Neformāli profesionāļu atzīts. Formāli? 0
Savukārt Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Arno Jundze skaidro, ka sociālā palīdzība ir pašvaldību rokās, un citām iestādēm, tostarp ar kultūras pārvaldību saistītām, ir visai nelielas iespējas palīdzēt. “Viens no reālākajiem mehānismiem, kas atvieglo mākslinieku un rakstnieku senioru dzīvi ir Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtās Mūža stipendijas (tā ir stipendija, kas pēc Laimoņa Pura domām būtu viņam jāpiešķir – Aut.). Arī šonedēļ vēl līdz 17. novembrim tai iespējams pieteikt visu nozaru māksliniekus, tostarp varētu pieteikt Laimoni Puru. Taču, pirmkārt, rakstniekus parasti stipendijai virza Latvijas Rakstnieku savienība, no kuras Purs pats pirms vairākiem gadiem izstājies,” stāsta LRS valdes priekšsēdētājs Arno Jundze, norādot, ka tas noticis vēl pirms viņa stāšanās amatā.
“Mēs droši vien varētu savu iespēju robežās rakstniekam palīdzēt – vismaz aizvest kaut ko no ēdamā vai piedalīties sarunās par pieklājīga pansionāta atrašanu -, taču nevaram to darīt bez radinieku piekrišanas,” norādīja Jundze.
Arī tad, ja kāds sagatavotu pieteikumu, lai veco rakstnieku virzītu Mūža stipendijas saņemšanai, nav zināms, vai viņam to piešķirtu, jo stipendiju skaits ir neliels, bet pretendentu uz to daudz, pastāstīja Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe. “Šogad mēs varam piešķirt desmit stipendijas, kuras vienmērīgi sadalītas pa nozarēm. Parasti uz katru stipendiju ir aptuveni desmit pretendenti,” stāsta Edgars Vērpe. Ja VKKF palielinātu finansējumu, būtu iespējams piešķirt vairāk stipendiju, – pirmskrīzes periodā bijuši pat 40 jauni tās saņēmēji gadā.
Laimoņa Pura situācijā, ļoti iespējams, ir daudzi gados vecie mākslinieki, rakstnieki, mūziķi, arī arhitekti, norādīja Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe. Precīzu skaitļu LRSP rīcībā gan nav, jo ne katrs vēlas savu finansiālo situāciju publiskot, taču 2012. gadā veikts pētījums liecina – aptuveni ceturtā daļa radošo personu vecumdienās saņem mazāk par 300 eiro, diezgan daudzi – pat mazāk par simt eiro mēnesī.
Iespējams, vismaz daļēji situāciju nākotnē varētu risināt jau ilgstoši apspriestais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kurš jau ilgstoši maļas pa varas gaiteņiem. Tieši patlaban notiekot darbs pie iebildumiem, kuri iesniegti saistībā ar likumprojektu, un tuvāko mēnešu laikā tas varētu tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, pastāstīja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Nozares speciālisti – Edgars Vērpe un Arno Jundze – uzskata, ka Laimoņa Pura devums latviešu vēsturiskajā literatūrā ir gana kvalitatīvs, lai pretendētu uz VKKF Mūža stipendiju. “Domāju, padomju laikā tās lasīja visi, arī es esmu uzaudzis ar Pura “Degošo pilskalnu,” vērtē Jundze. Tiesa, Rakstnieku savienības vadītājs piebilst: LRS cenšas stipendijai virzīt rakstniekus, kuri, neraugoties uz gadiem, turpina piedalīties literārajā procesā.
