Atsevišķi deputāti rosina šogad tomēr nemainīt visu FKTK padomi, Saeimas Juridiskajam birojam bažas 0
Vairāki deputāti iesnieguši priekšlikumus grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz mainīt ieceri šā gada 1.oktobrī virzīt apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.
Tikmēr deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) un Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) rosina noteikt, ka Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu, izraugās pretendentus un līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes locekļu amatu pretendentus uz tiem padomes locekļu amatiem, kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim ir aizpildīti.
Par likumprojekta punktu, kas paredz iespēju šā gada 1.oktobrī virzīt apstiprināšanai jaunu FKTK padomi, savu viedokli pauda arī Saeimas Juridiskais birojs. Biroja pārstāvji vērš deputātu uzmanību uz to, ka pretendentus uz priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem paredzēts izvirzīt neatkarīgi no tā, ka priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku amatā ir apstiprinājusi Saeima un viņu pilnvaru termiņš 2019.gada 1.oktobrī nebūs beidzies.
Šāda iecere Juridiskā biroja ieskatā ir vērtējama vairāku Satversmes pantu kontekstā, jo FKTK priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka tiesiskā paļāvība ir saistīta ar tiesībām saglabāt esošo nodarbošanos uz pilnvaru termiņu. Saistībā ar personas pamattiesību ierobežojumu noteikšanu, ir nepieciešams vērtēt, vai attiecīgajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, vai tas atbilst samērīguma principam, proti, vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi, skaidro Juridiskais birojs.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šim likumprojektam otrajā lasījumā un iesniegtos priekšlikumus vērtēs trešdien, 22.maijā, plkst.10.
Kā ziņots, šīs izmaiņas ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares “kapitālā remonta” un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.
Grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām. Grozījumi nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Savukārt FKTK priekšsēdētājs Putniņš ir paudis, ka FKTK padomes nomaiņa un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) nosaukuma maiņa uz Finanšu izlūkošanas dienestu nav nekāds finanšu sektora “kapitālais remonts”. Tāpat viņš piebilda, ka “kapitālā remonta” iniciatīvas lozungs bija stiprināt FKTK padomes politisko neatkarību, taču kā iespējams stiprināt politisko neatkarību, ja FKTK padomes locekļi tikšot iecelti politiski.