Lietuvā kultūras “luksofors”, Igaunijā – atvērti teātri, izstādes, kinoteātri. Kā dzīvo mūsu tik atšķirīgie kaimiņi vīrusa ēnā 3
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar, 16. februārī, Lietuvā atzīmēja Valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu. Savukārt pēc nedēļas, 24. februārī, 103. gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas svinēs Igaunijā.
“Kultūrzīmes” sirsnīgi sveic Latvijas ziemeļu un dienvidu kaimiņus, un, protams, ir interesanti kaut pa spraudziņu ieskatīties šobrīd slēgto valstu kultūras dzīvē.
Diemžēl nākas secināt, ka iedzīvotāju kultūras baudīšanas paradumi ir tik krasi atšķirīgi, ka patiesībā nekāds “Baltijas burbulis“ nepastāv.
Interesanti, ka pandēmijas laikā lietuvieši ļoti aktīvi lasa un pērk grāmatas, savukārt igauņi gandrīz visu šo laiku ir turpinājuši apmeklēt teātru izrādes, izstādes un kinoteātrus.
Vērojot kaimiņvalstu pieredzi, laikam būs pareizi teikt – cerams, ir iespējams mācīties gan no kļūdām, gan no pozitīvajiem gadījumiem. Su gimtadieniu, Lietuva! Elagu Eestimaa!
LIETUVA: ieslēgts kultūras „luksofors”
\
Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis februāra sākumā paziņoja turpmāko kultūras iestāžu darbības un notikumu secību: saslimstības rādītājiem nokrītoties līdz 200 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, paredzēts atvērt veikalus un muzejus, noteiktam apmeklētāju skaitam būs iespēja apmeklēt izstādes un galerijas.
Neizkāpjot no automašīnas, būs iespēja baudīt kultūras pasākumus. Interesanti, ka paziņojumā ministrs atvainojās, ka vienā rindā minējis gan veikalu, gan kultūras iestāžu atvēršanu, uzsvērdams, ka mūsdienās kultūra ir tikpat svarīga cilvēku pirmā nepieciešamība kā veikali.
Nākamais līmenis tiks atklāts, samazinoties līdz 150 saslimšanas gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – tad tiks atvērtas arī bibliotēkas un kinoteātri, taču būs noteikta prasība ievērot 10 m2 uz vienu apmeklētāju.
Sasniedzot 50 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, paredzēts atļaut pasākumus telpās ar 50 apmeklētājiem un 100 apmeklētājiem brīvā dabā.
Liekas, ka viens no Lietuvas pandēmijas laika veiksmes stāstiem ir grāmatu tirdzniecība tiešsaistē.
Pagājušajā vasarā publicētajā Eiropas Izdevēju federācijas ziņojumā teikts, ka pēc grāmatnīcu slēgšanas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu no 2020. gada marta vidus līdz aprīļa vidum pārdošanas apjomi samazinājās par 75–95%.
Lietuvas grāmatizdevēji ir optimistiski noskaņoti, un kopējie pagājušā gada dati rāda pavisam citu ainu. Viļņas universitāte kopā ar Lietuvas Izdevēju asociāciju ir veikusi pētījumu par Covid-19 ietekmi uz grāmatu izdošanu un pārdošanu.
Pēc Komunikāciju fakultātes profesora Dr. Arūna Gudinaviča teiktā, akadēmiskās izdevējdarbības nozare pagājušā gada pirmajā pusē nav jutusi būtiskas izmaiņas.
Lai gan akadēmisko grāmatu izdošana un lasīšanas paradumi ir specifiski un neatspoguļo komerciālo segmentu, pandēmijas pirmā viļņa laikā grāmatu izdošana notika, kā plānots, un darba efektivitāte nemainījās.
Pētījumā teikts, ka pārdošana grāmatnīcās samazinājusies, bet pieaugusi internetā. Pagājušā gada pirmajā pusē tās rādītāji gan bijuši zemāki nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā, bet kopš 2020. gada vidus tirdzniecība atguvusies un gads noslēgts pat ar nelielu pārdošanas apjomu pieaugumu.
Tas esot saistīts ar nedaudz lielāku izdoto grāmatu skaitu, taču acīmredzot, atrodoties karantīnā, lasītāji sākuši vairāk interesēties par akadēmiskajām grāmatām un tās iegādāties.
Pētījumā uzsvērts, ka tieši Kultūras padomes īpašais Covid-19 atbalsts daudziem devis iespēju izveidot tiešsaistes grāmatnīcas.
Līdzīgas tendences uzsver arī citi Lietuvas izdevēji. “Kultūrzīmēm” par savu pieredzi pastāstīja izdevniecības “Aukso žuvys” vadītāja SIGITA PŪKIENE:
“Mēs ļoti vēlamies, lai iedzīvotāji lasītu, atbalstītu mūsu, lietuviešu, autorus, padarītu Lietuvu par lasīšanas lielvalsti! Ceru, ka pamazām izdosies pievērst lasītāju uzmanību tiešsaistes pirātisma problēmai, kas karantīnas laikā kļuvusi vēl aktuālāka.
Daudzas lietuviešu autoru izdotās grāmatas joprojām parādās pirātu vietnēs un tiek lejupielādētas tūkstošiem reižu.
Grāmatu likumīga iegāde vai to lasīšana caur bibliotēku tīklu palīdz izdzīvot ne tikai mazajiem izdevējiem, bet arī autoriem, kuri, augot lasītāju skaitam, iegūst savus peļņas procentus.
Bija ārkārtīgi grūti pārorientēties ārkārtas situācijai, domāt par finanšu plūsmām, bija neskaidrība par nākotni. Pavasarī šī neziņa mani dzina vai izmisumā.
Protams, situācija bija katastrofāla daudzām kultūras jomām – teātriem, kinoteātriem, mūzikai un citām – visas bija cietušas absolūtu finansiālu triecienu.
Bet tajā pašā laikā tas ir bijis iespēju un atklājumu laiks. Pasaule ne tikai samazinājās līdz mūsu datora ekrānam, bet arī paplašinājās – dažādās pasaules malās dzīvojošie lietuviešu autori tiešsaistē aktīvi sāka prezentēt savas nesen izdotās grāmatas.
Izdevējiem pavērās daudzas labvēlīgas iespējas, piemēram, viena no lielākajām Lietuvas tipogrāfijām atlika norēķinus līdz izdevīgākam norēķinu laikam. Parādījās lasītāju atbalsta kampaņas, lasot un pērkot grāmatas tiešsaistē.
Tādējādi lasītāji glāba izdevējus un mazās neatkarīgās grāmatnīcas. Arī valsts atlika nodokļu nomaksas termiņus un kultūras finansējums šajā periodā kļuva spēcīgāks un mērķtiecīgāks.
Mums pagājušā gada pārdošanas rezultāti ir līdzīgi 2019. gadam. Pandēmijas un karantīnas pirmā viļņa laikā lasītāji tikai mācījās iepirkties tiešsaistē, bet vēlāk šāds iepirkšanās ieradums pamazām izveidojās un tagad bija jūtams pat pārdošanas apjomu pieaugums.”
UZZIŅA
Lietuvas Kultūras ministrijas budžets 2021. gadam:
Lietuvas Kultūras padome individuālajām dotācijām kopumā plānojusi piešķirt 1,6 miljonus eiro. Pašlaik, februāra vidū, pieteikumu iesniegšanas termiņš ir tikko beidzies un paredzēts sadalīt 1,4 miljonus eiro.
Tomēr iesniegto pieteikumu skaits bijis daudz lielāks nekā parasti, tāpēc ievērojami pieaugusi arī nepieciešamība pēc lielākiem līdzekļiem.Šī iemesla dēļ Lietuvas Kultūras padome meklēs papildu iespējas finansējuma palielināšanai.
Kultūras ministrija turpinās maksāt subsīdijas tiem māksliniekiem, kuriem noteiktu laiku objektīvu iemeslu dēļ nav ienākumu.
Ministrijai pakļauto struktūru pamatvajadzībām piešķirti četri miljoni eiro.
Kultūras atbalsta fonds ir apstiprinājis, ka 2020. gadā iesāktajiem, bet pandēmijas situācijas ietekmē nepabeigtajiem projektiem saglabāts finansējums 2,5 miljoni eiro.
Publisko bibliotēku iepirkumiem paredzēti 2,65 miljoni eiro un divi miljoni eiro piešķirti kultūras mantojuma saglabāšanai un uzturēšanai.
Pirmajā 2021. gada finansēšanas posmā Lietuvas Kino centrs ir atbalstījis projektus 1,8 miljonu eiro apjomā.
Šobrīd kopumā 34 filmu projekti saņēmuši naudu ražošanai un attīstībai, bet tā nav galīgā summa. Finanšu ministrijai drīz vajadzētu apstiprināt Lietuvas Kino centra galīgo gada budžetu.
IGAUNIJA: teātru atvēršanai – ekonomiski apsvērumi
Sākot ar 3. februāri, visā Igaunijā (no 1. februāra Harju apriņķī, ieskaitot Tallinu un Austrumviru apriņķi) atkal atļautas publiskas sanāksmes un pasākumi, tostarp teātra izrādes, kinoteātri un konferences – ar šādiem nosacījumiem: sēžot distancēti, ir aizņemti ne vairāk kā 50 procenti sēdvietu, iekštelpu pasākumos atļauts piedalīties līdz 400 cilvēkiem un pasākumiem jābeidzas ne vēlāk kā plkst. 22. Iekštelpu koncerti atļauti tikai tad, ja apmeklētāji izkliedēti sēž numurētās vietās. Pasākumiem jābeidzas ne vēlāk kā plkst. 21.
Tomēr smagāk skartajos apvidos – Harju (ap Tallinu) teātri un citas kultūras iestādes ir slēgtas kopš 28. decembra un Austrumviru (austrumos ap Narvu pie Krievijas robežas) – kopš 12. decembra.
Žurnāliste KAJA KUNNASA “Kultūrzīmēm” pastāstīja par savu pieredzi Tallinā:
“Pēdējo reizi teātri biju rudenī kopā ar savu sešpadsmitgadīgo dēlu, un toreiz gandrīz aizmirsām par pandēmiju. Man liekas, ka bijām vienīgie, kuri valkāja maskas un centās sēdēt atstatus no citiem.
It kā jau toreiz valdības noteiktās rekomendācijas tika ievērotas un bija aizņemtas tikai puse no sēdvietām, bet cilvēkiem laikam patīk sēdēt visiem kopā, zāles vidū.
Atceros, ka biju nobijusies, jo viens vīrietis visu laiku klepoja, bet galu galā viss beidzās laimīgi. Cik zinu, toreiz neviens nesaslima un izrāde bija ļoti laba.
Esmu daudzreiz apmeklējusi kino un katru reizi ievērojusi, ka cilvēki sēž visi kopā, zāles vidū. Tagad teātri atkal ir atvērti, bet neesmu domājusi tos apmeklēt. Nesen redzēju, kā cilvēki nāk ārā no teātra – visi reizē, lielā barā.
Tas izskatījās ļoti nedroši, vēl iedomājoties, kā visi nupat spiedušies garderobē. Uz ielām gan jūtos droši, cilvēki ievēro distanci un izvairās veidot pūļus. Igaunijā gan parasti vispār neveidojas pūļi. Lielākā daļa nēsā maskas.
No kurienes Latvijas teātri saņem naudu, ja reiz viņiem nav apmeklētāju? Šeit, Igaunijā, teātriem biļešu ieņēmumi ir ļoti svarīgi, to atvēršanai bija ekonomiski apsvērumi, un nav jau arī dzirdēts daudz gadījumu, ka vīruss būtu izplatījies tieši teātros.
Mums ģimenē ir trīs bērni, tāpēc saņemam tiešām labu bērnu pabalstu – aptuveni 500 eiro mēnesī, bet, ja vajadzētu prasīt kādu citu pabalstu, tad nedomāju, ka ar to varētu iztikt. Bezdarbnieku pabalsti, invaliditātes vai darba nespējas pabalsts ir diezgan mazi.
Bērniem ir arī citi labi pabalsti, piemēram, uzsākot skolu, bet, jāatzīst, ka neko neesmu dzirdējusi par Covid-19 brīvā laika aktivitāšu pabalstu, par kuru bija rakstīts jau decembrī, un kura pieteikšanās termiņš bija noteikts janvārī.
Skolas ir atvērtas, abas manas meitas iet dejot uz deju stundām, māsasdēls apmeklē futbola treniņus.
Igaunijā cīņa pret Covid-19 balstās uz brīvprātības principu – nav nekādu sodu, ja neievēro rekomendācijas un ieteikumus.
Piemēram, nav soda, ja ietu uz tirdzniecības centru bez maskas.
Iespējams, policists, to pamanot, pienāktu un ieteiktu uzlikt. Zinu daudzus, kuri ir bijuši ļoti centīgi, ievērojot visus ieteikumus, strādājuši no mājām jau kopš pagājušā gada marta. Un tad pazīstu citus, kuri visu šo laiku piedalās sociālā dzīvē. Es nevaru teikt, ka mēs būtu ļoti vienoti.
Katrā ziņā ļoti daudzi iekštelpās nēsā maskas, un tā ir laba zīme, ka cilvēki ievēro noteikumus. Tomēr ir daudz gadījumu, kad cenšas dažādus ieteikumus apiet – ja aizslēgs restorānu, tad uzreiz kaut kur noteikti notiks kāda privāta ballīte. Apmēram tā – kas nav aizliegts, tas ir atļauts.
Daudzi valdības ieteikumus mēģina pārveidot – piemēram, laikā, kad visi restorāni bija slēgti, kādā Sāmsalas sanatorijā bija liela privāta balle, kurā piedalījās daudzi labi pazīstami igauņi.
Turklāt viņi pat bija pārliecināti, ka nemaz nepārkāpj likumu, tikai rīkojas citādi. Igaunijā iedzīvotāji uzskata, ka viņiem pašiem ir savas smadzenes un nav tik svarīgi sekot tam, ko kaut kāds premjerministrs vai cits ministrs saka.”
UZZIŅA
Pandēmijas otrā viļņa atbalsts kultūrai Igaunijā:
Pēc Igaunijas Kultūras ministrijas sniegtajām ziņām, kopējais finansējums kultūras un sporta jomai ir gandrīz 6,7 miljoni eiro.
Lielākā līdzekļu daļa paredzēta smagāk skartajiem apvidiem – Harju un Austrumviru.
Kopējais finansējums kultūras atbalstam paredzēts 3,2 miljonu eiro apjomā, un šī summa aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo gadu ieņēmumiem.
Kultūras ministrijas mākslas lietu sekretārs Tāniels Raudseps skaidro, ka šāda pieeja nodrošina objektīvu un vienotu pieeju, jo katram uzņēmumam ir zināmi iepriekšējie ieņēmumi, kuri Covid-19 ietekmē ir izbeigušies.
Paralēli Kultūras ministrijas atbalstam, kultūras uzņēmumiem Harju un Austrumviru apriņķos no 2020. gada 28. decembra Bezdarba apdrošināšanas fonds pabalstos sedz darba ņēmēju zaudēto atalgojumu. Taču, kā precizē Raudseps, darba devējiem ir svarīgi paturēt prātā, ka uzņēmēji atbalstu var saņemt no viena fonda, nevis no abiem. Maksimālā iespējamā atbalsta summa ir 60 000 eiro (Kultūras ministrijas izmaksātajam atbalstam) un 180 000 eiro (no Bezdarba apdrošināšanas fonda).
Kopējā atbalsta summā īpaši uzsvērtas bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitātes. Šim nolūkam piešķirts 171 395 eiro finansējums jeb pa 20 eiro katram Austrumviru aprinķī dzīvojošajam un 10 eiro katram pārējo Igaunijas reģionu bērnam un jaunietim.
