”.
Ārsts vai farmaceits var konsultēt par pareizu zāļu lietošanu, lai mazinātu blakņu rašanos. Taču, ja tās nav novēršamas vai ir traucējošas, ārsts šādā gadījumā izrakstīs pacientam citas zāles.
Mīts – Nav pierādījumu, ka jaunā sistēma strādā!
Patiesība – Līdzīga kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība sekmīgi darbojas Igaunijā, Lietuvā un tādās turīgās valstīs kā Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā un citās Eiropas valstīs.
Turklāt Latvijas pāreju uz jauno kārtību atzinīgi novērtē arī Pasaules Veselības organizācija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
PVO un OECD norāda, ka Latvijas jaunā kārtība ievērojami samazina pacientu zāļu līdzmaksājumu, veicina racionālu zāļu lietošanu un uzlabo vispārējo veselības aprūpes kvalitāti.
Mīts – Par izmaiņām nav pieejama nekāda informācija!
Patiesība – Lai pacientiem, ārstiem un farmaceitiem atvieglotu pāreju uz jauno valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību un ņemot vērā, ka šīs pārmaiņas skar ievērojamu sabiedrības daļu, īstenota arī plaša nacionāla mēroga informatīvā kampaņa – viena no apjomīgākajām, ko valsts pārvalde ir īstenojusi pēdējā laikā.
Noslēdzoties informatīvās kampaņas 1. posmam, efektivitātes mērījumi liecina, ka kampaņas rezultātā vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju redzēja kādu no sagatavotajiem kampaņas materiāliem.Veiktie sabiedrības informētības mērījumi liecina, ka kopumā aptuveni 79% procenti Latvijas iedzīvotāju ir informēti par izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā. Savukārt starp iedzīvotājiem, kas regulāri iegādājas medikamentus sev vai saviem tuviniekiem un senioriem, informētības līmenis pārsniedz 90%.
Informatīvie materiāli kampaņas laikā tika izvietoti TV, radio, sociālajos un drukātajos medijos, kā arī uz vides stendiem visā Latvijā.Kampaņas ietvaros nodrošināta reklāma televīzijā (tostarp LTV1 un LTV7, TV3, 3 plus, TV3 life, TV6, PBK un citās) un lielākajās radiostacijās (tostarp LR2, Radio Skonto, Skonto plus, Radio Tev, Star FM, TOP Radio, EHR un citās) latviešu un krievu valodā, vides reklāma Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, reklāma internetā un sociālajos medijos, kā arī drukātajos medijos.
Tāpat aktīvi strādāts arī ar skaidrojošo komunikāciju nacionālajos, reģionu un pašvaldību medijos un sniedzot informāciju aptieku informatīvajos izdevumos. Latvijas ģimenes ārsti, slimnīcas un aptiekas ir nodrošināti ar nepieciešamajiem ārstiem, farmaceitiem un pacientiem paredzētiem informatīvajiem materiāliem gan elektroniskā, gan arī drukātā formātā. Kopumā izplatīts viens miljons informatīvo materiālu 1286 ģimenes ārstu praksēm, 37 Latvijas slimnīcām, 7 aptieku tīkliem visā Latvijā un profesionālajām organizācijām un asociācijām.
Veselības ministrija, Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija jau pirms informatīvās kampaņas pagājušā gada novembrī uzsāka ārstu un farmaceitu informēšanu par aktīvās vielas izrakstīšanas kārtību. Informēšanas ietvaros tika sagatavoti un izplatīti skaidrojošie video par zāļu aktīvās vielas izrakstīšanu E-veselības sistēmas portālā, bukleti gan digitālā, gan drukātā formā, kā arī jaunā kārtība tika skaidrota ārstu un farmaceitu konferencēs un semināros un publicēta tematiskajos ārstu un farmaceitu medijos.
