Kamēr Kultūras ministrija pēta, kā tiek izmantoti pašvaldību piešķirtie līdzekļi grāmatu iegādei, “Latvijas Avīze” nolēma aptaujāt pašvaldību bibliotēkas par to, kā tās papildina savu krājumu un kam visvairāk pietrūkst valsts atbalsta. Jautājumiem atsaucās lielākā daļa reģionālo bibliotēku, tāpēc varam pretendēt uz samērā objektīvu ainu.


Līdzekļi stabilizējas

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

Aplūkojot bibliotēku atsūtītos datus par līdzekļiem, ko pašvaldības piešķir krājuma papildināšanai, var secināt, ka zemākais punkts ir pārdzīvots un patlaban atkal sākusies lēna augšupeja. Tiesa, to nevar sacīt par visām bibliotēkām – tikai Ventspils, Rīgas Centrālās un Ogres Centrālās bibliotēkas direktores atzīst pašvaldības piešķirto finansējumu par pietiekamu. Daudzos gadījumos tiek norādīts, ka grāmatas ir dārgas, un Dzintra Punga, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktores vietniece, valsts atbalstu labprāt redzētu arī tādā veidā, ka tiek samazināts nodoklis, ko piemēro tieši bibliotēkas grāmatu iepirkumam.

Tas, cik līdzekļu pašvaldība var un vēlas atvēlēt bibliotēkas krājuma papildināšanai, rēķinot katram novada iedzīvotājam, atšķiras ievērojami – no nedaudz virs 30 santīmiem Liepājā līdz 1,50 latiem Rugāju novadā.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba uzskata, ka valstij būtu jāatjauno Ministru kabineta noteikumi, kas pašvaldībām uzliek par pienākumu grāmatu iegādei tērēt noteiktu līdzekļu apjomu katram iedzīvotājam.

Atkarībā no bibliotēkas lieluma būtiski atšķiras reālās summas, ar ko tās var rēķināties, – Rīgas Centrālajai bibliotēkai un tās 27 filiālēm grāmatu, periodisko izdevumu, DVD un CD iegādei, kā arī datubāzu abonēšanai galvaspilsētas pašvaldība šogad atvēlējusi vairāk par 140 000
latu, Ventspilī grāmatām, DVD un CD plānoti 35 458 lati, periodikai – 9740, datubāzēm – 2165, kopā 47 363 lati. Latgales Centrālajai bibliotēkai ar tās sešām pakļautības bibliotēkām krājuma papildināšanai piešķirti 25 000 latu, bet, piemēram, Staiceles bibliotēka krājumu varēs papildināt par tūkstoš, nelielā Ivandes pagasta bibliotēka – par 800 latiem. Līdzīgs gan ir līdzekļu procentuālais sadalījums – grāmatu iegādei aiziet absolūti lielākā daļa, no divām trešdaļām līdz trim ceturtdaļām visa budžeta.

Par saturu konsultējas

Gan lielas, gan mazas naudas izlietojums rūpīgi jāplāno. Lielākajās bibliotēkās mēdz pieņemt īpašus krājuma komplektācijas noteikumus, tāpat atsevišķos novados izveidotas īpašas ekspertu padomes, kas izvērtē gan principus, gan konkrētus nosaukumus. Piemēram, Latgales Centrālajai bibliotēkai izveidota Komplektēšanas padome sešu cilvēku sastāvā, Daugavpils novada bibliotēkām grāmatas centralizēti iepērk novada Kultūras pārvalde, taču visrūpīgāk, šķiet, iepirkuma sistēma izstrādāta Ventspils bibliotēkā. Tās direktore Astra Pumpura stāsta, ka vērā tiek ņemts teritoriālais, nozares un specializācijas princips. Turklāt Ventspils ir arī vienīgā vieta valstī, kur līdztekus Starpbibliotēku abonementam (SBA) darbojas īpašs Ventspils novada domes finansēts Rotējošais fonds, kam šogad atvēlēti tūkstoš lati un kas glābj nelielās un sliktāk finansētās pagastu bibliotēkas. Līdzīgs fonds izveidots Jelgavā, taču patlaban tas balstās tikai uz dāvinājumiem.

Nelielajās bibliotēkās atbildība par krājuma papildināšanu gulstas uz to vadītājiem, kas mēdz būt arī vienīgie bibliotēkas darbinieki un tieši saskaras ar lasītāju vēlmēm un interesēm. Tomēr lasītājus uzklausa visas bibliotēkas, gan veicot īpašas aptaujas par preses izdevumiem, ko labāk izvēlēties, gan rīkojot lasītāju klubus un uzklausot apmeklētāju vēlmes, gan arī gluži vienkārši sekojot līdzi tam, cik pieprasīti ir iegādātie izdevumi. Ilūkstes novada centrālās bibliotēkas direktore Ināra Valpētere stāsta:

“Bibliotēkas iepērk gandrīz visas latviešu autoru jaunākās grāmatas, jo no lasītāju puses ir liels pieprasījums pēc latviešu autoru darbiem. It īpaši pieprasa A. S. Gailītes, Dz. Žuravskas, I. Zanderes, M. Cielēnas grāmatas, “Lata romānus”, kā arī jauno latviešu autoru L. Dreimanes, L. Nemieras un citu mūsējo darbus.”

Pieprasītākos autorus labi atklāj arī Lauku bibliotēku atbalsta biedrības un publisko bibliotēku ik gadus rīkotā Lielā lasītāju balva.

Starp pieprasītākajiem darbiem min arī dokumentālo prozu, īpaši latviešu autoru sarakstīto, un kopumā oriģinālliteratūrai tiekot atvēlēta aptuveni trešā daļa no visas grāmatu iegādei atvēlētās summas. Atsevišķas bibliotēkas pat norāda, ka cenšas iepirkt visas latviešu autoru grāmatas vismaz vienā eksemplārā, iespējams, mazāk dzeju, ko lasītāji arī pieprasa mazāk.

Tomēr, neraugoties uz pūlēm un arī intensīvi izmantoto SBA, visu lasītāju vēlmes apmierināt neizdodas. Visi aptaujātie bibliotēku direktori atzīst, ka visvairāk pietrūkst jaunākās nozaru literatūras – psiholoģijas, ekonomikas, jurisprudences, dārza un lopkopības jomā. Tāpat grūtības rodas ar bērniem un jauniešiem domāto grāmatu iegādi, jo šai vecumgrupai veidotie izdevumi, īpaši izzinošie, ir dārgi.

Cik prasīt no valsts?

Visi aptaujātie bibliotēku direktori atzīst, ka valstij vajadzētu iesaistīties bibliotēku krājuma veidošanā, tomēr katram ir savs priekšstats, kādā veidā un tieši cik lielā apmērā tam būtu jānotiek. Nedaudzi minējuši, ka valstij un pašvaldībām grāmatu iegādi vajadzētu finansēt vienādā apjomā. Zenona Tihomirova, Latgales Centrālās bibliotēkas komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja: “Par valsts nākotni, jaunās paaudzes izglītību un brīvā laika pavadīšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu jābūt vienlīdzīgi atbildīgām gan valstij, gan pašvaldībai.”

Lielākoties tomēr tiek uzsvērts, ka valsts varētu finansēt kādu konkrētu nacionālā krājuma sadaļu, piemēram, oriģinālliteratūras, periodikas, datubāzu abonēšanu. Laima Ostele, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore, uzskata, ka valsts varētu finansēt vienu eksemplāru no katra latviešu oriģināldarba visām publiskajām bibliotēkām: “Tas būtu reāls atbalsts mūsu rakstniekiem un izdevējiem. Turklāt viena no valsts prioritātēm ir valodas un identitātes kopšana. Attīstīt valodu bez labām grāmatām nav iespējams.”

Tomēr arī šeit vēlmes ir pietiekami atšķirīgas, liecinot, ka, pirms atjauno valsts finansējumu grāmatu iegādei publiskajām bibliotēkām, vērts veikt patiešām nopietnas konsultācijas.

Lai nesanāk kā patlaban, kad labi domātais atbalsts, ko, piedaloties VKKF projektu konkursos, pārdesmit eksemplāros katrai no reģionālajām bibliotēkām izkaro Bibliotēku konsultatīvais centrs, pārklājas ar pašu bibliotēku jau iegādātajām grāmatām.

Vienotākais viedoklis bibliotēku direktoriem ir par valsts atbalsta nepieciešamību Bērnu un jauniešu žūrijai. Dzintra Justa, Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore: “Bērnu un jauniešu žūrijas finansēšanas apturēšana ir valstiskā līmenī pilnībā neapdomāts solis, jo tā bija vienīgais reāli veiksmīgais projekts lasīšanas veicināšanā. Ja valsts pasaka – tas mums nav svarīgi, tad par ko vispār vērts iestāties?”