Atslēgas vēl nevar nolikt 5
No jauna izsniegto kredītu apjoms mājokļu iegādei, pārbūvēm un remontam šā gada deviņos mēnešos pieaudzis aptuveni par trešdaļu (salīdzinājumā ar pagājušo gadu), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.
Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas un “Nordea bankas” pārstāvis Rasmuss Pētersons atzīst, ka tas pieaudzis galvenokārt uz banku izsniegto hipotekāro kredītu rēķina.
Baņķieri aizdotu vēl
Bankas labprāt aizdotu naudu vēl lielākos apmēros, nekā aizdevušas līdz šim. Bet tās kavē valdības īstenotie un iecerētie pasākumi kredītu ņēmēju aizsardzībai. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka pašlaik kreditēšanu kavē Saeimas un valdības lēmumi, kas pieņemti it kā stabilitātes vārdā. Bet patiesībā tie radot nestabilitāti un neskaidrības. Piemēram, joprojām nav skaidrības, vai virsroku gūs tie politiķi, kuri aizstāv tā saukto nolikto atslēgu principu, proti, ja par bankā ieķīlāto dzīvokli cilvēks vairs nespēj maksāt, viņš atdod dzīvokļa atslēgas bankai un ir brīvs no visām saistībām. Pēc viņa domām, šāds lēmums spiedīs bankām palielināt pirmo iemaksu apmēru. Bet tas vēl vairāk samazinās to cilvēku skaitu, kuri spēs paņemt hipotekāros kredītus.
Baņķieriem tāpat jo-projām neesot skaidrs, vai maksātnespējas procedūra tiks saīsināta līdz vienam gadam, turklāt neatkarīgi no tā, kādu summu cilvēks aizņēmies – desmit tūkstošus vai vairākus simtus tūkstošu. Viņaprāt, kredītu pieejamību un izsniegšanu varot kavēt arī citi ierosinājumi. Pirmkārt, no summas, kas iegūta par izsolē pārdotu dzīvokli, vispirms būtu dzēšami par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem iekrātie parādi. Otrkārt, par parādniekiem atņemtiem, neizīrētiem dzīvojamiem namiem bankām jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Aizņemas pilsētnieki
No Rasmusa Pētersona teiktā saprotams, ka mājokļu kreditēšana būtībā notiek vien pilsētās, kur iedzīvotājiem ir krietni lielāki ienākumi nekā laukos, kur darba un peļņas meklējumos liela daļa aizbraukusi no valsts. Naudu bankās lielākoties aizņemas gados jaunās pilsētnieku ģimenes, kurām vajadzīgs pašiem savs dzīvoklis un kuru ienākumi ir augstāki par vidējiem. Visbiežāk izvēle ir par labu tā sauktās ekonomiskās klases dzīvokļiem, proti, tādiem, kuri nav ne pārlieku plaši, ne supermoderni iekārtoti. Pašlaik pircējus iedrošinot arī tas, ka dzīvokļu cenas pārlieku nekāpj.
Trūkst naudas pirmajai iemaksai
“Nordea bankas” pārstāvis spriež, ka pašlaik pats lielākais kavēklis esot tie 15 līdz 20 procenti, kas no pirkuma summas jāsedz pašiem hipotekārā kredīta ņēmējiem. Diemžēl daudziem pajumtes meklētājiem nav naudas šai pirmajai iemaksai.
Piemēram, ja labiekārtota divu līdz triju istabu dzīvokļa iegādei no pirkuma summas 40 000 eiro (ap 28 000 latu) pircējiem pašiem jāiemaksā 20 procenti jeb 8000 eiro (ap 5600 latu), tad, atlicinot 100 eiro mēnesī, pie šī dzīvokļa viņi tiktu pēc aptuveni septiņiem gadiem.
Kā liecina sabiedrisko pētījumu centrā “SKDS” veiktā iedzīvotāju aptauja, pašlaik tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju spēj kaut ko atlicināt no saviem ienākumiem. Turpretim lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo no rokas mutē vai arī atlicinātās naudas nepietiek pirmajai iemaksai.
Bankās pēta “biogrāfijas”
Ņemot vērā agrāk izsniegto kredītu maksājumu kavējumu apmērus, bankās uz jaunajiem kredītu prasītājiem skatās vērīgāk. Galvenās prasības, ko tās izvirza, – lai prasītājiem būtu pietiekami lieli ienākumi un lai kredīta maksājums nepārsniegtu 40 procentus ienākumu. Tāpat skatās, lai aizdevuma prasītājam būtu “tīra biogrāfija” – nebūtu iekūlies parādos citās bankās vai firmās, kas ar augstiem procentiem aizdod naudu kaut vai nakts laikā, pretim neprasot ne izziņu, ne ķīlu.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis saka, ka valsts varētu sniegt atbalstu mājokļa iegādei nepieciešamās pirmās iemaksas daļējā vai pilnīgā segšanā. Kaut arī daudz tiek spriedelēts par vājo dzimstību un nepieciešamību to veicināt, neesot skaidrs, ko veicināšanas labā valsts gribētu darīt. Pašlaik ne tikko izveidotajām ģimenēm, ne ģimenēm ar bērniem, kurām vajadzīgs savs mājoklis, nekāda valsts atbalsta nav.
Ja atslēgas noliks, palielināsies iemaksa
Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst, ka arī kredītu parādos iekritušie iedzīvotāji gribētu tikt skaidrībā. Par kredītu ņēmēju aizsardzību valdībā un Saeimā gan daudz runā, taču nekādu lēmumu pagaidām nav. Nolikto atslēgu princips pašlaik vispār netiek cilāts. Maksātnespējas procedūras saīsinājums līdz vienam gadam, tāpat komunālo pakalpojumu un kredītu parādu dzēšanas noteikumi ilgstoši iestrēguši Saeimā.
Vislielākie pretinieki šādiem grozījumiem ir tajās bankās, kuras izsniegušas iedzīvotājiem visvairāk kredītu. “Tas tikai liecina, cik liels ir banku spiediens un ietekme uz Saeimas deputātiem un viņu lēmumiem,” secina LAKRA pārstāvis, “ja iedzīvotāju aizsardzības pasākumi tiktu īstenoti, sākoties saimnieciskajai krīzei, tad, iespējams, nelaimē nenonāktu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Taču rodas iespaids, ka banku ietekmē ar lēmumiem iedzīvotāju aizsardzībā Saeimā pārlieku nesteidzas.”
Novembra beigās Saeima otrajā lasījumā beidzot varētu skatīt Maksātne-spējas likuma grozījumus, kuri cita starpā paredz vairākas izmaiņas fizisko personu maksātnespējas procesā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi priekšlikumu par maksātnespējas procedūras saīsināšanu līdz vienam gadam.
Citstarp, atbalstīts priekšlikums, ka parāda piedziņu nevarēs vērst pret cilvēku, kas saņem minimālo algu un pabalstu par apgādājamo. Maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija) paudis, ka nepieciešams valsts finanšu atbalsts, lai persona var iziet maksātnespējas procesu, nezaudējot savu pēdējo īpašumu. Saeimas komisijā gan atzīst, ka pagaidām esot grūti spriest, kāda būs Maksātnespējas likuma grozījumu galīgā redakcija, priekšlikumi trešajam lasījumam jāiesniedz līdz nākamā gada 10. janvārim. Tas nozīmē, ka trešajā lasījumā Saeimā varētu skatīt šos grozījumus, pats ātrākais, janvāra beigās.
Uzziņa
Līdz šā gada 30. jūnijam no 27 bankām, kas izsniegušas kredītus privātpersonām, lielākās hipotekāro kredītu devējas pārliecinoši ir četras bankas:
”Swedbank” 1 154 749 000 latu
DNB 696 167 000 latu
“Nordea banka” 678 404 000 latu
SEB banka 578 011 000 latu
Līdz šā gada 30. septembrim banku izsniegtie kredīti mājsaimniecībām kopā: 4,345 miljardi latu. Tostarp kredīti mājokļa iegādei, pārbūvei un remontam: 3,652 miljardi latu.
Mājsaimniecību ilgāk par 90 dienām kavētie kredīti: 590,54 miljoni latu, to skaitā kavētie kredīti mājokļa iegādei, pārbūvei un remontam: 424,3 miljoni latu.
