Atslepeno dokumentus par Džona Kenedija slepkavību 1
ASV prezidents Donalds Tramps devis atļauju publiskot federālās valdības arhīvā vēl atlikušos slepenos dokumentus par ASV 35. prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija (DžFK) slepkavību 1963. gada 22. novembrī.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums amerikāņu joprojām uzskata, ka prezidents Kenedijs tika nogalināts plašākas sazvērestības rezultātā. Tikai ceturtā daļa amerikāņu uzskata, ka Kenediju nogalināja slepkava vienpatnis Lī Hārvijs Osvalds, kā 1964. gadā secināja oficiālā izmeklēšanas komisija, ko vadīja ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ērls Vorens. 1978. gadā ASV Kongresa Pārstāvju palātas īpašā komiteja slepkavību izmeklēšanai secināja, ka Džons Kenedijs, “iespējams, tika nogalināts sazvērestības rezultātā”.
Tuvojoties DžFK slepkavības kārtējai gadskārtai, ASV medijos izskan prasība, ka sabiedrībai ir tiesības beidzot uzzināt faktus vai vismaz tās liecības un dokumentus, kas līdz šim bijuši noslepenoti valdības arhīvā.
Paredzēts publiskot vairāk nekā 3600 slepenu dokumentu DžFK slepkavības lietā un vēl aptuveni 30 000 dokumentu, kas bijuši publiskoti agrāk, bet ar daudziem svītrojumiem. Vairākums dokumentu ir no Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Federālā izmeklēšanas biroja arhīviem. Neviena no šīm iestādēm nav atklājusi, vai vērsusies pie prezidenta Trampa ar lūgumu nepubliskot šos dokumentus.
Minesotas štata federālais tiesnesis Džons Tunheims, kurš, savulaik būdams ASV Nacionālā arhīva direktors, jau agrāk publiskojis daudzus dokumentus par DžFK slepkavības lietu, intervijā aģentūrai “AP” apšaubījis, ka tagad publiskotajos dokumentos varētu būt kādi satriecoši atklājumi par 1963. gada slepkavību.
Kenedija biogrāfi un vēsturnieki vienmēr uzstājuši, ka jāpublisko visi dokumenti slepkavības lietā. Pētniekiem ir īpaša interese par līdz šim neatklātām detaļām par Lī Hārvija Osvalda braucienu uz Mehiko, kur viņš apmeklēja Padomju Savienības un Kubas vēstniecības dažas nedēļas pirms Kenedija nogalināšanas.
DžFK slepkavības lietas dokumentu atslepenošanas priekšvakarā ASV mediji ziņo par jaunu intrigu, jo no publiskošanai paredzētā dokumentu krājuma esot pazudusi tieši tā daļa, kas vēsta par Lī Hārvija Osvalda gaitām. Vai sazvērestība turpinās?
