Atšķirīgi vērtējumi par jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli 0
Lai arī pašvaldības cēla iebildumus, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž sarūgtinājumu, ka deputāti nav sadzirdējuši pašvaldību balsi.
Jaunais likums noteiks kārtību, kādā turpmāk veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, lai mazinātu pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, radītu tām līdzīgas iespējas savu funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Vismaz tā apgalvo likumprojekta autori. Par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis iepriekš uzsvēra, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka. Jaunajā aprēķinu formulā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai, piemēram, demogrāfiskie rādītāji – iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma – mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu. “Tas ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums, kas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku. Jaunajā modelī vairs nebūs būtisku atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem, kā arī pašvaldības būs ieinteresētas attīstīt pašas savu saimniecisko darbību,” jaunā modeļa ieguvumus skaidroja K. Šadurskis.
Likums paredz, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiks rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta Valsts budžeta likumā. Finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veiks Finanšu ministrija. Savukārt pēc budžeta likuma izsludināšanas Ministru kabinets izdos noteikumus par katrai pašvaldībai saņemamo dotāciju no izlīdzināšanas fonda vai tajā iemaksājamo summu, kā arī noteiks kārtību, kādā būs jāveic iemaksas vai izmaksājamas dotācijas. Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu plānots saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.
Izlīdzināšanas fonda darbību pārraudzīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas padome. Tajā strādās pārstāvji no Saeimas, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas, kā arī tajā pārstāvji no republikas pilsētu, novadu un reģionālo attīstības centru pašvaldībām un Rīgas pilsētas pašvaldības. Jaunā kārtība sāks strādāt no 2016. gada, bet likumā noteikts arī pārejas periods.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan pret jauno likumu attiecas skeptiski, jo tam esot virkne trūkumu. Piemēram – ja kādā pašvaldībā strauji samazināsies ieņēmumi, tad atšķirībā no vecā likuma jaunais nespēšot ieņēmumu kritumu amortizēt. Tāpat tas neaizsargājot pašvaldības ar maziem ieņēmumiem. Savukārt tām vietvarām, kas strādā un rēķinās ar savu ekonomisko attīstību, 60% ieņēmumu atņems, lai ieliktu “kopējā katlā”. LPS prognozē, ka jau šī paša sasaukuma Saeimai vai vēlākais nākamajam sasaukumam pie šā jautājuma būs vēl jāatgriežas, lai novērstu nepilnības.
“Agri vai vēlu problēmas parādīsies, un deputātiem nekas cits neatliks kā tās labot,” pauž A. Jaunsleinis un uzsver, ka atbildība par pašvaldību finanšu sistēmu tagad gulsies uz lēmuma pieņēmēju pleciem.
Jau rakstīju, ka šā gada aprīlī LPS dome pašvaldības sēdē sagatavoja un iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pilnveidošanai. Diemžēl tie neesot ņemti vērā.
“Ja pirmajā gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017. gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus,” brīdina LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Likumdevējs un pašvaldības gan ir vienisprātis vismaz par to, ka līdzšinējais izlīdzināšanas mehānisms bija novecojis. Tas vairs nenodrošina visām pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei. Tādēļ kopš 2010. gada katrā valsts budžeta likumā tika iekļauts speciāls pagaidu risinājums. Sistēma ir sarežģīta, tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām.
