Atsāks darbu pie Pašvaldību referendumu likuma 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Vēlētāju reģistra likumā un ar to saistītās izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā.
Līdz ar to Latvijā būs vienota vēlētāju uzskaites sistēma, kas atvieglos piedalīšanos Saeimas vēlēšanās arī tiem pilsoņiem, kuriem nav pases, jo tagad varēs balsot, uzrādot arī personu apliecinošu dokumentu e–ID karti. Elektroniskais tiešsaistes režīms nozīmē, ka balsotāju pasēs vairs nebūs jāspiež spiedogi.
Līdz ar vēlētāju reģistra ieviešanu Saeima varēs atsākt darbu arī pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma, uz kura nepieciešamību ir norādījis arī Valsts prezidents Egils Levits. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka jau otrdien komisijas sēdes darba kārtībā būs šā projekta izskatīšana pirms otrā lasījuma. Šo likumu 13. Saeima pārņēma no 12. Saeimas, bet tā apspriešana sākās jau 11. Saeimā. Īsi pirms likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā 2018. gada maijā toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) projektu atsauca, norādot uz nepieciešamību to pilnveidot.
Šajā Saeimā priekšlikumu iesniegšana beidzās jau 2019. gada maijā, bet atsākt darbu pie projekta kavēja tas, ka nebija izveidots vēlētāju reģistrs. Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas laikā vairākkārt tika norādīts – ja būtu spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums, tas atvieglotu iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu par, viņuprāt, labāko novada modeli.
Tagad gan projektā nav paredzēta iespēja rīkot referendumu par novadu robežām. Tajā noteikts, ka referendumus var rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. I. Goldberga paredz, ka tieši šis pants var izraisīt plašākās diskusijas, izvērtējot jautājumus, par kuriem var ierosināt referendumu.
Tagad komisija skata jauno Pašvaldību likumu, kurā arī vairāki priekšlikumi ir saistīti ar pašvaldību referendumu rīkošanu, tāpēc abu projektu skatīšana vienlaikus varētu atvieglot komisijas darbu.
Saeimā ceturtdien pieņemtās izmaiņas Vēlētāju reģistra likumā ir sagatavotas sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, sēdē uzsvēra atbildīgais referents Viktors Valainis (ZZS). Līdz šim tām personām, kurām nebija pases, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāsaņem vēlētāju apliecība. Tas bija zināms apgrūtinājums un varēja negatīvi atsaukties arī uz vēlētāju aktivitāti.
CVK iepriekš informēja, ka 13. Saeimas vēlēšanās bija vairāk nekā 62 000 vēlētāju, kuriem nebija pases. Jāatgādina, ka no 2023. gada personu apliecinošais dokuments – ID karte – būs obligāta. Vēlētāju reģistra izveidei CVK būs nepieciešami gandrīz 500 000 eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 570 000 eiro.
