Runa nav par naudu 0
Piezvanu vēlreiz sievietei, kas rūpējas par Laimoni Puru – Maijai Ziemelei un noprasu, kā rakstnieks jūtas (ar pašu rakstnieku sazvanoties, runa šoreiz ir vēl grūtāk saprotama, viņam ir dzirdes un elpas traucējumi – Aut.). “Šobrīd viņš jūtas ļoti slikti.” Par pansionātu viņš joprojām nedomā – uz turieni negribot. “Viņš neies nemūžam, negrib prom no mājām. Un man liekas, ka viņam maz laika atlicis…” nopūšas Maija Ziemele.
Pirmajā sarunā Ziemeles kundze minēja grūtos apstākļus, kad ziemā jādzīvo tādā nostūrī, Laimonis ārā neiet, ir ļoti slikta redze un dzirde, sāpes – cilvēks mokoties. Pie ārsta vai kur citur tikt ir īpaši jāorganizē, ko arī par saviem līdzekļiem dara. Lai gan arī šajā sarunā Maija Ziemele izmet epitetu “abi esam pēdējie nabagi”, tomēr viņa nerunā par dziļu nabadzību, tas būtu pārspīlēti, viņa palabo: “Te Jerkina kungs (Jānis Jerkins, Laimoņa Pura draugs – Aut.) ir nepareizi pateicis [pirmajā rakstā]. Ar naudu iztiekam,” vērtē Maija Ziemele.
Tas atklāj lielāko rakstnieka sāpi – ne jau tik daudz par naudu ir runa, kaut viņš nedzīvo spožos apstākļos – Mūža stipendija, pirmkārt, ir atzinība no kultūras profesionāļu vides. “Tomēr viņam ir vērtīgi romāni,” atzīmē Maija Ziemele. Tas ir cieņas jautājums.
Protams, arī nauda noderētu, tomēr zāles tomēr – ir dārgas…
