ES piekāpjas Ankaras prasībām cerībā mazināt bēgļu straumes 1
Neievelkot virsotņu apspriedi garā naktī, Eiropas Savienības līderiem samitā Briselē nedēļas nogalē izdevās panākt vienotu pozīciju ar nosacījumiem turpmākajai sadarbībai ar Turciju, kas lielākoties bēgļu krīzei veltītajā tikšanās reizē bija viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Būdama Sīrijas kaimiņvalsts, Turcija patlaban ir viens no aktīvākajiem bēgļu tranzīta ceļiem uz Eiropu, kuru izmanto arī afgāņi, irākieši un citu valstu piederīgie. Turcijā aktīvu darbību izvērsuši arī cilvēku kontrabandisti, laivās ceļot bēgļus pāri uz Grieķijas salām. Šogad vien gandrīz 600 000 cilvēku laivās ir sasnieguši Eiropas krastus, un krietna daļa no viņiem braukuši tieši no Turcijas.
Ankara neapmierināta ar finansējumu
Lai gan Grieķija, Kipra un Francija neslēpa bažas par Eiropas Savienības pārlieku steigu piekāpties Turcijas prasībām, līderi vienojās paātrināt vīzu atvieglojumus Turcijas pilsoņiem, padarīt straujāku progresu sarunās par pievienošanos ES, proti atverot jaunas sarunu sadaļas, kā arī piešķirt 3,4 miljardu eiro lielu finansējumu bēgļu centru izveidošanai un citām migrantu plūsmu ierobežojošām vajadzībām. Turcijas sarunas par iestāšanos ES, kas sākās jau 2005. gadā, pēdējā laikā piedzīvojušas ilgstošu dīkstāvi ES dažādo iebildumu dēļ par valdības attieksmi pret cilvēktiesībām, runas brīvību, attiecībām ar kurdiem un citām problēmām.
“Sadarbības plāns ar Turciju paredz divus svarīgākos punktus – panākt, lai bēgļi paliek Turcijā, un novērst to, ka bēgļi un migranti cauri Turcijas teritorijai ceļo uz Eiropu. Un tam jānotiek apmaiņā pret mūsu piešķirto finansējumu. Tas arī būs galvenais pārrunu temats ar Turciju,” pēc sanāksmes secināja Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers. Vienojušies par šķietami pozitīvu plānu, ES līderi jau drīz pēc sanāksmes saņēma dusmīgu Turcijas Ārlietu ministrijas reakciju, ka Eiropas finanšu piedāvājums ir nepieņemams, jo tā vēlas trīs miljardus eiro sadalīt pa gadiem, nevis piešķirt visu uzreiz, taču Turcijai visa šī summa būs vajadzīga vienā gadā. Uz Ankaru vakar devās Vācijas kanclere Angela Merkele, lai runātu ar Turcijas valdību par tālākajiem soļiem. Panākt abpusēji izdevīgu lēmumu šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi abām pusēm. Lielo summu ES vēl ir arī jāatrod, jo daļu ir apsolījusi Eiropas Komisija, bet pārējo dalībvalstīm būs jāsameklē vai nu savos maciņos, vai vēlreiz jāpārskata ES budžeta iespējas. Premjerministre Laimdota Straujuma norādīja, ka Latvija noteikti iesaistīsies, jo ir svarīgi, lai ES uzņemtu kara bēgļus, nevis ekonomiskos migrantus, kuri arī cauri Turcijai cenšas nokļūt Eiropā. Pat tad, ja Turcijai lielā nauda un atvieglojumi ir apsolīti, ES būs piesardzīga. To vairākkārt uzsvēra Eiropadomes līderis Donalds Tusks, sakot, ka Turcijas prasības īstenos vienīgi tad, ja bēgļu straumes uz Eiropu tiešām mazināsies.
Kavējas ar ES robežsardzes veidošanu
Līdz ar palīdzību Turcijai ES līderi prātojuši par to, kā līdztekus tam, ka uzņems no kara bēgošos, stiprināt Eiropas ārējās robežas. “Tas ir ļoti svarīgi,” atzina arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, kura pie sarunu galda izmantojusi iespēju atgādināt par Latvijai būtisko ES austrumu robežu. Vēl pirms sanāksmes gaisā virmoja iecere par vienotas ES robežsardzes izveidošanu, kuru aktīvi atbalstīja Francija. Tas nozīmētu, ka valstis cita citai nāktu palīgā un, piemēram, Latvijas robežas, ja būtu nepieciešams, varētu sargāt arī vācieši, poļi vai kādas citas ES dalībvalsts robežsargi. Tomēr līderi galu galā vienojās stiprināt jau esošo iestādi – aģentūru “Frontex”, kas koordinē sadarbību starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldībā. Neapmierināta ar šādu lēmumu palika Ungārija, kas nedēļas nogalē slēdza robežu ar Horvātiju, bloķējot bēgļu ienākšanu savā teritorijā. Ungārija paziņojusi, ka pabeigta žoga celtniecība gar 300 kilometrus garo robežu ar Horvātiju un Budapešta ir gatava slēgt arī to. “Ungārijas valdība spērusi soļus, lai aizsargātu Eiropas iekšējo brīvību, kā arī Ungārijas un Eiropas pilsoņu drošību,” paziņoja valdības pārstāvis Zoltāns Kovāčs. “Mēs ieviesīsim stingrāku kontroli, lai spētu bloķēt nelegālu robežas šķērsošanu,” uzsvēra Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, aizstāvot savu stingro nostāju pret nelegālajiem imigrantiem, norādījis, ka islāms nekad nav bijis piederīgs Eiropai, tas ir citas pasaules likumu grāmata. Ungārija šogad reģistrējusi jau vairāk nekā 386 000 nelegālo imigrantu, kas ieradušies tās teritorijā pa tā dēvēto Balkānu ceļu, kas sākas Turcijā, šķērso Grieķijai piederošās salas Vidusjūrā, tās kontinentālo teritoriju un turpinās caur Maķedoniju un Serbiju. 15. septembrī Ungārija slēdza robežu ar Serbiju, un nelegālo imigrantu plūsma novirzījās uz Horvātiju, kas paziņoja, ka novirzīs bēgļus uz Slovēniju.
Jāiedarbina ārkārtas bremzes
Slovēnija atstāja savas robežas atvērtas, sakot, ka tā rīkosies, kamēr vien vaļā būs arī Austrijas un Vācijas vārti. Ārlietu ministrs Karls Erjavecs pavēstījis, ka pagaidām Slovēnija spēj tikt galā ar situāciju, bet, ja Vācijas robežas aizvērsies, tad Slovēnija vairs nezinās, ko iesākt. Vācijā saasinās diskusija par to, kā palēnināt bēgļu pieplūdumu. Vācijas policijas pārstāvis Rainers Vends intervijā avīzei “Welt am Sonntag” izteicies, ka Vācijai vajadzētu uzcelt žogu uz robežas ar Austriju. “Ja mēs slēgtu robežas, tad arī Austrija slēgtu robežu ar Slovēniju, un tieši tas mums ir vajadzīgs,” viņš teica, uzstājot, ka Vācija vairs nevar izplatīt ziņu, ka visi bēgļi tiks uzņemti. “Mūsu iekšējā kārtība ir apdraudēta, mēs esam tuvu sociāliem nemieriem, kādam ir jāiedarbina ārkārtas bremzes,” viņš teica, uzsverot, ka vienīgā persona, kas var to izdarīt, ir [kanclere Angela] Merkele.
