Atsaukta viena no sūdzībām Mežaparka Lielās estrādes pārbūves iepirkumā 1
Atsaukta viena no trim iesniegtajām sūdzībām Mežaparka Lielās estrādes pārbūves iepirkumā – tā nolēmis rīkoties uzņēmums “Bildberg”, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Pirms tam uzņēmuma pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Spilve raidījumam norādīja, ka tā mērķis, iesniedzot sūdzību, nav “noraut” visu pasākumu, bet gan panākt, lai šajā skaistajā pasākumā visi būvniecībā strādājošie uzņēmumi varētu piedalīties ar vienlīdzīgiem noteikumiem. Uzņēmums bija lūdzis Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) pagarināt konkursa termiņu vai sludināt jaunu konkursu, jo tika mainīts viens no nolikuma punktiem. Šo sūdzību bija paredzēts vērtēt pirmdien, 20.martā.
Savukārt cits uzņēmums – SIA “Balt Trest” -, kas arī iesniedza sūdzību, savu rīcību raidījumam pamatoja ar to, ka iepirkumā bija nesamērīgas prasības. Trešo sūdzību iesniedza SIA “Lemminkainen Latvija”.
Pašvaldība cer līgumu ar būvnieku parakstīt aprīļa beigās, lai, vēlākais, maija sākumā varētu sākt rekonstrukciju. Tad būvnieku rīcībā būs 13 mēneši, lai līdz 2018.gada Jāņiem projekta pirmās kārtas būvdarbus pabeigtu.
Pasūtītājs varēs atvērt iesniegtos piedāvājums, ja būs atļaujošs IUB lēmums. Taču, pat ja iepirkumu ļaus turpināt, nav izslēgts, ka kāds no būvniekiem, kurš konkursā būs zaudējis, to apstrīdēs. Šonedēļ gan valdība pieņēma lēmumu noteikt šim projektam nacionālo interešu objekta statusu – tas ļaus turpināt būvniecību pat gadījumā, ja notiek kādi administratīvie strīdi.
Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs norāda, ka nevar rīkot Dziesmu svētkus būvniecības laukumā, tāpēc, ja notiek kavēšanās, pareizāk būs pirmo daļu nerealizēt, sagaidīt pilna projekta izstrādi arī par otro daļu un tad sākt būvdarbus pēc nākamā gada Dziesmu svētkiem.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savukārt uzskata, ka būtu nepiedodami nerealizēt projektu un pēdējā posmā apstāties pēc visa tā, kas paveikts, un aicina būvniekus būt atbildīgiem un domāt valstiski.
“Es ļoti ceru, ka būvnieki, domājot par objekta nozīmību, vairākas reizes apdomās, pirms apstrīdēs. Aicinu visus apzināties – ja turpinās apstrīdēšana, mēs neuzspēsim pirmo kārtu līdz 2018.gadam īstenot. Es ļoti aicinu būvniekus būt atsaucīgiem arī savas valsts patriotiem un dot iespēju šo projektu īstenot,” komentēja Melbārde.
Par situāciju pamatīgi satraukti ir radošie cilvēki. “Tā ir spēle ar Latvijas likteni, jo Dziesmu svētki ir mūsu likteņa nesēji,” saka Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags.
Vislielākās bažas ir par to, ka darbi tiks sākti un netiks pabeigti – tad labāk simtgades Dziesmu svētkus aizvadīt esošajā estrādē.
“Protams, tās nebūs tās gaidītās sajūtas, bet tie būs droši, stabili dziedāšanas svētki īstajā brīdī, īstajā vietā. Neviens cilvēks neuzsāk mājas būvniecību, nezinot, kad to varēs pabeigt. Te ir tieši tas pats stāsts. Ja gadījumā mēs neredzam 100%, 200%, 300% garantiju, ka Dziesmu svētku estrāde ir gatava laikā un tajā var strādāt, tā ir gatava pilnībā gan no drošības, gan muzikālajiem aspektiem, viss, viss – nedrīkst neko darīt,” uzskata Vanags.
Gan kultūras ministre, gan arhitekti min arī kādu rezerves variantu, taču neko par to sīkāk neatklāj, norādot, ka jārealizē pirmās kārtas rekonstrukcija, lai Dziesmu svētki nepavēršas pret mums pašiem. Netiek pieļauta arī doma, ka projekts varētu tikt pārtaisīts vai pielāgots, lai to ātrāk realizētu.
