Privātīpašniekiem atsavinās zemi robežu būvniecībai. Valsts piedāvātā atlīdzība dažam šķiet par mazu 10
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai novērstu robežu nelikumīgu šķērsošanu un apdraudējumu valsts drošībai, Latvija izbūvēs un nostiprinās valsts ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. To paredz pagājušā gada 12. novembrī Saeimā pieņemtais Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums.
Robežu izbūvei un nostiprināšanai valsts plāno atsavināt daļu no pašlaik privātīpašniekiem piederošo zemju platībām. Ja īpašnieki labprātīgi nepiekristu atsavināšanai, tad īpašumus atsavinātu, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto atsavināšanas procedūru, tostarp novērtējot nekustamo īpašumu un piedāvājot atlīdzību.
Kamēr zeme nav atsavināta, tikmēr par labu valstij tiek nodibināts servitūts uz privātpersonām piederošo zemi, kas nepieciešama robežas būvniecībai.
Atsavināmie vēl jānoskaidro
Kur un cik daudz zemes būs jāatsavina, to noteiks Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts robežsardzi. NVA organizēs arī atsavināmās zemes platību uzmērīšanu.
Uz jautājumu, vai jau ir apzināts to nekustamo īpašumu skaits, kurus varētu skart zemes atsavināšana, NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma atbild, ka to īpašumu skaits, no kuriem valstij būs jānogriež kāda daļa valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei, būšot zināms pēc būvprojekta izstrādāšanas un apstiprināšanas. Pašlaik NVA apzina tos valsts robežas posmus, kuros būs nepieciešama atsavināšanas procedūras uzsākšana.
Visvairāk apdraudētā robeža
Kā paskaidro NVA pārstāve, uz robežas ar Krieviju un uz robežas ar Baltkrieviju apstākļi atšķiras. Ar Krieviju ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamā būvniecība bijusi iesākta jau agrāk, pirms nule Saeimā pieņemtā likuma. Bet atsevišķos valsts robežas posmos tā nav pabeigta. Savukārt uz Latvijas un Baltkrievijas robežas būvniecība, izņemot atsevišķus objektus, nav uzsākta. No tā secināms, ka visvairāk apdraudēta varētu būt vēl neizbūvētā robeža gar Baltkrieviju, kuru pašlaik mēģina šķērsot laimes meklētāji no arābu valstīm.
Pašlaik gar Latvijas un Krievijas robežu atsavināšanas procedūras turpinās četriem zemes īpašumiem nepilna hektāra platībā.
Viens zemes īpašums atrodas Goliševas pagastā, otrs Ludzas novada Briģu pagastā, bet divi Balvu novada Baltinavas pagastā. Šo četru zemes īpašumu atsavināšana uzsākta pirms Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma spēkā stāšanās dienas, bet nav pabeigta no NVA neatkarīgu iemeslu dēļ. Jautāta, kādi ir šie iemesli, NVA pārstāve atbild, ka visbiežāk iemesls esot nenokārtots mantojums un sarežģījumi saziņā ar īpašniekiem.
Zemniekiem lielu zaudējumu nav
Baltinavas pagasta zemnieku saimniecības “Mītkes” īpašniece Velta Mītke stāsta, ka no viņai piederošās zemes piecsimt hektāru platībā ārējās robežas būvniecībai atsavināti 0,05 hektāri. Tā esot bijusi lielākoties ar krūmiem apaugusi zemes platība, tāpēc atsavināšana nekādu zaudējumu neesot radījusi.
Velta Mītke atzīst, ka valsts robežas izbūvei nepieciešamās zemes atsavināšanu uzņēmusi ar sapratni, tāpēc nekādus iebildumus neesot cēlusi.
Ludzas novada Malnavas pagasta zemnieku saimniecības “Ziblaine” īpašnieks Igors Pčelovs saka, ka no aptuveni simt hektāriem valsts robežas vajadzībām pirms trim gadiem atmērīti 0,76 hektāri, kas viņam neesot bijis pārāk liels trieciens.
Jautāts, vai par atsavināto zemi saņēmis arī kādu atlīdzību, zemnieks atbild, ka saņēmis pēc kadastrālās vērtības. Bet tā esot bijusi tik niecīga, ka diezin vai to varot uzskatīt par atlīdzību.
NVA skaidro, ka, izņemot pieminētos četrus īpašumus, uz robežas ar Krieviju papildu atsavināšana gan neesot plānota.
Toties uz robežas ar Baltkrieviju, kur būvniecība nav notikusi, zemju atsavināšana vēl priekšā. Gar robežu ar Baltkrieviju pat nav izstrādāts būvprojekts, tādējādi atsavināmās platības pilnībā varēšot noskaidrot tikai pēc būvprojekta apstiprināšanas.
Bet atsavināmās platības varētu būt samērā nelielas – no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem kvadrātmetru vienam īpašumam – atkarībā no tā, kā zemes reformas laikā noteiktas šo zemes īpašumu robežas.
Varēs būvēt bez īpašnieku piekrišanas
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums paredz pabeigt robežu būvniecību iespējami īsākā laikā. Lai tā neaizķertos, būvniecību varēs uzsākt arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūras pabeigšanas. Likumā citstarp noteikts, ka būvniecība var sākties bez zemes īpašnieku piekrišanas, viņiem par to iepriekš paziņojot.
Ārējās robežas būvniecību nekustamajā īpašumā varēs sākt pēc tam, kad uzsākta attiecīgā nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšana Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Plāno pabeigt divos gados
Atsavināmo īpašumu un platību noteikšanu un uzmērīšanu NVA plāno pabeigt līdz 2022. gada beigām. Savukārt līdz 2023. gada beigām cer pabeigt zemes atsavināšanu no tiem īpašniekiem, kuri būs sasniedzami un kuri piekritīs labprātīgai atsavināšanai. Taču jāšaubās, vai ar atsavināšanu notiks tik gludi, kā to pašlaik plāno.
Par atsavināmās zemes platībām vispirms jāvienojas ar zemes īpašniekiem, mērniekiem tās jāuzmērī, nekustamo īpašumu vērtētājiem jānovērtē kompensāciju izmaksāšanai, jāsagatavo būvniecības projekti, atsavināmās platības jāattīra no apauguma.
Baltinavas un Malnavas pagastu zemnieki stāsta, ka viņiem atsavināšanas procedūras ilgušas vairākus gadus.
Ka labprātīgā atsavināšana dažreiz varētu aizķerties, liecina vakar Saeimas Juridiskajā komisijā skatītā nekustamā īpašuma “Dzeņi” (Krāslavas novada Piedrujas pagastā) daļas 0,25 ha platībā atsavināšana sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslas uzturēšanai.
Pēc Zemesgrāmatas redzams, ka “Dzeņi” 15,5 ha platībā pieder Oskaram Getliņam, kurš to 2012. gadā nopircis par 1000 latiem. Kā Juridiskās komisijas deputātiem rakstiski paskaidrojusi Iekšlietu ministrija, īpašnieks neielaižas nekādās sarunās par atsavināšanu labprātīgi tāpēc, ka valsts piedāvātā atlīdzība viņam šķiet par mazu. Vakar Juridiskā komisija nolēma virzīt likumprojektu par īpašuma daļas atsavināšanu trešajā lasījumā Saeimā.
Septiņi privātie jau brīdināti
NVA pārstāve gan saka, ka kopš no 2021. gada 13. novembra pieminētais likums ir spēkā, esot paguvuši apzināt daļu to valsts robežas posmu, kuros būtu nepieciešama zemes atsavināšana. Uzsākta privātīpašnieku apziņošana par atsavināšanas nepieciešamību, kā arī sākusies valstij piekritīgo zemju uzmērīšana un robežu ierīkošana.
Kopš pagājušā gada 13. novembra, kad likums stājās spēkā, NVA par atsavināšanu jau esot brīdinājusi septiņus zemes īpašniekus. Bet tiklīdz būs apzinātas citas robežas būvniecībai nepieciešamās zemes platības, par to paziņošot vēl citiem zemes īpašniekiem.
Jautāta, cik valstij varētu izmaksāt zemes atsavināšana un ar to saistītās procedūras, NVA pārstāve atbild, ka izdevumus varēšot noteikt tikai pēc atsavināmās zemes platības vērtības noteikšanas, ko darīs sertificēti īpašumu vērtēšanas speciālisti.
ES ārējā robeža Latvijā
Latvijas Republikas valsts robežas, kas to norobežo no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas un kas vienlaikus ir arī Šengenas līguma valstu ārējā robeža, garums ir 456,6 km, to skaitā ar Krievijas Federāciju 283,6 km un ar Baltkrieviju – 173 km.
Pēc Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā noteiktā, ārējās robežas būvniecību organizēs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
