Atsakoties no plastmasas iepakojumiem, neatrisināt klimata problēmas, secina speciālisti 0
Patēriņa preču foruma, kas apvieno pārtikas produktu ražotājus un ilgtspējīgas attīstības ekspertus, speciālisti ir secinājuši, ka aizliegums izmantot plastmasu nerisina pasaules klimata pārmaiņu problēmu.
Tas ir saistīts ar to, ka polimēru izmantošanas aizlieguma gadījumā mēs sāktu izmest vēl vairāk pārtikas, kas jau veido 11% no ikgadējām oglekļa emisijām.
Tādējādi piesārņojot apkārtējo vidi un negatīvi ietekmējot klimatu tāpat kā automobiļi, lidmašīnas, vilcieni un kuģi.
Turklāt iepakojumu izgatavošana no tā sauktajiem eko-materiāliem, piemēram, stikla un kartona, rada daudz lielāku oglekļa emisijuapjomu nekā polimēru iepakojuma ražošana.
Kvalitatīvs polimēru iesaiņojums nodrošina optimālu pārtikas produktu aizsardzību, kas ļauj tos ilgāk uzglabāt, un līdzvērtīga aizstājēja šim materiālam pagaidām nav.
“Vai mēs varam atļauties vispār atteikties no iesaiņojuma vai aizstāt polimērus ar materiālu, kas sliktāk aizsargā produktus? Nē, jo tas mums liks izmest vēl vairāk produktu,” skaidro Irīna Mirošņika, “Save Food” un “Responsible Care” iniciatīvu pārstāve un “IMMER Group” prezidente, “trešdaļa produktu (gandrīz 1,3 miljardi tonnu!) visā pasaulē jau tāpat sabojājas un nonāk atkritumos.
Pat ja neapspriežam šī fakta ētisko aspektu, ir vērts aizdomāties, ka izmestais ēdiens veido 11 % no ikgadējās ogļskābās gāzes izplūdes, tas ir, piesārņo vidi un negatīvi ietekmē klimatu tāpat kā transports.”
Daudzi sacīs: „Tiek uzskatīts, ka metāla, kartona vai stikla iesaiņojums ir videi draudzīgāks nekā plastmasa, kāpēc neizmantot tos?”, taču šis apgalvojums nav patiess.
Tāpēc arī šis iepakojuma veids mūsu mājās ir visbiežāk sastopams: lielākais īpatsvars (36,5 %) Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās starptautiskā uzņēmuma “IMMER Group” pētījumā, ir atbildējis, ka viņu mājās galvenokārt ir sastopams iesaiņojums no plastmasas.
Kopumā tikai 9,6 % respondentu ir atbildējuši, ka lielākā daļa iesaiņojuma viņu mājās ir izgatavota no kartona, koka, papīra vai tekstilmateriāliem. Visnepopulārākais ir metāla iesaiņojums — tikai 0,8 % respondentu ir norādījuši, ka šis ir galvenais iesaiņojuma veids viņu mājās. 15 % aptaujāto neizdevās atbildēt uz šo jautājumu.
Vai rezultāti, kas iegūti dažādos reģionos, atšķiras?
Zināmas atšķirības ir, bet visur polimēru iepakojums ir visizplatītākais. Vidzemē vismazākais skaits respondentu ir norādījis, ka viņu mājās iesaiņojums galvenokārt ir izgatavots no plastmasas — šādu atbildi sniedza ceturtdaļa (25 %) respondentu.
Savukārt Zemgalē, gluži otrādi, puse aptaujāto (50 %) ir norādījusi, ka plastmasa ir galvenais iesaiņojuma materiāls viņu saimniecībā. Arī Kurzemē plastmasas iesaiņojums ir ļoti populārs — šeit tas ir vispopulārākais iesaiņojums 44 % mājsaimniecību.
Rīgā, kur ir izplatīti bezatkritumu veikaliņi, to māju īpatsvars, kurās dominē plastmasas iesaiņojums, ir mazāks (38 %). Interesanti, ka mazpilsētās un ciemos plastmasa ir sastopama vēl retāk — par galveno iesaiņojuma veidu to nosauca 35 % aptaujāto.
Kāpēc stikla, kartona vai metāla iepakojums nav videi draudzīgāks?
Eksperte atbild: „Patiešām, noteiktos apstākļos metālu, kartonu un stiklu ir vieglāk pārstrādāt, taču to ražošanas procesā izdalās daudz vairāk ogļskābās gāzes, nekā ražojot elastīgo polimēru iesaiņojumu, jo ir nepieciešams vairāk enerģijas, kā arī transporta taras pārvadāšanai.
Piemēram, stikls bioloģiski nenoārdās, un tas nozīmē, ka parasta stikla pudele vai burka, ja netiek pārstrādāta, sadalīsies tūkstoš gados vai pat ilgākā laikā. Tādējādi jautājums ir nevis vai atteikties no plastmasas, bet gan kā palielināt tās pārstrādājamību vai padarīt bionoārdāmu.”
Tā kā šie uzdevumi ir ļoti svarīgi, uzņēmums nesen uzsācis kompostējamas plēves ražošanu. To var izmantot vairāku pārtikas produktu iesaiņošanai un maisiņu ražošanai. Šāda plēve sadalās ūdenī, ogļskābajā gāzē un humusā tikai 6–12 mēnešu laikā. „Pagaidām ne visus produktus var iesaiņot bionoārdāmā plēvē, tomēr tas jau ir nopietns solis uz priekšu,” piebilst Irīna Mirošņika.
