Atsevišķi mednieku klubi bauda īpašu Aizsardzības un Iekšlietu ministriju labvēlību, konstatē VK 2
Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas liecina, ka abām spēka ministrijām – gan Aizsardzības, gan Iekšlietu – ir valsts pārvaldei neraksturīga sadarbība ar mednieku klubiem, kas tiem rada priviliģētu statusu attiecībā uz valsts resursu izmantošanu savām vajadzībām.
Aizsardzības ministrijas gadījumā tie ir īpaši labvēlīgi līgumu nosacījumi par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) piederošu mežu platību izmantošanu medībām, bet Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošie ugunsdzēsēji izrādījuši labvēlību depo telpu izmantošanai medījumu dalīšanas procesam.
Kas saimnieko Ādažu poligona mežos – karavīri vai mednieki?
Lai paplašinātu Ādažu poligona teritoriju, kas nepieciešams saistībā ar paplašināto sabiedroto spēku klātbūtni un militāro aktivitāšu intensitātes pieaugumu Baltijas valstīs, 2017. gadā Aizsardzības ministrija no AS “Latvijas valsts meži” pārņēma mežu īpašumus kopumā 5281 ha platībā.
“Mantojumā” no AS “Latvijas valsts meži” NBS saņēma arī līgumus ar medību organizācijām.
Šo līgumu nosacījumi VK rada šaubas un uzdod jautājumus, vai tie primāri kalpo aizsardzības resora interesēm.
Turklāt maksa par medību platību izmantošanu nav tikusi iekasēta kopš 2017.gada, jo aizsardzības resoram neesot speciālistu, kuri pārzinātu specifisko un sarežģīto maksas aprēķināšanas metodiku.
Līgumos ietverti arī armijai neraksturīgi pienākumi, kuri rada papildu administratīvo slogu karavīriem. Piemēram, izskatīt mednieku organizāciju pieteikumus vēlamo medību platību lietošanai un sniegt atbildi 10 dienu laikā.
NBS ir pienākums elektroniski, telefoniski vai mutiski informēt mednieku organizācijas, ja medību platības nepieciešamas militārām vajadzībām.
Turklāt līgumi noslēgti uz likumā maksimāli atļauto termiņu – 30 gadiem, pat neizskatot iespēju tos slēgt uz īsāku laiku.
“Mūsuprāt, pārņemot mežu teritorijas NBS, valsts aizsardzības jomas intereses nav pietiekami novērtētas. Šādā situācijā mednieku organizācijas ir priviliģētākas nekā NBS. Vērtējot līgumus ar mednieku kolektīviem, Valsts kontrolei rodas jautājums, vai šo medību līgumu pārņemšana ir notikusi aizsardzības resora interesēs? Vai laikā, kad poligona noslogotības dēļ ir sarežģīti atrast laiku pat Zemessardzes mācībām, ir iespējams vienoties ar mednieku organizācijām par tām vēlamo medību platību lietošanas laiku un vietu?” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Citstarp revīzijā konstatēts, ka medību tiesības Ādažu poligona teritorijā ir nodotas arī biedrībai “Armijas un sporta klubs “Lilaste””.
2001. gadā noslēgtā līguma darbības termiņš beidzas 2021. gadā, un viens no līguma punktiem pat nosaka, ka NBS apņemas netraucēt mednieku organizācijai izmantot medību platības medību organizēšanai un medību saimniecības uzturēšanai līguma darbības laikā.
Viens no Valsts kontroles ieteikumiem skan šādi: “Iekasēt no medību organizācijām maksu un ieskaitīt to valsts budžetā. Ieteikums tiks uzskatīts par ieviestu brīdī, kad valsts budžets saņems par 2017. un 2018. gadu neiekasētos līdzekļus no medību organizācijām.”
Šobrīd noteiktais termiņš ir 2019. gada 1. oktobris.
Revīzijas rezultātā Aizsardzības ministrija ir uzsākusi risināt jautājumu par maksas aprēķināšanu, jo ir noslēgts līgums ar AS “Latvijas valsts meži” par nepieciešamo medību nomas maksas aprēķinu veikšanu.
Valsts kontrole uzskata, ka turpmāka aizsardzības resora sadarbība ar mednieku organizācijām ir jānoregulē un jāpadara caurskatāma, jāvērtē ar mednieku organizācijām noslēgto līgumu atbilstība aizsardzības resora noteikumiem un arī nepieciešamība veikt grozījumus normatīvajos aktos par medību ierobežojumu militārajos objektos.
Šobrīd NBS ir līgumi ar trijām mednieku organizācijām, kuras saimnieko Ādažu poligona mežos.
Tās ir: mednieku – sporta klubs “Vanagi”, mednieku klubs “Asni”, biedrība “Vecmurjāņu mednieku klubs”.
Video no “Skaties.lv”:
Ugunsdzēsēji savas telpas un resursus dāsni atvēl medījumu sadalīšanai
Veicot revīziju par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, Valsts kontrole pirms gada atklāja, ka Ogres novada Ķeipenes Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ir rīkoti dažādi ar medībām saistīti pasākumi.
Maksas pakalpojumu izcenojumi šī objekta telpu izmantošanai nebija apstiprināti, nebija arī līgumu par telpu iznomāšanu, līdz ar to arī samaksa par telpu izmantošanu netika prasīta.
Ķeipenes ugunsdzēsēju depo adresē kopš 2009.gada bija reģistrēts mednieku klubs “Plauži”, kura valdes priekšsēdētāja posteni ieņēma Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas amatpersona, bet norādītais mednieku kluba kontakttālrunis bija citas VUGD amatpersonas darba telefona numurs.
Tādējādi par pasākumu organizēšanu Ķeipenes ugunsdzēsēju depo zināja vairākas augstas VUGD amatpersonas.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2016. un 2017. gadā mednieku klubs “Lady HUNT” sadarbībā ar mednieku klubu “Plauži” rīkoja fazānu medības. Šo pasākumu vajadzībām tika izmantota gan teritorija pie VUGD depo, gan arī depo iekštelpas.
Arī Iekšlietu ministrijas veiktās pārbaude apstiprināja, ka depo telpas izmantotas medību kluba vajadzībām šļūteņu mazgātavā dalīts medījums, telpas izmantotas mielastu rīkošanai, nakšņošanai, kas liecina par īpašam privilēģijām mednieku kluba biedriem, tajā skaitā vairākām augsta līmeņa VUGD amatpersonām.
Valsts kontroles vērtējumā šādi tika pieļauta valsts īpašuma izmantošana privātās interesēs, ko aizliedz Publikas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un likums “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Par konstatētajiem faktiem Valsts kontrole jau revīzijas gaitā vērsās Iekšlietu ministrijā un informēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Valsts kontrole neatbalsta ideju ļaut pusaudžiem lietot medību ieročus
Valsts kontrole allaž aktīvi paudusi savu nostāju attiecībā uz medību un ieroču aprites normatīvo aktu bāzes izmaiņām.
Šī gada februārī Valsts kontrole neatbalstīja Ieroču aprites likumā plānotās izmaiņas, kas gan tika pieņemtas un ļauj medībās šaujamieročus izmantot jau no sešpadsmit gadu vecuma.
Priekšlikums par šādas normas iekļaušanu likumā tika virzīts bez pietiekama ietekmes novērtējuma, par to nebija notikušas konsultācijas, kaut arī bija saņemti vairāku organizāciju iebildumi par šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem.
Aicinot atbalstīt sabiedrībā pretrunīgi vērtēto normu, izskanēja viedoklis, ka Jaunsardzes šaušanas nodarbībās tiek iesaistīti vēl jaunāki bērni.
Valsts kontroles ieskatā nav korekti argumentācijā par Ieroču aprites likuma izmaiņām izmantot šo faktu, jo nesen veiktajā revīzijā par Jaunsardzes darbību un attīstību Valsts kontrole secināja, ka nav paveikts viss nepieciešamais, lai nodarbības Jaunsardzē uzskatītu par kvalitatīvām.
Valsts kontrole uzsvēra, ka Jaunsardzes mācību procesā ir nepieciešami tūlītēji būtiski uzlabojumi, tajā skaitā nodarbību organizēšanas drošībā.
