Atskats vēsturē: Laimdotas Straujumas valdību spilgtākie mirkļi 1
Runas par Laimdotas Straujumas valdības nestabilitāti un iespējamo krišanu bijušas vairākkārt. Savukārt eksperti bieži pārmetuši pieņemto lēmumu neskaidrību un pašas Straujumas nekonsekvenci, vēsta LNT raidījums “900 sekundes”.
Laimdota Straujuma ir bijusi līdz šim Latvijas vēsturē vienīgā premjerministre sieviete. Amatā stājās līdz ar partijas biedra Valda Dombrovska demisiju 2014. gada 22. janvārī.
Viņas pirmās valdības laiku līdz 12. Saeimas vēlēšanām saskaitot kopā ar Ministru kabineta vadīšanu arī pēc tam, Straujumas premjerēšana matemātiski ir 684 dienas. Ilglaicīguma topā tas neierindojas, taču šo laiku var nosaukt pilnu ar komunikācijas misēkļiem.
Kad 2014. gada janvārī pie Ministru prezidenta biroja parādījās Laimdotas Straujumas vārds, viņa tur sacījās esam tikai “novilkt līdz rudenim”, Saeimas vēlēšanām, un pēc tam gan vairs ne. Taču Straujuma savas domas mainīja pilnīgi uz pretējo, un tad jau mērķtiecīgi gāja arī uz jaunās valdības vadīšanu.
Tieši neizlēmība bija Straujumas valdību diskreditējošais elements. Eksperti viņai vairākkārt pārmetuši viedokļa nestabilitāti, pašas pieņemtos lēmumus mainot par 180 grādiem uz pilnīgi pretējo pusi.
Piemēram, jautājumā par mājsaimniecību elektrības tirgus atvēršanas datumu Straujuma mainīja savu nostāju trīs reizes viena mēneša laikā. Tāpat viņa arī vienā dienā sacīja, – nav iespējams palielināt ekonomiskās krīzes skartās pensijas, bet 24 stundas vēlāk sekoja pilnīgi pretējs lēmums.
Līdzīgi kā ar prasību kultūras iestādēm 90% savas peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Divas dienas vēlāk Straujuma aicināja valdību tomēr atcelt pašu lēmumu.
Vēl vairākas citas šādas mētāšanās ar katru nākamo reizi arvien vairāk mazināja vērtību Straujumas sacītajam vārdam, jo tika pieļauts – gan jau atkal kaut ko mainīs.
Uz aizvietošanas laiku, veicot veselības ministres pienākumus, Straujuma izpildīja arī birokrātisko šizofrēniju – viena viņas puse prasīja naudu, otra puse nedeva.
Pēdējais uzliesmojums bija viņas vienpersoniskais lēmums atbrīvot satiksmes ministru Anriju Matīsu.
Pirms tam valdības stabilitāti satricināja bankas Citadele pārdošana par it kā pārāk zemo cenu. Savukārt pat līdz vērtējumam “konstitucionālā krīze” noveda lemšana par bēgļu uzņemšanu, kas daļu sabiedrības noskaņoja pret Straujumu.
Taču viņas pašas neizpratni, ko tas Latvijai nozīmēs, apliecināja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres teju vai padošanās turpināt skaidrot nepieciešamību radīt papildu štata vietas migrācijas lietu pārvaldē bēgļu uzņemšanai.
Straujumas kundzei itin bieži nākas lūkoties pēc vārda kabatā, un tad jāņem palīgā žesti.
Straujumai arī vairs neizdosies izbaudīt jauno – algu, kas no līdzšinējiem 3098 eiro pirms nodokļu nomaksas no jaunā gada nu būs 3771 eiro.
